“Juglas promenāde ir kļuvusi bīstama.” Vai no cilvēku bezatbildības, iespējams, cietis gulbis?
0
Juglas promenāde ir iecienīta vieta pastaigām, tomēr pēdējā laikā, kā novērojuši apkaimes iedzīvotāji, situācija kļuvusi satraucoša makšķernieku dēļ. Tiek ziņots par gulbi, kurš, iespējams, guvis traumu un kuram nepieciešama palīdzība. Diemžēl promenāde kļuvusi bīstama ne vien putniem, bet arī cilvēkiem, jo makšķernieku neuzmanīgi mestās āķu auklas apdraud arī viņus.
Lūk, vēstules fragments no kādas satrauktas Juglas iedzīvotājas: “Gribētu lūgt iespējamu iesaistīšanos satraucošā situācijā. Juglā, Juglas promenādē, pie Strazdupītes, regulāri tiek manīts jauns gulbis, kas, iespējams, nav aizlidojis kādas traumas, kas radusies cilvēka vainas dēļ. Juglas promenāde pēdējā laikā ir kļuvusi bīstama vieta pastaigām arī cilvēkiem. Kad to izmanto makšķernieki, viņi met auklu reti vien apskatoties atpakaļ – āķis var kādam trāpīt!
Kā saka tuvāko māju iedzīvotāji, tad, ar tiem āķiem metot, ir arī traumēts gulbis. Gribētu vērst uzmanību šai situācijai un jautāt, vai kaut kādā veidā var palīdzēt gulbim, kas, iespējams, cieš no cilvēku bezatbildības un cietsirdības? Domāju, ka līdzcietība pret cilvēkiem sākas no līdzcietības pret dzīvniekiem.”
LA.LV sazinājās ar Rīgas Zoodārza pārstāvi un zoologu Māri Lielkalnu, lai noskaidrotu, ko cilvēki, kuriem rūp un satrauc gulbja veselība, šādā situācijā var darīt? Kā palīdzēt gulbim, kas, iespējams, ir savainots?
Eksperts, iepazīstoties ar stāstu, portālam LA.LV atklāj, ka konkrētā situācija prasa rūpīgākus novērojumus, jo tas, ka gulbis ir viens pats un nav aizlidojis, nebūt uzreiz neliecina par to sliktāko scenāriju.
“Ne vienmēr tas, ka dzīvnieks ir palicis dzīvot viens pats, nozīmē, ka viņam ir slikti, ka viņš ir slims, traumēts. Tikpat labi viņš var būt iemīļojis to vietu. Cilvēki ir tendēti uz ģimeniskumu un, kad ieraugām vienu gulbi, tad uzreiz ir doma, ka jābūt taču divatā, bariņā, lai gan ligzdošanas periodā gulbis ir ļoti stiprs individuālists. Savukārt, pēc ligzdošanas perioda un plānošanas periodā – rudens, ziema, tad viņš vairāk atļauj sev tuvoties.
No dabas viedokļa skatoties, šobrīd nav nevienas pazīmes, kas liecinātu, ka ūdenstilpe varētu būt aizsalusi. Gulbis mierīgi var sev atrast barību. Viņš savā būtībā ir diezgan liels sliņķis un, ja ūdens ir vaļā, tad viņš īsti nekur ziemā negribēs lidot. Viņš var baroties no ūdens augiem. Cilvēki, protams, mēdz gulbjus barot, izjaucot dabisko situāciju. Tāpēc arī viņš reizēm mēģina palikt tajā vietā, lai gan ledus jau sāk veidoties. Uzticas cilvēkiem, ka viņu baros.”
Lai vai kā, bet gulbis ir gājputns – viens no pēdējiem, kurš aizlido.
Ko darīt, ja gulbis tiešām ir traumēts?
Zoologs nenoliedz, ka gulbis varētu būt arī traumēts, bet uzsver – cilvēkiem ir jāveic ilgstoši novērojumi, lai to droši varētu apstiprināt. “Protams, var būt gadījumi, kad tas putns tiešām ir satraumējies. Nepieciešami ilgstošāki konkrētā putna novērojumi – kā viņš uzvedās, kā staigā, peld, vai viņš ēd. Tiem novērojumiem jābūt nopietnākiem, nevis fakta konstatējumam, ka gulbis ir viens pats.”
Ja tiešām ir radušās pamatotas aizdomas, ka gulbim nav labi, tad cilvēki tiek aicināti zvanīt atbilstošajiem dienestiem. Kā informēja Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis, tad, kas attiecas uz Rīgas iedzīvotājiem, “pagaidām cilvēkiem būtu jāzvana uz vienoto Rīgas domes informatīvo tālrunis 80001201. Tas ir diennakts tālrunis, bet par dzīvniekiem labāk zvanīt no plkst. 8-17.” Lielkalns norāda, ka pašvaldībai drīz beigsies līgums ar “Dzīvnieku policiju”, tāpēc, kamēr nav zināms, kas sekos tālāk, labāk zvanīt uz informatīvo tālruni.
Tikai nekādā gadījumā nemēģiniet gulbim palīdzēt pašu spēkiem! “Gulbis ir pietiekami spēcīgs putns un, kā zināms, vairākus gadus atpakaļ Latvijā bija viens negadījums, kad bojā gāja cilvēks, gulbja uzbrukuma rezultātā. Gulbja noķeršana ir sarežģīts pasākums, kas jāuztic speciālistiem.”
Lūk, dažas no pazīmēm, kuras novērojot, liecina, ka gulbim tiešām nepieciešama palīdzība: “asins plankumi uz baltā gulbja “kamzoļa”, spārnu atšķirības – viens spārns, piemēram, velkas pa zemi, bet to vislabāk ieraudzīt tad, kad gulbis ir krastā, klibošana, redzamas makšķerauklas ap ķermeni vai kaut kādi tīkla gabali,” uzsver Lielkalns.
Eksperts arī norāda uz maldinošām lietām. Piemēram, tad, kad gulbis peld, viņš mēdz nedaudz sagāzties un pacelt savu melno kāju. “Cilvēki varētu domāt, ka tā ir problēma, bet īstenībā tas ir normāli un satraukumam nav pamata. Otra lieta – mēs daudz saņemam zvanus par to, ka gulbim ap kaklu ir zila bundžiņa. Parasti to asociē ar “Pepsi” bundžu, bet cilvēkiem rūpīgāk jāpievērš tam uzmanība – bieži vien tā nav nekāda bundžiņa, bet gan kakla gredzens, ko uzlikuši gulbju pētnieki.”
Pēdējā mēneša laikā Rīgā pārbaudīti 300 makšķernieki
Iespējams, ka konkrētajam gulbim tiešām nekas nekaiš un cilvēku uztraukumam nav pamata, tomēr paliek atklāts jautājums – vai un kā tiek kontrolēti makšķernieki, kuri Juglā, Juglas promenādes apkaimē ir daudz?
Rīgas pašvaldības pārstāvji norāda: “Vispārīgie makšķerēšanas noteikumi (MK 22.12.2015. not. Nr. 800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi”) nosaka makšķerēšanas principus attiecībā par izmantojamiem rīkiem, to daudzumu un sugām, kuras drīkst makšķerēt. Šie noteikumi nenosaka makšķernieku uzvedības kultūru vai ētiku vai veidus, kā izmantot konkrēto makšķerēšanas līdzekli saistībā ar tā pielietojumu konkrētajā vidē (apdzīvota vieta, nomaļa, publiska, privāta, u.tml.) ne makšķerēšanas pielietojumam. Tajā skaitā makšķeres(u) pārvadāšanu sabiedriskajā transportā, ēsmas un pludiņa vai vizuļa iemešanas tehniku u.c.
Ņemot vērā, ka makšķerējot vietā, kur pārvietojas citi cilvēki, teorētiski un praktiski makšķeres sastāvdaļas iemetiena brīdī var aizķert tuvumā esošus cilvēkus vai priekšmetus, tiem nodarot kaitējumu, šis būtu jāskata kā sabiedriskās kartības un drošības apdraudējums, kas tikai pastarpināmi ir saistīts ar pašu makšķerēšanas procesa būtību – iegūt akvakultūras dzīvniekus.
Gan makšķerēšanas noteikumu ievērošanu, gan sabiedriskās kartības nodrošināšanas funkciju Rīgas valstspilsētas pašvaldībā nodrošina Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija. Šobrīd nav atsevišķi atrunāts apdraudējums no makšķerēšanas veida normatīvajos aktos par sabiedriskās kartības nodrošināšanu, attiecīgi konstatēt kaitējumu var tikai brīdī, kad tāds ir radies, nevis potenciāli iespējams. Līdz šim pašvaldība nav saskārusies ar sūdzībām par kaitējumu veselībai makšķerēšanas tiešas ietekmes dēļ. Šobrīd iespējams tikai vērsties ar pretenziju par veselībai jau izdarītu kaitējumu.”
Tikmēr Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija (RVPP) informē, ka līdz šim nav saņemtas sūdzības par šādām situācijām. “Kā novērojuši RVPP darbinieki, gulbji Rīgas pilsētas teritorijā uz šo brīdi ir sastopami diezgan bieži, un pārsvarā tieši vietās, kur uzturas makšķernieki un kur vēl nav izveidojies ledus, tā cerot uz makšķernieka lomu. Šāda gulbju uzvedība vērojama gan Juglas promenādē, Vecdaugavā, Vecmīlgrāvja promenādē un vairākās vietās Buļļupē.
Vienlaikus RVPP Drošības uz ūdens pārvalde regulāri veic preventīvas makšķernieku pārbaudes. No 01.12.2024. līdz 08.01.2025. Rīgā pārbaudīti 300 makšķernieki un gandrīz trešā daļa no visiem pārbaudītajiem makšķerniekiem ir bijuši Juglas promenādē (šajā laika posmā pārbaudīti 83 makšķernieki).”
