Iedzīvotāji joprojām neizprot viesabonēšanu 4
Pagājuši nu jau nedaudz vairāk kā septiņi mēneši, kopš pērn 15. jūnijā tika oficiāli atcelta maksa par mobilo sakaru viesabonēšanu Eiropas Ekonomiskās zonas valstu (EEZ) robežās. Ideja ne tikai atbalstāma, bet pat pieprasāma, lai katras EEZ valsts pilsonis, ceļojot citu EEZ valstu teritorijās, bez papildu maksas varētu zvanīt, sūtīt īsziņas un lietot internetu kā mājās. Tomēr, kā rāda laiks un palīdzības saucieni ne tikai pie mobilajiem operatoriem, bet arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), ne visiem ir skaidrs, kas ir ļauts un kas nav ļauts viesabonēšanas ietvaros. Tādējādi vakar uz apspriedi pulcējās SPRK, PTAC un trīs mobilo operatoru pārstāvji, lai vēlreiz izskaidrotu sīkākās regulas nianses.
Kā norādīja SPRK Elektronisko sakaru departamenta direktora vietnieks Andrejs Dombrovskis, pirmkārt, būtiski saprast, ka ceļošana bez papildu maksas iespējama tikai Eiropas Savienības valstu teritorijās plus arī Norvēģijā un Islandē, taču viesabonēšana nestrādās, piemēram, Šveicē, Serbijā u. c. valstīs, kuras nav ES dalībvalstis vai nav EEZ. Otrkārt, jāatceras, ka regula neattiecas, arī ceļojot ar kuģi vai lidojot, pat ja atrodaties Eiropas ūdeņos vai gaisa telpā. Rūpīgi jāseko līdzi arī tam, kuram operatoram pieslēdzas telefons, atrodoties pierobežā ar valsti, kurā viesabonēšana nav spēkā. Latvijā tātad tā būtu Krievija un Baltkrievija.
Tāpat A. Dombrovskis norādīja – tā kā ne visi jautājumi ar regulu ir atrisināti Latvijas operatoriem labvēlīgi, ir ieviesta godīgas lietošanas politika. “Latvijas iedzīvotājiem uz pārējās ES fona ir pieejami lieliski sakari par ļoti pieņemamām cenām. Taču cenas, kuras Latvijas operatori maksā citiem ES operatoriem par viņu tīkla izmantošanu, lietotājiem viesabonējot, īsti neatbilst cenām, kuras operatori iekasē no gala lietotājiem. Ir negatīva cenas starpība par labu vairumtirdzniecības cenai, kas ir paradokss. Šajā sakarā godīgas lietošanas politikas mērķis ir sabalansēt potenciāli operatoriem radītos zaudējumus no viesabonēšanas un nodrošināt gala lietotājam caurspīdīgus nosacījumus saņemot pakalpojumus,” sacīja SPRK pārstāvis, uzsverot, ka tieši šis punkts ir biežākais lietotāju sūdzību cēlonis. “Jāuzsver, ka viesabonēšana nav paredzēta pastāvīgai dzīvošanai citā ES valstī. Godīgas lietošanas politika vēsta, ka vismaz puse no mobilo sakaru lietošanas laika būtu jāpavada mītnes valstī, kā arī puse patērētā datu apjoma jāiztērē Latvijā. Ja abi kritēriji četru secīgu mēnešu laikā izpildās, tad lietotājiem par papildmaksu nav jāuztraucas. Izejošo zvanu gadījumā papildmaksa nedrīkst pārsniegt trīs centus par minūti, īsziņa – vienu centu par katru īsziņu, saņemto zvanu gadījumā ne lielāka par 0,9 centiem, bet datu pārraidē ne vairāk par 7,7 eiro par gigabaitu. Ar laiku gan šis maksimālais datu pārraides tarifs samazināsies, 2022. gadā sasniedzot vairs tikai 2,5 eiro par gigabaitu.
PTAC direktore Baiba Vītoliņa norādīja, ka kopumā centrs saņēmis tikai 10 sūdzības, taču viņa nepieskaita vēršanos pēc konsultācijas. Visvairāk sūdzējušies studenti, kuri mācās ārzemēs, tālbraucējšoferi un patērētāji, kuri uz ilgāku laiku devušies strādāt uz ārzemēm. Viņa uzsvēra, ka cilvēki nav speciāli maldināti, tā vietā viņi nav pienācīgi iepazinušies ar noteikumiem. Līdz ar to viņa norādīja, ka vispirms klientiem būtu jāgriežas pie saviem operatoriem, jāseko līdzi patēriņam, kā arī nedrīkst ignorēt brīdinājumus. Savukārt operatoriem ir uzdevums visu informāciju vēl vairāk izcelt un padarīt vēl skaidrāku.
Klātesot arī mobilo operatoru pārstāvjiem, vismazāk skaidroties nācās “Latvijas Mobilā telefona” (“LMT”) biznesa vadības dienesta direktoram Vīgantam Radziņam, kuru glāba fakts, ka “LMT” ir vienīgais operators, kas neuzskaita ārzemēs patērēto laiku, ņemot vērā vienīgi datu patēriņu, tādā veidā nākot pretī to profesiju pārstāvjiem, kuriem ir daudz jāceļo. “Bites” jurists Andis Anspoks sacīja, ka līdz ar viesabonēšanu būtiski mainījušies cilvēku paradumi – vairāk zvana uz ārzemēm, zvana no ārzemēm, raksta īsziņas un patērē internetu. Savukārt godīga lietošanas politika pērn attiekusies uz 0,2% no visiem “Bites” klientiem, kas ir ap 1000 cilvēku. Taču joprojām “Bites” klientu lokā ir apmēram 14%, kuri neko nav dzirdējuši par tādu veidojumu kā viesabonēšana. Arī “Tele2” Komercdepartamenta direktors Raivo Rosts norādīja, ka viņu klientu lokā 0,2% lietotāju pērn palielināta pakalpojumu cena. Taču kopumā visi dati aug – izejošo zvanu skaits audzis par 195%, nosūtīto īsziņu skaits – par 56%, mobilo datu izmantojums – par 550%. Viņš sacīja, ka sasniegtie rezultāti ir veiksme, uzsverot, ka tikai absolūtais mazākums neizprotot viesabonēšanas noteikumus, kas esot ļoti labs rezultāts.
