Jauno Rīgas teātri rekonstruēs “Rere būve 1” 0
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) iepirkuma konkursa komisija ir pabeigusi piedāvājumu vērtēšanu Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukcijai Rīgā, Lāčplēša ielā 25 un par kritērijiem atbilstošu piedāvājumu ar zemāko cenu ir atzīts pilnsabiedrības “Rere būve 1” piedāvājums, aģentūru LETA informēja VNĪ.
“Rere būve 1”, kuru 2014.gadā izveidoja SIA “Re & Re” un SIA “Rere būve”, piedāvājums bija par 20 985 321 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 25 392 230 eiro ar PVN. Līgums ar būvnieku tiks slēgts pēc tam, kad tiks apstiprināts JRT rekonstrukcijai nepieciešamais papildu finansējums.
Savus piedāvājumus konkursā VNĪ aicināja iesniegt piecus kandidātus, kuri par atbilstošiem tika atzīti būvdarbu konkursa pirmajā kārtā – SIA “Velve”, SIA “Arčers”, PS “Rere būve 1”, personu apvienība “BBA un RT” un SIA “Abora”. Konkursa otrajā kārtā tika saņemti divu pretendentu piedāvājumi – pilnsabiedrība “Rere būve 1” un personu apvienība “BBA un RT”.
Lai nodrošinātu JRT rekonstrukcijas darbu finansēšanu, VNĪ plāno izmantot finansējuma rezerves, kuras radušās citu projektu realizācijas grafiku izmaiņu dēļ. Vienlaikus tiek gatavots energoefektivitātes projekta pieteikums Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma piesaistei.
Kā iepriekš ziņots, 2014.gadā apstiprinātais JRT būvniecības budžets – 19 miljoni eiro – tika veidots, balstoties uz sākotnējo projekta metu. Projekta kopējais būvdarbu apjoms tika prognozēts 7816 kvadrātmetri, savukārt pēc būvprojekta izstrādes nepieciešamā platība tika precizēta 11 147 kvadrātmetru apjomā.
Pēc projekta autores Zaigas Gailes sacītā, tehnoloģijas strauji attīstās arī teātra jomā, un, lai izveidotu Eiropas līmeņa teātri ar divējādu akustiku un skaņas izolāciju, kas nav nevienam citam objektam Latvijā, esošais finansējums ir nepietiekams. Šobrīd pieejamais budžets atbilst reģionālo kultūras centru vajadzībām, kamēr JRT rekonstrukcijas un mūsdienīga teātra projekts ir krietni sarežģītāks gan no būvniecības, gan no tehnoloģiju viedokļa.
“Šis projekts ir unikāls un nozīmīgs visai latviešu sabiedrībai. Mūsu mērķis ir izveidot Latvijā modernāko teātri, vienlaikus saglabājot ēkas vēsturisko mantojumu un latviešu teātra pamatlicēja Eduarda Smiļģa neiztrūkstošo garu. Šobrīd aktīvi strādājam, lai tiktu rasts papildu finansējums un teātris, kā iecerēts, durvis skatītājiem vērtu 2021.gada sākumā,” norādīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Jaunajā projektā kopējais skatītāju vietu skaits sasniegs 840 iepretim līdzšinējām 400. Proti, paredzētas trīs skatītāju zāles – lielās Smiļģa zāles partera daļā būs 325 skatītāju vietas, bet balkonā – 175, lielajā “Black-box” zālē – 240, mazajā “Black-box” zālē būs 100 sēdvietu.
Papildus jaunajā apjomā ir paredzētas trīs mēģinājumu zāles – lielā mēģinājumu zāle 282 kvadrātmetru platībā, divas mazās mēģinājumu zāles 163 kvadrātmetru un 126 kvadrātmetru platībā. Otrais stāvs, kas ieguvis nosaukumu “Radošais stāvs”, tiks pilnībā atvēlēts aktieriem un citiem teātra darbiniekiem ar plašu virtuvi kopīgai tējas tasei, lugu lasījumiem vai jaunu ideju radīšanai. Savukārt pagraba stāvā būs moderna darbnīca.
JRT ēku kompleksa rekonstrukcijas projekts ir viens no nozīmīgākajiem un apjomīgākajiem VNĪ īstenotās programmas “100 adreses Latvijas valsts simtgadei” ietvaros.
Kopumā VNĪ uzsāktās programmas “100 adreses Latvijas valsts simtgadei” ietvaros uzņēmums šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
Pilnsabiedrība “Rere būve 1” pērn strādāja ar 11 miljonu eiro apgrozījumu un 34 254 eiro zaudējumiem.
SIA “Re & Re” īpašnieki vienādās daļās ir Ainārs Pauniņš, Didzis Putniņš, Egils Bērzups un Marģers Bitmetis. Uzņēmuma apgrozījums 2016.gadā bija 12 miljoni eiro, bet peļņa – 84 400 eiro. SIA “Rere būve” pieder AS “Rere grupa”. Šī uzņēmuma apgrozījums 2016.gadā bija 14 miljoni eiro, bet zaudējumi – 275 892 eiro.
