Anda Buševica
Anda Buševica
Arhīva foto

Anda Buševica: „Par Pekausi ir jācīnās” 8

Anda Buševica, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Šo sleju rakstu 1. aprīlī. Cēsnieki internetā ar trim izsaukuma zīmēm pārpublicējuši ziņu, ka MOMAß– Modernās mākslas muzejs Ņujorkā – nolēmis dāvināt 55 savā kolekcijā esošos latviešu izcelsmes mākslinieces Vijas Celmiņš darbus Pasaules latviešu mākslas centram Cēsīs. Kolekcija aptver māk­slinieces darbības posmu no 1964. līdz 2021. gadam, darbu kopējā vērtība tiek lēsta ap 178 000 000 dolāru. Pirmā reakcija – taisnība uzvarējusi! Gara acīm atmiņā atsaucot Cēsīm visai parasto dzīvojamo ēku, kurā šobrīd mīt Pasaules latviešu mākslas centrs, sāku jau uztraukties, vai pietiks vietas seifa istabai. Un vienlaikus pienāk atskārta, ka šodien taču ir tā gada diena, kad uz ziņu “tev visa mugura balta!” pārāk emocionāli reaģēt nevajag.

Nākamo ziņu ar uzskatāmu attēlu “Facebook” ievietojis tēlnieks, politiķis un publicists Ivars Drulle. “Draugi, palīdziet saprast, ko darīt ar Upīti?! Daļa nācijas vēlas pieminekli aizvākt, daļa uzskata to par vēstures sastāvdaļu. Bet visi ir vienprātīgi par to, ka Upītim un citiem ir izteikti spilgtas divas daļas – labā un sliktā. Varbūt var risināt šādi – pārzāģēt uz pusēm, nodalot labo no sliktā. Veidotos tāds kā izlīguma piemineklis un vienlaikus parādīsies jauns konteksts piemineklim.” Attēlā vertikāli pārzāģēts Andreja Upīša piemineklis pie Kongresu pils, vidū pamatīga sprauga. Šoreiz nolemju neuzķerties un komentāros iemetu asprātību – ja katru pusi izstādītu atsevišķi,tā varētu kalpot arī kā Saules pulkstenis. Tēlnieks atbild, ka nemaz nav domājis to kā joku. Vēlāk noskatos LTV raidījumu “1:1”, interviju ar vēsturnieci Inetu Lipšu, kurā viņa pauž pārliecību, ka kolaboracionistu pieminekļiem publiskajā telpā noteikti vajadzētu palikt, taču tiem būtu jādod jauns uzdevums – pildīt atgādinājuma un “skabargas acī” funkciju. Saprotu, ka Ivars Drulle profesionālā nopietnībā sācis apdomāt iespējamos risinājumus. Ja pret pieminekli attiecamies kā pret zīmi publiskā telpā, ar kuru kāds politisks režīms iezīmē savu klātbūtni, droši vien par to drīkst diskutēt vai arī demontēt, izmantot jaunu darbu tapšanai. Taču minētais piemineklis nav abstrakcija, Andrejs Upīts ir arī vēsturiska personība. Cilvēks, uz pusēm pārzāģēts, kļūst par cirka atrakciju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šis ir laiks, kad joku ziņu no nopietnības atšķirt ir grūti. Latvijas Leļļu teātris paziņojis, ka izņem no repertuāra izrādi “Krokodils Gena un Pekausis”. “Sakarā ar Latvijas Leļļu teātrim nepieņemamu bērnu iemīļoto varoņu izmantošanu Krievijas kara propagandā teātris pārtrauc izrādīt iestudējumu “Krokodils Gena un Pekausis””, vēstīts teātra mājaslapā. Pekausis (Čeburaška) kļuvis par vienu no “speciālās operācijas” simboliem, uz prokrievisko Doneckas karotāju drēbēm esot parādījušās uzšuves “Combat Cheburashka”, uz munīcijas tiekot rakstīts “Par Čeburašku”. Man ir pilnīgi vienalga, ka kāds komunikācijas speciālists Doneckas bērniem radošajās nometnēs devis uzdevumu cept Pekauša formas piparkūkas, zīmēt uz tām Z burtu, lai vēlāk sūtītu uz fronti! Par Pekausi ir jācīnās! Nevis atceļot izrādi, bet Latvijas valsts dotētā teātrī uzrunājot krievu skatītāju ar Eduarda Uspenska stāsta cilvēcības pilno un sirsnīgo vēstījumu, ja nepieciešams, papildinot to ar paskaidrojumiem un akcentiem. Diemžēl Latvijas Leļļu teātra plāni ir citādi, turpat teātra mājaslapā ir paziņojums: “Atgādinām, ka izrādes krievu valodā tiks spēlētas līdz šīs sezonas beigām un nākamajā sezonā vairs netiks izrādītas!” Es atbalstu, ka arī krievvalodīgajiem bērniem Latvijā turpmāk jāprot valsts valoda un arī bērnu izrādes jāskatās latviski. Tomēr – runa ir par bērniem pirmsskolas vecumā! Pirmkārt, arī krievu bērnu vecāki maksā nodokļus, un viņiem ir tiesības saņemt līdzvērtīgas kultūras iespējas dzimtajā valodā. Var mēģināt segmentēt padomjgados sakausēto krievvalodīgo masu, piedāvājot izrādes arī angļu, ukraiņu vai vēl kādās mazākumtautību valodās. Otrkārt, zinot reālo situāciju Rīgā, drīzāk paredzu, ka radīsies alternatīvi pasākumi bērniem krievu valodā, un tas sabiedrību tikai vēl vairāk sadalīs “burbuļos”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.