Monika Zīle: Vēlēšanu joki pārtop rūgtā patiesībā 3
Līdz pagājušajai nedēļai biju pārliecināta – tikai anekdotē iespējams, ka pēc vēlēšanām sieva listē kandidējušajam laulātajam draugam saka: “Vienu no diviem plusiem tavā biļetenā iezīmēju es, bet otrs apstiprina manas aizdomas – tev ir mīļākā un nemēģini liegties.” Izrādās, kas līdzīgs iespējams šepat reālajā dzīvē: uz Rīgas domi “Eiroskeptiķu rīcības partijas” sarakstā iekļautais Normunds Vīrs bija pieteicis Centrālajā vēlēšanu komisijā balsošanas rezultātu apstrīdējumu, jo iegūto atbalsta zīmju summā trūkstot viņa kundzes apsolītā plusa. Kas zina, pēc pretenzijas noraidījuma šajā ģimenē varbūt notiek skrupuloza iekšējā izmeklēšana ar pieļaujamām un ne gluži humānām metodēm.
Vispār joki mazi – nekad nevar zināt, kā iesaistīšanās politikā atsauksies uz personīgo dzīvi. It īpaši tiem, kuri nākamos četrus gadus būs savu vietvaru sastāvdaļa, un jo īpaši nelielos novados. Tur deputāts reti spējīgs izvairīties no ikdienas kontakta ar vēlētāju, kuram pilnīgi vienalga – pozīcija vai opozīcija: mēs tevi iebalsojām un lai rīt uz brokastlaiku būtu solītās pārmaiņas!
Tiesa, pārmaiņu jēdziens ir ļoti ietilpīgs un spilgtiem pretmetiem bagāts. Viens pagastā gaida lielākas iespējas uzņēmējdarbības attīstīšanai, cits gribētu tikai dāsnus pabalstus un nestrādāt nemaz. Bet skaļajam īgnumam un apgalvojumiem, ka “balsot nav nozīmes, tāpat viss turpināsies pa vecam” ir divi galvenie iemesli.
Pirmais: rūcēji nezina savas vietvaras finansiālās iespējas un darbības loku, nav par to interesējušies un izvēlas dzīvot pašu radītās pasivitātes priekšstatos, ka “viņiem tur tauta nerūp”.
Otrais: pat elektorāta rosīgākā daļa pēc vēlēšanām nejūt vajadzību uzturēt saikni ar pašu iebalsotajiem deputātiem un neīsteno savas tiesības pieprasīt regulāras atskaites gan par kampaņā solītā pildīšanu, gan darbu vispār.
Varētu sacīt, tas viss pēc vēlēšanām elektorātu sāk garlaikot, paliek uz katra deputāta sirdsapziņas un aiziet apbrīnojamā pašplūsmā. Piemēru? Te būs: pērn Rīgas domē ievēlētā Baiba Broka (Nacionālā apvienība) bijusi stipri reta viešņa pašvaldības sēdēs, bet šis apstāklis netraucēja viņai saņemt mandātu arī šogad. Protams, apsolot pārmaiņas – kā nu bez tām!…
Masu saziņas līdzekļi nemitīgi atgādina, ka nupat notikušās pašvaldību vēlēšanas bija nopietna pārbaude politiskajiem spēkiem pirms starta uz parlamentu nākamgad. Tā ir. Bet pajautājiet jebkurā novadā satiktam balsstiesīgajam, kādi cilvēki viņu pārstāv Saeimā. Labākajā gadījumā pretī dabūsiet ar plecu raustīšanu apvienotu minstināšanos, ļaunākajā dzirdēsiet jau pierastās visu līmeņu varai veltītās paļas. Taču netrūkst arī pelnītu pārmetumu. Jo mandātus ieguvušie zina, ka pēc drudžainās kampaņas drīkstēs atspringt – Latvijas vēlētājs gaida gluži vai mistiskas pārmaiņas, nesaistīdams tās nekādā veidā ar konkrētām personībām, kurām varētu pieprasīt atbildi par nepiepildītajām cerībām.
