JRT projektētāji pārmet “ReRe Būve 1” maldīgu ziņu izplatīšanu par teātra pārbūves gaitu un projekta kvalitāti 0
NORMUNDS TIRĀNS
Autors ir JRT rekonstrukcijas projekta būvkonstrukciju sadaļas autors, inženieru grupa “Kurbads”, būvinženieris, dr.sc. ing.
Kopš pilnsabiedrības “ReRe Būve 1” izplatītās preses relīzes par līguma laušanu, mēs no kolēģiem un citiem ar būvniecību saistītiem profesionāļiem esam saņēmuši daudz jautājumu. Publiskajā telpā ir dažādi apgalvojumi un spekulācijas, tādēļ mēs uzskatām par savu pienākumu pastāstīt savu redzējumu uz notikušo un vērst uzmanību uz medijos izskanējušiem maldiem par Jaunā Rīgas teātra pārbūves gaitu.
Kopumā Jaunā Rīgas teātra kompleksa rekonstrukcijas projektā ir izstrādātas 43 sadaļas, kuru risinājumi apkopoti 62 sējumos. Visi šie risinājumi izstrādāti atbilstoši pasūtītāja (VNĪ) projektēšanas uzdevumam, kas izstrādāts kopā ar lietotāju – pašu Jaunā Rīgas teātra komandu.
Nešaubīgi projektētais ēku komplekss ietver mūsdienīga Eiropas līmeņa teātra funkcionālās un estētiskās kvalitātes, izsvērti saudzējot vēsturisko mantojumu.
Risinājumi ir daudzkārt pārbaudīti, veiktas ekspertīzes atbilstoši Latvijas likumdošanas prasībām, kā arī vērtēti dažādos rakursos papildus tam, ko jau prasa likumdošana. No visiem projektā iestrādātajiem risinājumiem šobrīd būvlaukumā ir iesākts realizēt demontāžas risinājumus un pāļu pamatu risinājumus. No kopējā darbu apjoma, kopš darbu uzsākšanas pagājušajā vasarā, veiktie darbi sastāda ~3%.
Projektu, tajā skaitā pagaidu tehnoloģiskās konstrukcijas, ir jāizstrādā būvniekam
Būvnieks apgalvo: “Zaigas Gailes projektā līdz šai dienai jau konstatētas vairāk nekā 100 kļūdas, no kurām vismaz 33 ir tādas, kuras nenovēršot, projekta realizācija vispār nav iespējama. Piemēram, šādas: “Teātra ēkas fasādes balsta rāmja pāļi nebija izprojektēti. Kad tos pēc būvnieka prasības projekta autors iekļāva projektā, izrādījās, ka tie būtu jāurbj tieši sadales tīkla elektrības kabeļos.”
Būvfirma “ReRe Būve 1” acīmredzot runā par pagaidu konstrukciju, kas atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem bija jāizstrādā būvniekiem atbilstoši savām tehnoloģiskām iespējām – par būvniecības darbu veikšanas gaitā nepieciešamiem pagaidu stiprinājumiem fasādei, kurus ir iespējams uzstādīt gan no ielas puses, gan no ēkas puses, turklāt bez kuriem varētu arī iztikt, veicot pakāpeniskāku ēkas pārbūvi.
Pagaidu stiprinājumi, tāpat kā betonēšanas veidņi, sastatnes un daudzas citas lietas, kas ir būvniecības procesa sastāvdaļa un kas netiek iebūvētas ēkā, ir būvnieku izvēle un būvnieku atbildība.
Latvijas būvnormatīva LBN 310-14 “Darbu veikšanas projekts” 7.8. punktā ir noteikts “Darbu veikšanas projektā iekļauj pagaidu tehnoloģisko konstrukciju pamatotus risinājumus.”
Lai palīdzētu būvniekiem, projektētāji fasādes pagaidu balstīšanai ir devuši rekomendācijas un konkrētus risinājumus projektā. Bet būvnieks šos risinājumus nevis piemēroja savām tehnoloģijām, bet izmantoja katru iespēju uzdot dažādus jautājumus un vilcināt darbu gaitu.
Arī fasādes rāmju pagaidu enkuriem, kas būvnieka paustajā citātā tiek dēvēti par pāļiem, atbilstoši standartiem tehniskās prasības bija uzdotas. Būvniekam vajadzēja tikai izvēlēties izpildītāju un precizēt ar izpildi saistītās detaļas. Tāpat būvnieka apgalvojums: “izrādījās, ka tie būtu jāurbj tieši sadales tīkla elektrības kabeļos” ir meli.
Lai raiti varētu uzsākt darbus, projektētāji iesaistījās pagaidu tehnoloģisko risinājumu tālākā detalizācijā. Tomēr tā bija mūsu kļūda – būvnieki izmantoja katru iespēju darbus bremzēt, šie darbi tika pabeigti tikai šī gada pavasarī.
Minhauzena cienīgi pārspīlējumi
“Projekta sadaļu saderība netika nodrošināta saskaņā ar būvnormatīvu prasībām. Piemēram, arhitektūras un būvkonstrukciju rasējumu savstarpēja nesaderība – vienā projektā sienas ir uzzīmētas, citā nav.”
Apgalvojums par to, ka “Projekta sadaļu saderība netika nodrošināta, un ka līdz šai dienai jau konstatētas vairāk nekā 100 kļūdas” ir Minhauzena cienīgs pārspīlējums. Projekts tiešām ir liels un ļoti komplicēts. Ja atrodas kādas kļūdas un atsevišķas nesaistes starp projekta sadaļām, tad esam gatavi tās atzīt arī nesaderības maksimāli ātri koriģēt.
Mēs uzskatām, ka šajā projektā neatbilstības ir mazāk kā citos šāda mēroga komplicētos būvprojektos un nav nevienas tik būtiskas, kas varētu ietekmēt projekta īstenošanu.
Būvnieks vilcina termiņus
Normālā situācijā būvnieks norāda projektētājiem uz neatbilstībām, saņem atbildi un darbus turpina. Šajā objektā būvnieks par katru pamanīto nesaisti pasūtītājam sūtīja ierakstītas vēstules, atbildes tika gaidītas no pasūtītāja. Nevienu būvnieka pusē neuztrauc termiņi.
Mēs uzskatām, ka process šādi tika organizēts, jo jau sākotnēji tika plānoti smagi termiņu kavējumi, šis ierakstīto vēstuļu apritei nepieciešamais laiks tiktu izmantots termiņu kavējumu attaisnošanai.
Tajā pašā laikā būvnieks “ReRe Būve 1” nepārtraukti iesniedza kļūdainus darbu veikšanas projektus un kļūdainas detalizācijas, kuras projektētājiem bija jālabo un bieži vien arī atkārtoti jālabo. Šis nudien atbilst situācijai, kad “redz skabargu otra acī, bet savā pagali neredz…”
Maldi par kaimiņu ēku pamatu stiprināšanu un pāļiem
Būvnieka paziņojumi: “Izpildot būvdarbus saskaņā ar Zaigas Gailes projektētajiem risinājumiem, tika novērota apkārtējo ēku sēšanās. Zaiga Gaile projektā nav veikusi novērtējumu uz blakus esošajām būvēm, kādu ietekmi uz tām atstās projektā paredzētie tehnoloģiskie risinājumi”
Nebija ņemts vērā vienīgi tas, ka būvnieki neņems vērā projekta prasības, tostarp arī tas, ka būvnieki neizraks vecos pamatus, strauji urbs un darbu gaitā nekontrolēs vibrācijas pretrunā projekta prasībām. Nebijām rēķinājušies ar tādu bezatbildīgu izpildījumu no būvnieku puses.
Piesaista ekspertus no Nīderlandes, lai piesegtu savas kļūdas
Būvnieks apgalvo, ka “pastāvīgi ir demonstrējis savu gatavību sniegt nepieciešamos risinājumus, piesaistot pasaules līmeņa ģeotehnikas ekspertus “Witteveen+Bos” no Nīderlandes”.
Būvnieka piesaistītie pasaules līmeņa eksperti ir deklarējuši apšaubāmus aprēķina rezultātus, savukārt pašus aprēķinus viņi nerāda. Vēl pēdējā tikšanās reizē viņi atkārtoti solīja savus aprēķinus atsūtīt, bet tie vēl arvien nav saņemti.
Rodas iespaids, ka konkrētajiem nīderlandiešu ekspertiem mērķis bija piesegt būvnieku kļūdas, nevis meklēt risinājumu, kādi ir situācijas cēloņi un kas iziet no situācijas pēc būtības, lai iespējami ātrāk turpinātu teātra pārbūves procesu.
Būvnieku konsultanti visām nedienām iemeslu ir atraduši projekta prasībā pirms būvdarbu uzsākšanas veikt būvlaukuma planēšanu uz vienas atzīmes.
Mums ar viņiem ir izdevies tikties tikai vienu reizi – 16. jūlijā. Viņi skaidro ka blakus ēkas nosēdās un saplaisāja tādēļ, ka vienā 10 metru platā zonā tika norakts 1,5m biezs zemes slānis, nevis tehnoloģisku kļūdu vai projekta prasību pārkāpšanas dēļ.
Sarunā ar mums nīderlandiešu eksperti atzina, ka par pāļu urbšanu pie veciem neizraktiem pamatiem, kas izrādījās sasaistīti ar kaimiņu ēku pamatiem, viņi neko nezinot.
Un būvnieks turpina apgalvot, ka paaugstinātas vibrācijas būvdarbu laikā nav bijušas, jo tādas neuzrāda pašu būvnieku organizētā vibrāciju monitoringa atskaites, tomēr pasūtītāja – VNĪ būvuzraugs izvērtējot būvnieka sniegto informāciju ir konstatējis pretējo – būvnieks darbu gaitā vibrāciju monitoringu veica nepilnīgi un nemērīja tās ietekmi uz blakus esošajām ēkām, kā arī maldināja citus būvniecības dalībniekus par vibrāciju neesamību.
Par pāļu darbiem un kaimiņu ēku pamatu stiprināšanu
Būvnieka sacītais: “kaimiņu ēku bojājumu galvenais cēlonis ir šāds – projektētāji nav novērtējuši kaimiņu ēku tehnisko stāvokli un nav paredzējuši tām pamatu pastiprināšanu.”
Projektētāji savu iespēju robežās ir novērtējuši kaimiņu ēku tehnisko stāvokli. Uz kaimiņu ēku fasādēm ir redzamas dažāda vecuma plaisas un zem pamatiem ieguļ neblīvas smiltis – ir skaidrs tas, ka nav pieļaujams rēķināties ar kaimiņu ēku pamatu rezervēm, ir nepieciešami droši risinājumi.
Tādēļ projektēšanas laikā tika pieņemts lēmums pagrabu nebūvēt tuvu kaimiņu ēkām – nolēmām samazināt tik ļoti teātrim nepieciešamās pagrabu telpas. Tika izvēlētas ne lētākās, bet drošākās tehnoloģijas.
Projektā ir dotas skaidras norādes, brīdinājumi un arī prasības būvdarbu veikšanai, no kurām daudzas būvdarbu veikšanas laikā ir pārkāptas. Piemēram, netika izrakti veci pamati, kas saistīti ar blakus ēkām, kā tas ir prasīts projektā (tas būtiski veicināja vibrāciju nodošanu no pāļu urbšanas mašīnas uz blakus ēku, kas vispār netika fiksētas). Veicot darbus netika saglabāta zemes nogāze gar blakus mājām atbilstoši projekta prasībām, kā arī netika ņemti vērā brīdinājumi par īpašu rūpību kaimiņu ēku tuvumā u.c. prasības.
Savukārt nav pieļaujams konkrēta būvprojekta ietvaros paredzēt kaimiņu ēku pamatu pastiprināšanu – tādiem darbiem ir jāparedz atsevišķu būvprojektu. Un tas saistās ar īpašumtiesību jautājumu – viens kaimiņš nevar ierosināt pamatu pastiprināšanu otram kaimiņam.
Turklāt šādu ēku pamatu pastiprināšana ir ļoti atbildīgs pasākums – nav pieļaujams pastiprināt tikai tās sienas pamatus, gar kurām tiek plānoti būvdarbi. Jo, ja blakus ēkas tiks sasvārstītas ar urbšanas tehnikas vibrācijām, tam var sekot grunts sablīvēšanās zem to pamatiem.
Vai arī, ja tiks pazemināts gruntsūdens līmenis zem pamatiem, tas var izsaukt visas ēkas vienmērīgu sēšanos. Bet, ja būs pastiprināta tikai viena siena, tā nesēdīsies un notiks nevienmērīga pamatu sēšanās.
Visas nelaimes izsauc nevienmērīga pamatu sēšanās – ja visu kaimiņu ēku pamati sēžās līdzīgi, bez nevienmērībām, tad salīdzinoši nelielas deformācijas parasti problēmas neizsauc. Bet, ja notiek nevienmērīga pamatu sēšanās, tas izsauc plaisas sienās, sienu salaidumu vietās, durvju ieķīlēšanos jau pie dažu milimetru deformāciju starpības.
Tika paredzēta maksimāli visdrošākā pāļu izbūves tehnoloģija
Šobrīd būtu jānoskaidro, vai pāļu urbšanas laikā nav pārkāpta pāļu izbūves tehnoloģija. Projekta realizācijai tika paredzēta maksimāli visdrošākā pāļu izbūves tehnoloģija – urbšana ar tā saucamo “dubulto rotoru” (double rotary piles) – vispirms apvalkcaurule to rotējot tiek iespiesta zemē, aiz tās (apvalkcaurules iekšpusē) rotējot pretējā virzienā seko gliemežurbis ar ko tiek izgrābta apvalkcaurulē esoša grunts.
Bet šāda urbšana ir degvielas ietilpīga, tādēļ dažkārt pāļu urbējiem var rasties kārdinājums procesa tehnoloģiskās prasības pārkāpt – pa priekšu palaist gliemežurbi (kas būtu pieļaujams vienīgi cietos mālos, kā šeit nav) un ar apvalkcauruli urbties jau izbrīvētā vietā.
Minētā secība nav pieļaujama smilšainās (t.i. Lāčplēša ielas 25) gruntīs – tā var novest pie tā, ka grunts tiek izgrābta vairāk nekā drīkst, tādējādi veidojot urbumu ar diametru kas ir lielāks par apvalkcaurules ārējo diametru.
Tādā gadījumā grunts pāļu sienas tuvumā tiek neatgriezeniski vājināta (kļūst ievērojami irdenāka, nekā līdz šim), kas savukārt izsauc blakus ēku tuvāko pamatu sēšanos.
Ir virkne pazīmju, kas rada aizdomas par tieši šādu scenāriju, taču tas nav pierādāms un vizuāli konstatējams darbu izpildes brīdī. Šo darbu izpilde ir atkarīga tikai no paša pāļa urbēja kompetences un rīcības.
Ja plānotās papildus ģeotehniskās pārbaudes rezultātā tiek noskaidrots, ka šis ir iemesls blakus ēku deformācijām, tad gan ir pamatoti veikt grunts pastiprināšanu tieši tajās zonās, kur varēja notikt grunts uzirdināšanās. Tā gan būs grunšu labošana tiešā pāļu sienas tuvumā, nevis kaimiņu ēku pamatu stiprināšana.
Galvenā problēma: pāļu iestrādes laikā netika mērītas vibrācijas
Lai varētu turpināt darbus, ir jāsaprot patiesie iemesli. Būvnieks tūlīt pēc plaisu konstatēšanas un darbu pārtraukšanas Būvniecības un valsts kontroles biroja inspektoram un pasūtītājam apgalvoja, ka būvdarbu laikā vibrācijas nav pārsniegušas pilsētas dabīgo vibrāciju fonu.
Vēstulē pasūtītājam un pēc tam arī BVKB viņi rakstīja: “pāļu urbšanas laikā nav konstatētas īpašas bīstamas vibrācijas, būvuzņēmējs nav saņēmis sūdzības no blakus stāvošajām ēkām”, kam sākotnēji mēs pat noticējām.
Tikai vēlāk tika saņemtas ziņas no kaimiņu ēku iedzīvotājiem par to, ka bija ne tikai paaugstināts vibrāciju fons, bet tādas vibrācijas, kuras kaimiņu mājas kārtīgi drebināja. Šādi tika maldināts gan pasūtītājs un kontrolējošās institūcijas, gan arī pārējie būvniecības dalībnieki.
Bet vēl 16. jūlijā būvnieka “ReRe Būve 1” piesaistītais nīderlandiešu speciālists sapulcē apgalvo, ka par vibrācijām viņam ziņu nav. No tā secinām, ka arī viņš tika maldināts.
Sistemātiska maldināšana no būvnieka puses turpinās arī publiskajā telpā
Tāpat arī projektā tika prasīts pirms betonēšanas izrakt vecos mājas pamatus – mums tiek apgalvots, ka tas ir veikts, savukārt, nedaudz parokot, vēlāk atklājās vēsturiski pamati, kas cieši piekļaujas blakus ēkām (un uz tām var tieši nodot visas gadījuma vibrācijas), atklājās, ka uz šiem vēsturiskajiem pamatiem tieši ir uzbetonēta pāļu vadkonstrukcija. Taču arī šis fakts ilgi tika noliegts.
Visbeidzot, mēģinot parakstīt par šo kopīgu fakta konstatācijas aktu, no “ReRe Būve 1” puses tika pieprasīti tādi labojumi, kā vārdus “veci pamati” aizstāt ar “vēsturiska konstrukcija” (jo projektā ir prasīts izrakt “vecus pamatus” nevis “vēsturiskās konstrukcijas”), un “bija uzbetonēta vadkonstrukcija” jāaizstāj ar “vienā vietā bija uzbetonēta vadkonstrukcija”.
Arī pēc šāda jau martā parakstīta fakta konstatācijas akta nīderlandiešu pieaicinātajam ekspertam nebija ziņu par urbto pamatu vadkonstrukcijas sasaisti ar kaimiņu ēkas pamatiem, kā viņš to atzina sapulcē 16. jūlijā.
Būvnieka sistemātiskā melošana liedza saprast notikušā cēloņus un virzīt projekta gaitu. Šādas maldināšanas rezultātā ir iespējams nonākt pie nepareiziem secinājumiem un pieņemt nepareizus un pat bīstamus lēmumus par turpmāko rīcību. Redzu, ka šie būvnieka maldi turpinās publiskajā telpā.
