Gan Juhņēviča, gan Giels atsakās no amatiem LTV valdē 1
Ziņa papildināta pl.15.40 ar NEPLP komentāru.
Par Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekli digitālās attīstības un satura jautājumos ieceltā Eva Juhņēviča nolēmusi atteikties no amata, aģentūrai LETA apstiprināja Juhņēviča.
Juhņēviča ir pateicīga par viņas profesionālo spēju un kompetences, kā arī redzējuma par LTV attīstību novērtējumu, tomēr, izvērtējot visus notikumus ap LTV valdes konkursu un tā rezultātiem, viņa ir pieņēmusi lēmumu nestāties LTV digitālās attīstības un satura valdes locekles amatā.
“Man ir ļoti žēl, ka radusies šāda situācija, bet uzskatu, ka tas ir vienīgais pareizais risinājums šobrīd,” norādīja Juhņēviča, kura par savu lēmumu jau ir informējusi Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP).
Arī par LTV valdes priekšsēdētāju ieceltais Einārs Giels, kurš iepriekš strādāja par mārketinga tirgus datu analītiķi Latvijas farmācijas kompānijā “Olainfarm”, nolēmis atteikties no sava amata, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Aģentūrai LETA pagaidām ar viņu nav izdevies sazināties.
NEPLP respektē abu lēmumu
NEPLP šodienas sēdē plkst.10.00 ticies ar ieceltajiem LTV valdes locekļiem Gielu un Juhņēviču, lai pārrunātu aktuālo situāciju. Plkst.14.00 pretendenti informēja NEPLP par atteikšanos no konkursa kārtībā iegūto amatu ieņemšanas, tā izplatītajā paziņojumā presei šo pēcpusdien portālam “La.lv” pavēstīja NEPLP informācijas centrs.
NEPLP izprotot un respektējot abu pretendentu lēmumu.
“Pēc valdes locekļu iecelšanas notikušais parādīja, ka atsevišķi politiķi ir gatavi iet pāri jebkurai robežai, – kā attiecībā uz likumā noteiktu neatkarīgu institūciju suverēnu lēmumu pieņemšanu, tā arī attiecībā uz sabiedrisko mediju iekšējiem procesiem,” informēja NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere. Viņa uzsvēra, ka robeža starp politisko varu un mediju varu ir tikusi pārkāpta, pret nevēlamajiem pretendentiem uzsākot bezprecedenta “linča tiesu” un spiedienu uz neatkarīgu iestādi ar vienīgo mērķi – panākt sev vēlamo rezultātu.
NEPLP joprojām uzskata, ka konkursa norise ir bijusi likumīga.
Arī Latvijas Radio darbinieki izvirza prasību
Arī Latvijas Radio darbinieki lūdz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) atcelt tās rīkotā konkursa uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļu amatiem rezultātus, šodien vēstī LETA.
Kā šodien Latvijas Radio “Krustpunktā” sacīja žurnālists Aidis Tomsons, viņaprāt, jaunais LTV vadītājs Einārs Giels, kurš atteicies piedalīties raidījumā, nav piemērots LTV vadītāja amatam. “Veids, kā viss notika, daudz jautājumu [..] nepārprotami rāda vienu, ka Giels demonstrēja nepiemērotību amatam,” teica Tomsons, piebilstot, ka viņš pievienojas aicinājumam atcelt rīkotā konkursa rezultātus.
Tomsons pastāstīja, ka viņš šajā aicinājumā nav viens – tam pievienojušies arī citi Latvijas Radio darbinieki. “Esmu saņēmis nepārprotamu mandātu no radio kolektīva,” pauda raidījuma vadītājs, uzsverot, ka Latvijas Radio darbinieki ir vienoti prasībā pārskatīt NEPLP pieņemto lēmumu par LTV valdes jauno sastāvu.
LŽA aicina NEPLP atcelt lēmumu
Jau ziņots, NEPLP nolēma LTV valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Latvijas zāļu ražotāja “Olainfarm” mārketinga tirgus datu analītiķi Eināru Gielu, savukārt LTV valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatam padome izvēlējās XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču. Abiem izraudzītajiem nav darba pieredzes mediju jomā.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicinājusi NEPLP atcelt lēmumu par LTV valdes locekļu apstiprināšanu un izsludināt atkārtotu konkursu. LŽA uzskata, ka NEPLP izraudzītie jaunie valdes locekļi pēc būtības neatbilst konkursa nosacījumiem un augstajām amata prasībām. “Izraudzītajam valdes priekšsēdētājam nav nekādas vērā ņemamas vadības pieredzes, bet par satura attīstību atbildīgajai valdes loceklei nav pieredzes mediju darbā, ko pati padome iepriekš atzina par noteikti nepieciešamu,” pauda asociācijā.
Jaunā konservatīvā partija paziņojusi, ka Mediju politikas apakškomisijai prasīs anulēt LTV valdes konkursa rezultātus, kā arī aicinās izvērtēt NEPLP darbības likumību, izraugoties LTV valdes locekļus. Savukārt “Jaunā Vienotība” paziņoja, ka NEPLP rīkotajā LTV valdes konkursā saskatāms likuma pārkāpums. Citi politiķi gan norādījuši, ka Saeimai nav tiesību lemt par LTV valdes konkursa rezultātiem.
Aicinājumu pārskatīt konkursa rezultātus pauda arī Latvijas Televīzijas, kā arī televīzijas kanāla TV3 raidījuma “Nekā personīga” komanda.
KM aicinās politiķus intensīvāk stradāt pie likuma izstrādes
Līdz ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pieņemšanu saknē tiktu nocirsta virkne ar sabiedrisko mediju pārvaldību saistītu problēmjautājumu – tā šodienas sadarbības padomē Kultūras ministrijas (KM) pārstāvji aicinās politiķus intensīvi turpināt darbu pie likuma izstrādes un iespējami īsā laikā to pieņemt, tā portālam “La.lv” paziņoja KM pārstāve Lita Kokale.
“Viena no Kultūras ministrijas prioritātēm ir spēcīgi un neatkarīgi sabiedriskie mediji, kam jābūt mūsu informatīvās telpas drošības pamatam. Tāpēc aicinu pabeigt 2016. gadā iesākto sabiedrisko mediju pārvaldības reformu un pieņemt jauno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu iespējami īsā laikā, lai jaunā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome varētu uzsākt darbu 2020. gadā,” tā uzsver kultūras ministre Dace Melbārde, norādot, ka “būtiski turpināt arī citas iesāktās strukturālās izmaiņas, nodrošinot sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus no 2021. gada un palielinot sabiedrisko mediju finansējumu, piesaistot to IKP”.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā paredzēts nošķirt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kā regulatora un sabiedrisko mediju pārvaldības funkcijas un izveidot jaunu institūciju – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. Likumā tiks noteikti sabiedrisko mediju pārvaldības, uzraudzības, finansēšanas, sabiedriskā pasūtījuma izstrādes un citi jautājumi. Likumprojekts pārņemts no 12.Saeimas, tas ir atbalstīts pirmajā lasījumā, ieinteresētās puses ir iesniegušas priekšlikumus uz otro lasījumu. Patlaban Saeimā Mediju politikas apakškomisijā notiek darbs pie jaunā regulējuma atslēgas jautājumiem.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt sabiedrisko mediju efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību un atbildīgumu sabiedrības priekšā, veicināt to darbības kvalitātes uzlabošanos, nostiprināt sabiedrisko mediju nozīmi valsts demokrātiskās iekārtas funkcionēšanā, vārda brīvības īstenošanā, latviešu valodas un nacionālās kultūras kopšanā un piederības sajūtas Latvijai stiprināšanā.
Tāpat, lai nodrošinātu sabiedrības un žurnālistu uzticēšanos nākamajiem sabiedrisko mediju valdes atlases konkursiem, KM rosina pieņemt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
Grozījumos jānosaka stingrākas sabiedrisko mediju valdes locekļiem izvirzāmās prasības un jāparedz skaidrāka to atlases procedūra, kā obligātu kritēriju nosakot zināšanas un izpratni par mediju nozari.
Lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas procesa caurskatāmību, KM piedāvā paredzēt, ka sabiedrisko mediju valdes locekļu nominācijas komisijā ar balsstiesībām darbojas NEPLP un neatkarīgo ekspertu pārstāvji, nodrošinot žurnālistikas, mediju, personālvadības un uzņēmumu pārvaldības jomu pārstāvniecību. Prasībās valdes locekļiem kā obligāts priekšnoteikums paredzama iepriekšēja pieredze padomes, valdes vai augstākā līmeņa vadītāja amatā, kur iepriekšēja pieredze mediju jomā tiek uzskatīta par priekšrocību.
Kā obligātas prasības nosakāmas arī zināšanas un izpratne par mediju nozari, īpaši par sabiedrisko mediju lomu, kā arī zināšanas un izpratne par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību.
KM konsekventi ir iestājusies par nepieciešamību nodrošināt atklātību konkursa pēdējā kārtā, lai sabiedrībai ir iespēja vērtēt un uzklausīt sabiedrisko mediju potenciālos vadītājus.
Tāpēc KM piedāvā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā skaidri noteikt, ka konkursa pēdējā kārta ir atklāta un NEPLP organizē publisku valdes kandidātu un ieinteresētās sabiedrības diskusiju. KM rosina arī paredzēt kritērijus un procedūru, kuras ceļā iespējama valdes atsaukšana, tādējādi panākot, ka valdi iespējams atlaist tikai uz izsvērtu argumentu pamata.
