Foto – LETA

Trešā zemākā minimālā mēnešalga Eiropas Savienībā (ES) joprojām ir Latvijā, liecina ES statistikas biroja “Eurostat” jaunākie dati. Vēl zemāks atalgojums ir tikai Bulgārijā un Rumānijā.


Lasītākie

Kokteilis

Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5

Kokteilis

Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

Lasīt citas ziņas

No “Eurostat” apskatītajām 20 ES dalībvalstīm vislielākais minimālais atalgojums janvārī reģistrēts Luksemburgā – 1874,19 eiro (1317 lati) mēnesī. Tiesa gan, “Eurostat” ziņojumā nav apskatītas Dānijas, Vācijas, Itālijas, Kipras, Austrijas, Somijas un Zviedrijas minimālās mēnešalgas.

Tikmēr Latvijā arī šā gada laikā minimālo algu paaugstināt vēl nav plānots, liecina Labklājības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par priekšlikumiem minimālās mēneša darba algas apmēram 2013. gadā.

Veselam

“Zēna mamma jutās pat nedaudz neērti…” – kāda sirds ārsta varoņstāsts, glābjot bērna dzīvību

Valsts kancelejā apvienos divus departamentus – direktors darbiniekus sola neatlaist, tomēr daudzi atlūgumus raksta paši

Kongresu nams mainīsies līdz nepazīšanai – priekšlaukumā vairs nebūs stikla piramīdu, uz jumta taps plaša terase

Kā Labklājības, tā Ekonomikas un Finanšu ministrija tajā norāda, ka minimālā darba alga šogad jāsaglabā pašreizējā līmenī – 200 latu, kas “veicinātu mazāk kvalificēto bezdarbnieku pēc iespējas ātru integrēšanos darba tirgū un strukturālā bezdarba riska mazināšanu”. Lai gan Finanšu ministrija ziņojumā atzinusi, ka minimālās algas paaugstināšana “radītu noteiktu pozitīvu neto fiskālo efektu, kā arī pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, realizējoties caur privātā patēriņa pieaugumu, vairotu darba ņēmēju uzticēšanos pieaugumu valstij, sociālās nevienlīdzības un ēnu ekonomikas samazināšanos”, tomēr negatīvie riski esot pārāk lieli. Piemēram, paceļot cenu par darbu un nemainoties produktivitātei, uzņēmējam rastos papildu izmaksas un pieaugtu ražotāju cenas, radot konkurētspējas zudumu ārējā tirgū un apdraudot eksporta attīstību. Tāpat pastāvot risks, ka minimālās mēneša darba algas palielinājuma efektu darba devējs būs spiests kompensēt ar produkcijas cenu pieaugumu, tādējādi radot inflācijas spiedienu, kā dēļ samazināsies iedzīvotāju reālā pirktspēja. Turklāt rastos papildu grūtības jauniem uzņēmumiem iekļauties tirgū, apdraudot konceptu par atbalstu mazajiem uzņēmumiem, tiktu ierobežotas darbaspēka iespējas iekļauties darba tirgū un pieaugtu valsts un pašvaldību izdevumi.

Minimālās mēnešalgas apmērs 
Eiropas Savienības valstīs

Avots: “Eurostat”