Joris, Samvits, Mefodijs, Elila Gineša – neparastie bērnu vārdi 2015. gadā 3
Cik neparastus vārdus vecāki Latvijā mēdz dot saviem bērniem? Jumis, Faustīne, Dāls, Narimans, Kīne un Lenda – tie ir daži no bērnu vārdiem, kuri pērn reģistrēti dzimtsarakstu nodaļās.
Vecāki atzīst, ka šādi vēlas pasvītrot savu bērnu individualitāti, un ir gadījumi, kad aiz neparastā vārda likšanas slēpjas īpašs stāsts.
Trīs cilvēku ģimenē tikai mammai Ivonnai Latvijā ir atrodami daži simti vārda māsu. Tētis Ešlijs Latvijā ir pirmais un pagaidām arī vienīgais šāda vārda īpašnieks, un tikpat rets vārds dots arī četrus mēnešus vecajai meitiņai Lilū.
Vēl bez Lilū pērn reģistrēti tādi neparasti meiteņu vārdi kā Minka, Sammera, Ugņe, Bažena, Virsvarija, bet zēniem Adalards, Līrojs, Levi Moše, Kosmo Goku, Ratibors, Kastanis un citi.
Ap tūkstoš bērnu vārdu ik gadu Rīgas pilsētas Ziemeļu dzimtsarakstu nodaļā reģistrē Irēna Dīķe. No neparastākajiem pērn viņa atminas – Ieremiju.
Dzimtsarakstu nodaļā atteikt reģistrēt bērna vārdu var tad, ja tas neatbilst latviešu valodas normām, piemēram, tajā ir burti x vai y vai trīs k burti. Un bērnam nedrīkst ielikt vairāk nekā divus vārdus.
Ir arī reti gadījumi, kad vecāki mēģina reģistrēt rupju vai nievājošu vārdu, bet šie centieni pēc tam arī top zināmi bāriņtiesai.
Ir avoti, kur minēts, ka juristi un valodnieki nav vienisprātis, vai vajadzētu stingrāk ierobežot vecāku radošos centienus izdomāt bērnam iepriekš nebijušu vārdu. Ir daļa, kas domā, ka valstij būtu vairāk jāiejaucas.
Tikmēr Ešlijs ir pārliecināts, ka īpašais vārds ir personības vizītkarte, un viņam tas dzīvē ir daudzkārt noderējis.
