Flemings Stenders: Jubilejas, zaļā pāreja un Covid-19 1
Flemings Stenders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vēl tikai dažas dienas līdz Ziemassvētkiem un Jaungadam. Daudziem no mums gada nogalē vēl daudz kas jāpaspēj – jāpabeidz darba uzdevumi, jāsagādā atlikušās Ziemassvētku dāvanas un laikus jāsagatavo viss svinībām nepieciešamais.
Taču šis ir arī pārdomu laiks, lai atskatītos uz aizvadīto gadu un izvērtētu notikušo. Kā Dānijas vēstnieks Latvijā arī es vēlētos atskatīties uz aizejošā gada notikumiem un galvenajām tēmām, kas izvirzījušās priekšplānā manā darbā un dzīvē šeit, Latvijā. Īpaši prātā nāk trīs lietas.
Vispirms šo gadu allaž atcerēšos saistībā ar divām nozīmīgām jubilejām. Februārī apritēja 100 gadu, kopš 1921. gada 7. februārī Dānija atzina Latvijas Republiku de iure un nodibināja ar to diplomātiskās attiecības.
Dānija bija starp pašām pirmajām valstīm, kas atzina jaundibināto neatkarīgo Latvijas valsti. Vasarā atzīmējām arī 30. gadadienu, kopš mūsu valstu diplomātisko attiecību atjaunošanas 1991. gada 24. augustā, kad Dānija bija viena no pirmajām valstīm, kas atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju, Igauniju un Lietuvu.
Šīs divas gadadienas tika atzīmētas ar vairākiem nozīmīgiem sarīkojumiem. 4. jūnijā Kopenhāgenā notika Dānijas, Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministru tikšanās ar moto “Kopā pagātnē, tagadnē un nākotnē”.
Tikšanās laikā tika pieņemta jauna vīzija mūsu turpmākajai starpvalstu sadarbībai. Šīs vīzijas stūrakmeņi ir mūsu kopējās vērtības, sadarbība drošības un aizsardzības, kā arī pastiprināta sadarbība klimata un zaļās pārejas jomā.
Kā Dānijas vēstniekam Latvijā mans pienākums tagad ir raudzīties, lai šī vīzija īstenotos ciešā Dānijas un Latvijas ikdienas darbībā.
Vēsturiskās gadadienas atzīmējām arī Rīgā, 25. augustā ar Dānijas vēstniecības un Dānijas Kultūras institūta kopīgi rīkoto vēsturnieku konferenci “Saites cauri laikiem: Dānija–Latvija”.
Konferencē tika izgaismoti nozīmīgi notikumi un periodi mūsu valstu kopīgajā vēsturē. Viens no šiem posmiem ir Latvijas Brīvības cīņas 1919. gadā, kad 200 brīvprātīgo kareivju no Dānijas plecu pie pleca cīnījās ar baltiešu karaspēka vienībām, lai nosargātu Baltijas valstu neatkarību un drošību.
Otrkārt, atskatoties uz aizvadīto gadu, vēlētos atzīmēt aktīvo sadarbību zaļās pārejas jomā. Notika intensīva pieredzes apmaiņa par dažādiem ar vidi saistītiem jautājumiem, tā, piemēram, aprites ekonomika, atkritumu apsaimniekošana, velotransports, vides kvalitāte, energoefektivitāte un daudzi citi.
Kā nozīmīgu notikumu šai kontekstā vēlos nosaukt Starptautisko vēja enerģijas konferenci, ko Dānijas vēstniecība sadarbībā ar Latvijas Vēja enerģijas asociāciju bija sarīkojusi aprīlī, lai apspriestu vēja enerģijas attīstības potenciālu un nākotnes iespējas Latvijā. Konference pulcēja daudzus starptautiski atzītus enerģētikas ekspertus, nozares līderus un politikas veidotājus.
Dānija, kā viena no pasaules līderēm vēja enerģijas jomā ar vairāku gadu desmitu veiksmīgu pieredzi, ir sev izvirzījusi ambiciozu mērķi: līdz 2030. gadam pilnībā pāriet uz atjaunojamajiem energoresursiem, galvenokārt izmantojot vēja enerģiju.
Dānija ir arī uzņēmusies juridiskas saistības līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu par 70%, un pāreja uz videi draudzīgiem energoresursiem šajā ziņā būs būtisks pienesums.
Kaut arī Dānija saražo tikai niecīgu daļu no visas pasaules ogļskābās gāzes izmešu daudzuma, esam pārliecināti, ka arī maza valsts var dot izšķirošu ieguldījumu.
Mēs labprāt dalāmies pieredzē ar citām valstīm, lai iedvesmotu virzībai uz ilgtspējīgu attīstību un klimatneitrālu sabiedrību.
Visbeidzot atskatoties uz 2021. gadu, nevaram nepieminēt Covid-19. Tāpat kā pērn, arī šogad notikumus un attīstību lielā mērā ietekmēja pandēmija, kas izmainīja to, kā mēs dzīvojam un kā mēs strādājam.
Visa gada gaitā cieši sekoju situācijas attīstībai Latvijā, kā arī izmantoju iespējas dalīties ar mūsu valsts pieredzi. Tas bija būtiski, jo kā valstis varam viena no otras mācīties. Neviena valsts nevar uzveikt šo pandēmiju tikai pati saviem spēkiem.
Dānija un Latvija cieši sadarbojas arī ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, meklējot kopīgus risinājumus, lai izietu no pandēmijas un veicinātu zaļāku un noturīgāku ekonomikas un sabiedriskās dzīves atveseļošanos. Kopīgiem spēkiem mēs varam veiksmīgi pārvarēt šo lielo izaicinājumu.
Visumā varam teikt, ka šis bija intensīva darba gads. Tāpēc no sirds gaidu, kad varēšu kopā ar ģimeni svinēt Ziemassvētkus. Mans mīļākais svētku brīdis ir Ziemassvētku vakars, kad iededzam svētku eglīti un – kā ierasts Dānijā – sadodamies rokās un sastājamies ap eglīti, lai dejotu un dziedātu Ziemassvētku dziesmas. Tas veido manu īpašo Ziemassvētku prieku!
Priecīgus Ziemassvētkus visiem jums. un panākumiem bagātu Jauno gadu Latvijai un Dānijai!
