JRT direktore: Teātris ārkārtas situācijā tērē jauniestudējumiem paredzētos uzkrājumus 0
Ārkārtējās situācijas laikā Jaunais Rīgas teātris (JRT) tērē uzkrājumus, no kuriem daļa bija paredzēta jauniestudējumu sagatavošanai, aģentūrai LETA pavēstīja teātra direktore Gundega Palma.
Pēc viņas vārdiem, teātra lielākā izdevumu daļa ir atalgojumi un jauniestudējumu veidošana. Patlaban atalgojums štata darbiniekiem ir būtiski samazinājies, jo JRT daļa algas tiek maksāta un ir arī aritmētiski piesaistīta teātra ikmēneša biļešu ieņēmumiem, proti, neiegūstot finanšu līdzekļus no pārdotajām biļetēm, darbiniekiem proporcionāli samazinās arī alga.
JRT direktore teica, ka patlaban visi teātri ir iesnieguši Kultūras ministrijai datus par reālo ārkārtējās situācijas izraisīto zaudējumu apmēru. Viņa pieļauj, ka risinājums, kā atbalstīt teātrus, visiem būs vienots.
Neraugoties uz situāciju, teātris turpina savu darbību.
Mēģinājumi notiek attālināti un arī teātra administrācija lielākoties strādā attālināti. Savukārt tehnisko darbinieku darbs plānots tā, lai darbus varētu veikt pārmaiņus un lai darbinieki neatrastos vienā telpā.
Lielākoties teātrī veicamie darbi saistīti ar tā saucamajiem “vasaras darbiem” – noliktavu, inventāra sakopšana un kārtošana pirms nākamās sezonas uzsākšanas. Telpas, kurās tas notiek, ir lielas un darbinieki, veicot minētos darbus, var nesatikties.
Savukārt izrāžu sagatavošana patlaban notiek mēģinājumu procesā, aizturot dekorāciju, kostīmu un citus sagatavošanas darbus.
Bija paredzēts, ka jūnijā pirmizrādi piedzīvos režisora Pētera Krilova jauniestudējums “Dublinieši Miera ielā”. JRT direktore sacīja, ka šajā sezonā iestudējums pirmizrādi nepiedzīvos, tomēr tieši pie šīs izrādes mēģinājumi notiek attālināti. Tāpat darbs noris arī pie citiem projektiem.
Jautāta, kādas ir aptuvenās aplēses, kad JRT varētu atsākt sezonu, Palma norādīja, ja ierobežojumus atcels, teātris ir gatavs atsākt plānotā repertuāra izrādīšanu. Tomēr patlaban nav liela ticamība, ka tas varētu notikt, tāpēc
teātris orientējas atsākt publisku darbību teātra telpās augustā, septembrī.
Runājot par jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 ietekmi uz teātra repertuāru, JRT direktore sacīja, ja ierobežojumi netiks atcelti, līdz sezonas beigām teātris skatītājiem būs “parādā” 105 nenospēlētas izrādes. Līdz ar to tās plānots izrādīt rudenī, kas savukārt samazina gan laiku, gan finanšu līdzekļus jauniestudējumu skaitam gada otrajā pusē.
Jautāta, kāda varētu būt jaunā koronavīrusa krīzes ilgtermiņa ietekme uz teātri, Palma norādīja, ka viss ir atkarīgs no laika perioda, cik ilgi būs spēkā esoši ierobežojumi publiskai darbībai.
Scenāriji ir vairāki un tie ir atkarīgi arī no atbalsta mehānisma, jo teātri nav 100% dotēta valsts iestāde.
Finansēšanas līguma ietvaros saņemtais valsts finansējums, kā kuram teātrim, ir apmēram 40% no visiem ieņēmumiem. Proporcionāli lielāko daļu vienmēr JRT nopelnījis pats. Arī šobrīd dotācijas apmērs nesedz darbiniekiem izmaksājamās pamatalgas, tāpēc teātris ir spiests tērēt uzkrājumus, no kuriem daļa bija paredzēta jauniestudējumu sagatavošanai un citiem izdevumiem.
Līdzīgi kā citas kultūras iestādes arī JRT no ārkārtējās situācijas pirmajām dienām cenšas uzturēt saikni ar skatītājiem tiešsaistē. Piemēram, tika uzsākts projekts “JRT lasa grāmatas mājās”, kad ik dienu aktieri lasa sevis izvēlētu grāmatu. Tāpat skatītājiem sniegta iespēja noskatīties senākas teātra izrādes, kā “Revidents”, “Zilākalna Marta”, “Stāsts par Kasparu Hauzeru”.
Savukārt topošie JRT aktieri raksta un izpilda savus video stāstus par šo laiku, kas pieejami teātra sociālo tīklu kontos un interneta vietnes “vimeo.com” JRT profilā.
LETA jau vēstīja, ka no 13. marta līdz 12. maijam Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā aizliegti publiski pasākumi ar cilvēku pulcēšanos, tāpēc nenotiek arī virkne kultūras un izklaides pasākumu.
