“Jostu savilkšanas” vietā stimuli. Svarīgākās nodokļu izmaiņas 2021. gadā 5
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar pēc astoņas dienas ilgušām debatēm Saeima beidzot apstiprināja 2021. gada valsts budžetu un to pavadošo nodokļu izmaiņu likumprojektu paketi. 2021. gada valsts budžeta izdevumi būs 10,758 miljardi eiro, bet ieņēmumi – 9,579 miljardi eiro.
Budžeta apspriešanas gaitā valdība saglabājusi savu apņemšanos nesamazināt budžeta izdevumus. Kā, raksturojot budžetu, savulaik izteicās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, “budžets veidots ekonomikas apzinātai un plānveida stimulēšanai, neatverot vaļā deficīta slūžas”.
Neskatoties uz prognozējamo nodokļu ieņēmumu mazināšanos par 328 miljoniem eiro, valdība nevis samazina, bet palielina izdevumus par 744 miljoniem eiro, cerot, ka tas palīdzēs ekonomikai pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi.
Valdība šādi demonstrē pretēju pieeju krīzes risināšanai nekā 2008.–2009. gadā, kad ekonomikas problēmas tika ārstētas ar “jostu savilkšanu”.
Salīdzinājumam – valsts budžeta izdevumi no 5,56 miljardiem latu 2009. gadā samazinājās līdz 4,38 miljardiem 2010. gadā, samazinot budžeta izdevumus par 21,2% – tas bija lielākais izdevumu samazinājums iepriekšējās krīzes laikā.
Budžeta deficīts plānots 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 1 miljards 179 miljoni eiro.
Šo budžeta aspektu kritizēja pat valdošās koalīcijas partijas, konkrēti Nacionālās apvienības eirodeputāts Roberts Zīle un Jaunās konservatīvās partijas Saeimas deputāts Gatis Eglītis, argumentējot, ka šajos apstākļos varēja sekot lielākās daļas Eiropas Savienības valstu paraugam un vēl vairāk palielināt budžeta deficītu, konkrēti, līdz 1,5% no IKP jeb vēl par aptuveni 332 miljoniem eiro un attiecīgi palielināt atbalstu grūtībās esošajām tautsaimniecības nozarēm.
Tika norādīts, ka Latvijā Covid-19 krīzes atbalstam tautsaimniecībai līdz šim tērēts tikai aptuveni 0,1% no IKP, kas ir viens no zemākajiem līmeņiem ES. Tomēr vispārēju atbalstu šī ideja neguva, jo pat opozīcijā esošās ZZS deputāte un bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka “lielāks budžeta deficīts šodien – tie ir lielāki nodokļi rīt”.
Pie budžeta ieguvumiem varētu minēt to, ka krīzes apstākļos tiek nodrošināts algu pieaugums mediķiem un izglītības darbiniekiem, minimālā alga palielināta no 430 līdz 500 eiro, bet neapliekamais minimums no 250 līdz 300 eiro.
Tāpat palielinātas minimālās pensijas un Satversmes tiesas sprieduma ietekmē arī garantētais minimālais ienākums. No nākamā gada 1. jūlija tiks ieviestas minimālās sociālās iemaksas, bet visiem, kas pelna mazāk par minimālo algu, būs jāmaksā proporcionāli nopelnītajam, uzrunā Saeimas deputātiem teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Pie pozitīvā vērtējams arī tas, ka kādu mirkli nodokļu izmaiņu vairs nebūs. “Vienīgā plānotā izmaiņa – nākamā gada vidū valdībai jāiesniedz plāns, kā turpmāk mazinās darbaspēka nodokļus,” “Latvijas Avīzei” teica G. Eglītis (JKP).
Pie budžeta trūkumiem varētu minēt tā arī neatrisināto konfliktu ar pašvaldībām – 77 pašvaldībām nākamajā gadā budžeta samazinājums būs lielāks par 4%, īpaši daudz tādu būs Latgalē.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis “Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka LPS vērsusies pie Saeimas ar vairākām vēstulēm, tomēr dzirdīgas ausis nav atrastas, tādēļ nākamgad daudzām pašvaldībām būšot jāsavelk josta, neskatoties uz to, ka Satver smes tiesas lēmumu izpildei par garantēto minimālo ienākumu vajadzīgi papildu līdzekļi vairāku desmitu miljonu apmērā.
Tāpat kritiski vērtētas arī izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā un autoratlīdzības saņēmēju nodokļu maksāšanas kārtībā. Jau minētā D. Reizniece-Ozola domā, ka šīs izmaiņas paredz, ka vairāki desmiti tūkstošu cilvēku nākamajā gadā meklēs jaunas darba vietas, bet šādu darba vietu nebūs, tas esot skaidrs.
Tāpat kritiski tiek vērtēts arī tas, ka kopā ar budžetu apspriešanai netika nodots ekonomikas atjaunošanas plāns pēc Covid-19 krīzes, ja tāds būtu – kritikas par budžetu, iespējams, būtu mazāk.
Svarīgākās nodokļu izmaiņas 2021. gadā
Sadārdzināsies atkritumu izvešana, jo palielināts dabas resursu nodoklis par sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu apglabāšanu poligonos.
Svaigiem Latvijas dārzeņiem, augļiem un ogām vēl trīs gadus tiks piemērota PVN samazinātā likme 5% apmērā.
Garantētais minimālais ienākuma slieksnis būs 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
Savukārt, lai mājsaimniecību pasludinātu par trūcīgu, pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā ienākumiem jābūt ne lielākiem kā 272 eiro, pārējām personām mājsaimniecībā – 190 eiro.
Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi paaugstinās līdz 136 eiro līdzšinējo 80 eiro vietā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro.
Tiks paaugstināts arī apgādnieka zaudējuma pensiju minimālais apmērs, nosakot to 136 eiro bērniem līdz septiņu gadu vecumam un 163 eiro bērniem no septiņu gadu vecuma.
Būs straujāks akcīzes nodokļa pieaugums cigaretēm, cigarellām, cigāriem un citiem tabakas izstrādājumiem; arī uz elektroniskajās cigaretēs izmantojamajiem šķīdumiem tiek attiecināti lielāki nodokļi.
Par 0,5% tiks samazināta solidaritātes nodokļa likme – no nākamā gada tā paredzēta 25% apmērā.
No nākamā gada MUN maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Savukārt par mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā.
Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju. Uz MUN maksātāju vairs neattieksies algas ierobežojums 720 eiro apmērā mēnesī.
Vienlaikus par MUN maksātāju vairs nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību.
No nākamā gada 1. janvāra MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā būs 25 procenti, bet apgrozījumam, kas pārsniedz šo summu, nodokļa likme plānota 40 procentu apmērā.
No nākamā gada samazinās sociālās iemaksas: no līdzšinējiem 35,09% līdz 34,09% – par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi iemaksu likme darba devējam turpmāk būs 23,59 procentu, bet darba ņēmējam – 10,50 procentu apmērā.
No nākamā gada jūlija tiks ieviests minimālais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts – ceturksnī trīs minimālo algu apmērā. Minimālā darba alga no nākamā gada būs 500 eiro, un minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 eiro apmērā mēnesī par darba ņēmējiem.
Minimālais sociālais nodoklis ceturksnī būs jāsamaksā no trīs minimālajām algām, un, ja persona strādās pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus būs gan pašnodarbinātais, gan darba ņēmējs, deklarētos ienākumus summēs kopā.
Ja tie ceturksnī būs mazāki nekā trīs minimālās algas, starpību starp nomaksāto sociālo nodokli un minimāli noteikto nodokli segs darba devējs no saviem līdzekļiem.
Obligātās minimālās sociālās iemaksas darba devēji iemaksās proporcionāli tam, cik daudz un ar kādu algu persona strādā pie katra darba devēja.
No 2021. gada jūlija iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie, būs 10% apmērā no ienākuma līdzšinējo piecu procentu vietā.
Tādas pašas obligātās iemaksas attieksies uz pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniegs minimālo algu, un šādā gadījumā personai būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā apliecinājums par ceturksnī plānotajiem ienākumiem.
Savukārt, ja ienākumi pārsniegs minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10 procentu apmērā no ienākumu starpības.
Tiek būtiski sašaurināts patentmaksas maksāšanas režīms, saglabājot tādu tikai ādas un tekstilizstrādājumu amatniecībā, apģērbu un apavu izgatavošanā un labošanā, pulksteņu un slēdzeņu labošanā, kā arī citos sadzīves pakalpojumos, amatniecības izstrādājumu izgatavošanā, floristikā, privāto mājsaimniecības pakalpojumu un mājas aprūpes pakalpojumu sniegšanā.
Autoratlīdzību saņēmējiem būtiskas izmaiņas stāsies spēkā no 2021. gada 1. jūlija, bet līdz tam laikam saglabājas līdzšinējais IIN režīms attiecībā uz visiem līdzšinējiem autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem.
Pārejas periodā tiks ieviests IIN no ieņēmumiem līdz 25 000 eiro gadā – 25 procenti, bet ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, – 40 procenti.
Arī turpmāk varēs piemērot nosacīto izdevumu normu, kuras apmērs būs 25% vai 50% no autoratlīdzības ieņēmumiem atkarībā no autora darba un izpildījumu veida.
Nodokli kravas automašīnām turpmāk noteiks pēc automobiļa motora radītā oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. No nākamā gada nodokli automobiļiem ar pilnu masu no 3,5 līdz 12 tonnām plānots noteikt pēc emisijas klases “EURO” izmešu līmeņa.
Savukārt automašīnām ar pilnu masu virs 12 tonnām ņems vērā arī asu skaitu. Piekabēm nodokli turpmāk plānots noteikt pēc piekabes masas un asu skaita. Kravas automobiļiem ar motora tilpumu virs 350 kubikcentimetriem plānots noteikt papildu likmi 300 eiro apmērā.
Būs paaugstinātas nodokļa likmes uzņēmumu vieglajām mašīnām. Atkarībā no automašīnas motora tilpuma nodokļu likmes pieaugs vidēji par trim eiro, bet automobiļiem, kuru motoru tilpums pārsniedz 3000 kubikcentimetrus, plānots ieviest jaunu likmi 82 eiro apmērā.
Par automobiļiem, kas izmanto gāzi kā degvielu, ekspluatācijas nodokli būs jāmaksā 90% apmērā.
Dati: Saeima, LETA, “Latvijas Avīze”
