“Viss izskatījās tik solīdi!” Krāpniekiem izdodas ievilināt pat rūdītus vieglā laimesta skeptiķus 12
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Bling!” atskan “WhatsApp” ziņas signāls telefonā. Skatos – esmu no savas ārzemēs dzīvojošās māsas saņēmis pārsūtītu ziņu ar aicinājumu piedalīties starptautiskā pārtikas ražošanas giganta “Nestle” 80 gadu jubilejas dāvanu izlozē, ziņai pievienots “Nestle” zīmols, viss izskatās solīdi.
“Vinnēju viedtālruni!”
Izlozē tiek solīti 100 000 dažādu dāvanu, tostarp arī daži tūkstoši jaunāko un dārgāko “Samsung” telefona modeļu “S21 Ultra”, kuri maksā vairāk nekā 1100 eiro katrs.
Tiesa – jau no paša sākuma urda jautājums, kāpēc gan “Nestle” vispār būtu man kaut kas jādāvina, vai es kāds īpaši vērtīgs klients, vai?
Ticību, ka starptautiski, labi pārvaldīti un miljardus pelnoši uzņēmumi tā vienkārši varētu izmētāt pa pasauli simt tūkstošus dažādu dāvanu drusku, bojā arī dzīves laikā apgūtā pieredze, kur tieši mēdz izvietot bezmaksas sieru.
Tomēr šaubas pie malas, apņēmīgi spiežu piedāvāto saiti, atveras ekrāns ar deviņām vienādām dāvanu kastītēm, man ir iespēja izvēlēties trīs reizes.
Spiežu pirmo – nekā, otro – atkal nekā, spiežu trešo reizi un… – urā, esmu vinnējis tieši “Samsung S21 Ultra”.
Mani apsveic ar laimestu un tālāk vada uz citu lapu, “dāvanas saņemšanai”. Tur izrādās, ka, lai saņemtu tikko “vinnēto” dāvanu, man 500 sekunžu laikā jāaizsūta ziņa par šo dāvanu izlozi 20 draugiem.
Tas mani padara tramīgu, jo neviens sevi cienošs uzņēmums, ja nu tiešām būtu nolēmis kādu apdāvināt, nekad neizvirzītu par noteikumu dažu minūšu laikā, lai mazāk laika padomāt, kaut ko izsūtīt vairākiem desmitiem citu cilvēku.
Šajā brīdī kļūst skaidrs, ka blēņām jāmet miers – gan es, gan mana māsa esam pakļāvušies krāpnieku vilinājumam, par ko var vēlreiz pārliecināties, ieejot pašas “Nestle” mājas lapā – tur par šādu izlozi nav ne vārda. Ardievu, tikko vinnētais “Samsung S21 Ultra”!
Latvijā “jubileju svin” “IKEA” un “Lidl”
Nepaiet ne dažas dienas, kad “jubileju svinēšana” sākas arī Latvijā – saziņas tīklos izplatās informācija, ka līdzīgi dāvanu izlozes sološi ziņojumi tiek izplatīti arī uzņēmumu “IKEA” un “Lidl” vārdā – par to brīdina informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija “CERT.LV”, informējot, ka šajos aicinājumos lietotāji tiek aicināti vai nu lejuplādēt lietotni, kas satur reklāmas, vai arī par maksu nosūtīt īsziņu ar kodu.
Kā stāsta “CERT.LV” kiberdrošības eksperts Armīns Palms, minētā paveida vīrusi neizplatās paši, tos izplata cilvēki, un tieši tas arī rada galveno problēmu vīrusu ierobežošanā – mēs tos saņemam no cilvēkiem, kuriem uzticamies, proti, radiem, draugiem un paziņām.
Parastā šīs krāpniecības darbības shēma ir šāda – jūs saņemat no paziņām ziņu ar aicinājumu piedalīties viltus loterijā. Atverot šo ziņu, jūs izlasāt, ka tā vai cita uzņēmuma vārdā tiek izlozēts telefons vai cita vērtīga dāvana, taču ļoti raksturīga pazīme – dāvanas saņemšanai ar šo ziņu jādalās ar 10 vai 20 draugiem.
Nospiežot saiti, tiek ģenerēta speciāla saite “WhatsApp”, ar kuru ir ērti dalīties. Pēc tās pārsūtīšanas telefonā parādās paziņojums ar tekstu, kas aicina spiest nākamo pogu, lai beidzot tiktu pie kārotās balvas.
Šīs pēdējās pogas nospiešana telefonā vai datorā atver vai nu lapu, kas demonstrē reklāmas, vai arī aicina izdarīt kādu darbību par maksu, piemēram, uz kaut kurieni nosūtīt īsziņu ar lapā norādīto kodu.
“CERT.LV” brīdina
A. Palms saka, ka sākotnējā fāzē, kurā notiek pirmās ziņas atvēršana un lasīšana un tās pārsūtīšana draugiem, telefons vai dators inficēts netiek, tas notiek tikai otrajā fāzē – atverot saiti ar aicinājumu doties saņemt balvu.
Šo saiti atverot, telefonā vai datorā tiek instalēta programma, kas veic dažādas darbības – rāda reklāmu, pieslēdz maksas pakalpojumus vai citādi.
Kiberdrošības eksperts vēlreiz atgādina, ka šīs kampaņas ir samērā efektīvas tikai tāpēc, ka šīs ziņas cilvēki saņem no saviem radiem, tuviniekiem un draugiem. Saņemot līdzīgu ziņu no nepazīstama avota, vairākums cilvēku uz to nereaģētu.
Lai izvairītos no šīs un citām interneta krāpniecībām, eksperts iesaka uzstādīt telefonos un datoros “CERT.LV” izstrādāto bezmaksas aizsardzību – DNS ugunsmūri (“dnsmuris.lv”), kas individuālos lietotājus un organizācijas pasargā no dažādiem draudiem interneta vidē – tādiem kā viltus banku lapām, krāpnieciskām tirdzniecības platformām, vīrusus izplatošām vietnēm u.c.
DNS ugunsmūra mājas lapā atrodamas instrukcijas par tā uzstādīšanu dažādās ierīcēs.