Augstskolas konkurē par nākotnes inženieriem, jaunieši raujas uz sociālajām zinātnēm 5
Augstskolas konkurē par studentiem, kuri gribētu un varētu studēt dabaszinātnes un inženierzinātnes, bet tikmēr potenciālie studenti konkurē par iespēju studēt sociālās zinātnes.
Šāds secinājums rodas, analizējot šā gada uzņemšanas rezultātus. Lielākais konkurss bijis, lai iestātos studiju programmās, kur apgūst dažādas sociālās zinātnes. Savukārt valsts apmaksātās studiju vietas eksaktajās studiju programmās lielākajā daļā augstskolu nav aizpildītas. Izņēmums ir datorzinātnes, kur, lai arī valsts apmaksāto studiju vietu ir samērā daudz, tās lielākoties ir aizņemtas.
Vienīgi Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) šīs nedēļas sākumā lepni paziņoja: brīvu tā saukto budžeta vietu šajā augstskolā vairs nav. RSU turklāt nav valsts apmaksātu pamatstudiju vietu sociālajās zinātnēs – visas 618 budžeta vietas ir tikai veselības aprūpes jomā. Dati liecina, ka tā ir otrā studētgribētāju pieprasītākā studiju nozare aiz sociālās zinātnes.
Papilduzņemšanā – plašs piedāvājums
Tikmēr citas augstskolas izsludinājušas papilduzņemšanu, kas ilgs līdz augusta otrajai pusei vai pat beigām. Tiesa, daļā augstskolu, ja ir vēlme studēt par brīvu valsts finansētajās vietās, jārīkojas ātri, jo papilduzņemšanā netiks rīkots konkurss: kurš pirmais studijām pieteiksies, to arī uzņems, ja vien studētgribētājs atbildīs uzņemšanas prasībām. Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pārstāve Lana Janmere norāda: daļā studiju programmu ir tikai dažas brīvas studiju vietas, tāpēc pirms došanās uz augstskolu vēl vērts piezvanīt un noskaidrot, vai brīvās vietas tiešām vēl ir.
Kā jau iepriekš minēts, lielākā daļa brīvo valsts apmaksāto studiju vietu ir eksaktajās programmās. Piemēram, LU Studentu servisa departamenta direktors Jānis Saulītis stāsta, ka vēl iespējams pieteikties studijām par valsts līdzekļiem fizikas un ģeoloģijas studijām.
Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) palikušas neaizpildītas valsts apmaksātās studiju vietas Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē. Tāpat vēl var pieteikties studijām programmās “Dzelzceļa transports”, “Dzelzceļa elektrosistēmas”, “Siltum- enerģētika un siltumtehnika” u. c. Kaut pēdējos gados aizvien pieaug ar datorzinātnēm saistīto studiju programmu popularitāte, RTU joprojām ir brīvas studiju vietas arī šādās programmās – “Elektrotehnoloģiju datorvadība” un “Datorsistēmas”. Lai iestātos pēdējā, gan nepietiek tikai ar vidusskolas izglītību, jābūt 1. līmeņa profesionālajai augstākajai izglītībai šajā jomā, kas potenciālo pretendentu loku sašaurina.
RTU studiju prorektors Uldis Sukovskis turklāt uzsver: faktiski valsts piešķirtās studiju vietas ir aizpildītas, taču RTU, rēķinoties ar potenciālo studentu atbirumu, uzņem “ar rezervi”.
Daugavpils Universitātē (DU) arī brīvas studiju vietas ir dažādās ar dabaszinātnēm saistītās studiju programmās – par valsts līdzekļiem te vēl iespējams apgūt bioloģiju, fiziku, matemātiku, ķīmiju un vides zinātni. Neraugoties uz to, DU mārketinga direktors Jānis Kudiņš stāsta, ka uzņemšanas rezultāti ir pat labāki nekā pērn. Piemēram, šogad jau noslēgti pieci studiju līgumi ar potenciālajiem matemātikas studentiem. Pērn tādi bijuši tikai divi. Kopumā samērā zemā interese par dabaszinātņu studijām neesot nekāds pārsteigums. “Tā tas ir ik gadu,” teic J. Kudiņš.
Liepājas Universitātē (LiepU) tāpat brīvas vietas lielākoties ir eksaktajās studiju programmās: “Informācijas tehnoloģija”, “Matemātika, fizika un datorzinātnes”, “Mehatronika”, “Vides un atjaunojamo energoresursu pārvaldība un inženierija”. Kopumā papilduzņemšanā pieejamas vēl 70 budžeta vietas: daļa no tām gan ir maģistra līmeņa studijām. Pēc uzņemšanas neaizpildīti palika 23 procenti budžeta vietu, kas esot tomēr mazāk nekā pērn.
LLU šogad neierasti maz pieprasīta bijusi studiju programma “Lauksaimniecība”. Tajā ir 80 valsts apmaksātās studiju vietas, taču pagaidām aizpildīta tikai puse.
Ko pieprasa un ko ne
Ventspils Augstskola izsludinājusi papilduzņemšanu visās studiju programmās. Te gan vismazāk pieprasītās bija nevis tehniskās un ar dabu saistītās studiju programmas, bet gan profesionālā bakalaura studiju programma “Tulkošana” ar specializāciju franču-latviešu-spāņu valodā un ar specializāciju spāņu-latviešu-franču valodā.
Arī citās augstskolās brīvas studiju vietas ir ne tikai eksaktajās studiju programmās. Piemēram, DU vēl palikušas neaizpildītas “bezmaksas” studiju vietas filoloģijas programmā, bet Liepājā – baltu filoloģijas studiju programmā. LU tīmekļa vietnē ievietotā informācija liecina, ka arī daļā skolotāju studiju programmu valsts apmaksātās studiju vietas vēl nav pilnībā aizpildītas. Iespējams, drīzumā tur tiks publicēta informācija par brīvām budžeta vietām arī citās studiju programmās.
Jāpiebilst, ka teju visās augstskolās vēl ir brīvas vietas arī valsts apmaksātās maģistra studiju programmās.
Lielo neaizpildīto studiju vietu skaitu augstskolu pārstāvji saista ar demogrāfisko bedri. “Pērn studijām RTU saņēmām 13 000 pieteikumu. Šogad tikai 12 000. Taču ceram, ka tagad esam demogrāfiskās bedres dibenā un nākamgad celsimies atkal uz augšu,” spriež U. Sukovskis.
Katrā ziņā skaidrs, ka tagad studēt par valsts budžeta līdzekļiem ir daudz lielākas iespējas nekā, piemēram, pirms desmit gadiem.
Portāla www.latvija.lv apkopotie dati liecina, ka visvairāk reflektantu šovasar izteikuši vēlmi studēt Latvijas Universitātē šādās studiju programmās: tiesību zinātne, datorzinātnes un ārstniecība. Pērn situācija bija tāda pati. Jāpiebilst, ka RSU šajā vienotajā sistēmā nepiedalās, bet saskaņā ar šīs universitātes sniegto informāciju interese par medicīnas studijām RSU bija vēl lielāka nekā par LU populārākajām programmām. RSU par maksu arī var apgūt tiesību zinātni, taču tur vairs nav brīvu pat maksas vietu. Kopumā jāsecina, ka potenciālo studentu pieprasītākās studiju programmas pēdējos gados mainās minimāli.
Arī citās augstskolās ierasti vispieprasītākās ir vienas un tās pašas studiju programmas. RTU tās ir “Muitas un nodokļu administrēšana”, “Uzņēmējdarbība un vadīšana”, kā arī “Arhitektūra”. LLU – “Veterinārmedicīna”, kur aizpildītas visas 50 budžeta vietas un jau 20 līdz 30 studenti noslēguši līgumus par maksas studiju uzsākšanu.
Cik zemu laist latiņu?
Ja ir brīvas studiju vietas pat tad, kad uzņemšana beigusies, jāsecina, ka daļā studiju programmu nav iestāšanās konkursa: kas nāk, to ņem. Protams, jābūt iegūtai vidējai izglītībai un tiem, kas skolu pabeiguši pēc 2004. gada, – nokārtotiem centralizētajiem eksāmeniem.
Tomēr LU pārstāvis J. Saulītis norāda: LU ir nosacījums, ka studiju pretendentiem centralizētajos eksāmenos jāsaņem vismaz desmit procenti no maksimālā iespējamā vērtējuma.
U. Sukovskis no RTU toties teic, ka viņiem šādu prasību nav, jo universitāte neredz vajadzību tādu ieviest. “Manuprāt, tie, kuri vidusskolas absolvē ar ļoti sliktiem eksāmenu rezultātiem, uz augstskolu nemaz nenāk. Vismaz uz RTU ne, vēl jo mazāk uz inženierzinātņu un citām eksaktajām studiju programmām,” viņš paskaidro. U. Sukovskis gan piekrīt: jo studiju programmā lielāks iestāšanās konkurss, jo kvalitatīvākus studentus var iegūt. Piemēram, ļoti pieprasītajā arhitektūras studiju programmā iestājušies jaunieši, kuru vidējais sasniegums matemātikas eksāmenā bija 64 procenti, taču RTU šovasar uzņemtajiem studentiem kopumā šis rādītājs bija 51 procents. Taču arī tas ir gana augsts un parāda, ka līdz 10 procentu latiņai nav vērts nolaisties.
LLU pārstāve L. Janmere teic, ka uzņemšanas prasības dažādās studiju programmās ir atšķirīgas. Daļā programmu nav iespējams iestāties, ja nav sertifikāta par bioloģijas vai ķīmijas eksāmena nokārtošanu.
Savukārt J. Kudiņš atzīst: studiju programmās, kur nav konkursa, DU ņem visus, kam vien izdevies nokārtot centralizētos eksāmenus.
