Hokejists Kaspars Daugaviņš joprojām augstākajā līmenī 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējā desmitgadē Latvijas hokejā kā kulta spēlētāji ir izceļami divi – Kaspars Daugaviņš un Lauris Dārziņš. Abi izlasē bijuši kapteiņi, abi pēc Pekinas olimpiskajām spēlēm paziņoja, ka beidz karjeru izlasē. Dārziņš jau iemēģinājis trenera sakas, Daugaviņš savos 34 gados turpina uguņot ledus laukumā.
Kaspars šosezon spēlē Vācijas hokeja līgā (DEL), Izerlonas “Roosters” komandā. Šobrīd viņš ir trešais labākais vārtu guvējs visā līgā, kopumā 20 spēlēs izcēlies ar 19 (10+9) rezultativitātes punktiem. Arī komanda, kura pēc pirmajām sezonas nedēļām bija pēdējā vietā DEL, nu lēnām kārpas ārā no bedres, šobrīd ieņemot desmito pozīciju 14 komandu konkurencē. Mērķi gan ir vēl lielāki. Kasparam šis gads nav bijis viegls, tāpēc sarunā vairāk par aktuālo – hokeju un futbolu.
K. Daugaviņš: Mēs sezonu sākām diezgan švaki, vairāk zaudējām, bet pēdējos mačos jau iet labāk, kā komanda spēlējam labāk. Krājam punktus un kāpjam tabulā uz augšu. Mērķis regulārajā čempionātā ir tikt starp sešām labākajām komandām. Sākums neizdevās, bet nu esam uz pareizā ceļa.
Tev individuāli sezonas sākums nav peļams, gandrīz punkts spēlē, esi trešais snaiperis līgā.
Jā, nav slikti, bet teikšu kā ir, veiksme arī stāv man blakām un šis tas ieskrien ar tās palīdzību. Galvenais, ka mēs esam atraduši kopīgu valodu ar partneriem. Spēlējam arvien stabilāk. Vienmēr jau gribas vēl labāk, arī uzlabot savu spēli. Svarīgi, ka ir treneru un partneru uzticība, un, kā saka, tad jau lēnā garā uz priekšu.
Vācijas līgā tu spēlē pirmo reizi karjerā, iepriekšējo sezonu aizvadīji Šveicē. Šīs līgas meistarības ziņā var salīdzināt?
Lielos vilcienos hokejs ir līdzīgs – ātrs un fizisks. Vācijā spēlēt gan ir sarežģītāk, jo Šveicē vidējais spēlētāju līmenis tomēr ir augstāks, līdz ar to spēle arī tehniskāka. Vācijā liela daļa spēlētāju ir amerikāņi un kanādieši, jo katrā komandā var spēlēt desmit ārzemnieki, neskaitot tos, kam ir Vācijas pases. Tāpēc hokejs ir ātrs, agresīvs, brīžiem haotisks, mazāk domāšanas vairāk skriešanas un darīšanas. Tas atsit atmiņā manus laikus Amerikas Hokeja līgā (AHL) – ātrs, fizisks hokejs, kurā jāspēj sevi parādīt.
Izerlona Vācijas izmēriem nav liela pilsēta. Kā jums sakārtoti dzīves apstākļi?
Nav par ko sūdzēties. Viss ir nodrošināts, gan treniņu, gan sadzīves apstākļi. Laba dzīvesvieta, automašīna, atliek tikai doties uz halli, trenēties un spēlēt. Jā, pilsēta nav liela, viss ir diezgan tuvu, bet apstākļi labi, profesionāli viss sakārtots kā nākas – notrenējies, brauc mājās un atpūties.
Šobrīd sporta pasaules uzmanība ir veltīta futbolam. Vācijā var just, ka notiek Pasaules kauss?
Noteikti. Futbols Vācijā ir pirmais sporta veids, ko var redzēt viņu televīzijas kanālos. Par to tik vien šobrīd tur stāsta – interese sabiedrībā ir ļoti liela. Tādi globāli sporta pasākumi visiem patīk.
Par ko pats turēsi īkšķus šajā turnīrā?
No bērnības esmu Nīderlandes izlases fans. Vienmēr viņiem esmu jutis līdzi, jo manā bērnībā viņiem bija TOP špīleri pasaulē un baudāms sniegums. Vienlaikus šoreiz gribētu redzēt, ka viena no lielajām futbola leģendām – Lionels Mesi vai Krištianu Ronaldu – pacīnītos par Pasaules kausu, kuru viņi vēl nav ieguvuši. Jā, Argentīna pirmajā mačā zaudēja, bet tas tikai sākums.
Zināms, ka viens no taviem lielajiem hobijiem ir golfs. Vācijā vēl tagad var uzspēlēt? Pie mums Latvijā jau ir ziema.
Pagājušajā nedēļā vēl bijām aizbraukuši, bet tagad laika apstākļi mainās, arī mums naktī bija mīnusi. Šodien saule, bet, ja būs iespēja vēl, izmantošu. Golfs ir lieta, kas man iet pie sirds.
Atgriežoties pie futbola. Uz kādu Vācijas Bundeslīgas spēli esi bijis?
Izerlonai tuvākā lielā futbola pilsēta ir Dortmunde. Ar ģimeni bijām aizbraukuši, izstaigājām ekskursijā arī “Borussia” stadionu. Mums pat reiz visiem bija biļetes uz “Borussia” čempionu līgas spēli pret Mančestras “City” – tur bija Hālanda atgriešanās. Bet nesanāca tikt, jo bērns apslima.
Novembra sākumā Latvijas izlase aizvadīja pārbaudes spēles. Sanāca pasekot līdzi?
Tobrīd biju Latvijā, jo mums bija pārtraukums čempionātā. Abas spēles redzēju televīzijā. Man patika, puiši labi spēlēja, prieks par līderiem, kas sameta golus. Pēc tam parunāju arī ar Lauri Dārziņu, kā viņam patika trenera amatā. Cenšos sekot visam līdzi, kas notiek Latvijas hokejā.
Pēdējā spēle svētdien tev bija pret Mika Indraša pārstāvēto komandu. Iznāca abiem parunāties?
Protams. Dienu pirms spēles aizgājām kopā paēst, papļāpāt. Nākamajā dienā jau spēlējām viens pret otru. Tāds mums darbs.
