Joku asorti dienas noskaņai 0
– Viņa mani vakar piekrāpa…
– Un ko tu?
– Es jau pirms nedēļas viņai atriebos.
– Kā tu lutini savu vīru?
– Dažreiz paklusēju.
Mēs esam tik dažādas, bet tomēr kopā! Kas tas ir? – Vecpuiša zeķu devīze.
– Kad tu sajuti bērna kustības?
– Kad viņš iestājās darbā un sāka dzīvot atsevišķi
Sievietes gaida princi baltā zirgā. Vīrieši ir pieticīgāki. Viņiem pietiek ar pils kalponi.
Kad priekšnieks jautāja, kurš no mums ir stulbs – es vai viņš, es atbildēju, ka visi mūsu uzņēmumā zina – priekšnieks nepieņem darbā stulbus darbiniekus…
Šodien kafejnīcā redzēju vīrieti bez viedtālruņa, klēpjdatora, planšetes. Viņš vienkārši sēdēja pie galda un dzēra kafiju. Droši vien kaut kāds psihopāts.
Pazīstams politiķis pavadījis nakti ar meiteni pēc izsaukuma.
– Man jāatzīst, ka esmu ļoti pārsteigts par tik zemu cenu. Jums taču jāmaksā suteneriem, “jumtam”, par dzīvokli…
– Nav nemaz tik grūti. Es vēl piepelnos ar šantāžu.
Tētis kliedz no loga:
– Jānīti! Neuzdrošinies sist zēnu, kurš sadauzīja mūsu automašīnas logu! (Lexus) Paej nost no viņa! Es nevaru notēmēt!
Vīrs sievai:
– Kur ir kūka no ledusskapja?
– Es apēdu vienu gabaliņu…
– Un pārējais kur?
– Es jau nemaz nesagriezu…
Kāda sieviete ielūkojās vīra tālrunī. Kontaktpersonu sarakstā viņa pamanīja trīs numurus, kas bija ierakstīti kā “Vismaigākie pieskārieni”, “Mīļā šķelme” un “Manu sapņu pavēlniece”. Jaunā dāma ļoti sadusmojās un, greizsirdības mākta, sāka zvanīt uz šiem numuriem, lai noskaidrotu, kas slēpjas aiz tik romantiskiem vārdiem. Izrādījās, ka “Vismaigākie pieskārieni” ir viņa māte, “Mīļā šķelme” ir viņa māsa, bet, kad viņa izsauca numuru „Manu sapņu pavēlniece”, iezvanījās viņas telefons.
Sieviete izplūda nožēlas asarās, jo tik netaisnīgi bija domājusi par vīru. Viņa uzdāvināja vīram lielu naudas summu. Kad viņa par to pastāstīja vīramātei, māte nopirka zelta pulksteni. Kad viņa māsa par to uzzināja, viņa uzdāvināja brālim motociklu. Vīru ļoti aizkustināja tāda attieksme. Tad viņš uzlika jauno pulksteni, uzsēdās uz motocikla un devās pārgulēt ar “Elektriķis Roberts”.
5:50 — ieradums… jauki, varu vēl mazliet pagulēt.
6:50 — jāceļas.
6:57 — ceļos uz trīs! viens… divi…
9:40 — ĀRPRĀTS!!!
Kur es glabāju naudu? Visbiežāk – atmiņās.
Gribētu vēlreiz piedzīvot mūsu pirmo tikšanos. Tad es uz to neatnāktu…
Ja sievai uznākusi histērijas lēkme, atkāpies drošā attālumā un met viņai ar maku.
– Nav par ko brīnīties, ka tev sāp vēders. Tu taču apriji gandrīz visus svētkiem domātos pīrādziņus.
– Ko nozīmē – gandrīz visus? Vai vēl kāds palicis?
Vīrs atnāca no veikala un atnesa sev – alu, sievai – saldējumu. Sēž tagad noskumis, ēd saldējumu.
– Kādi būtu turpmākie ieteikumi, dakter?
– Jūs nedrīkstat ne smēķēt, ne dzert, ne nodarboties ar gadījuma seksu.
– Dakter, sakiet godīgi – vai pie jums bija aprunāties mana sieva?
Viņa moži iznāca no naktskluba, skaņi klaudzinot ar auskariem pret asfaltu…
Kāpēc gan nevarētu būt otrādi – ka no rīta gribas ēst, bet vakarā – gulēt?
Tituls “pazīstams blogeris” ir kā “pazīstams susliks”. Pazīstams jau viņš ir, bet galvenokārt tikai citiem suslikiem.
Sliņķi visu dara ātri, lai ātri tiktu atpūsties. Un viņi to dara kvalitatīvi, lai nebūtu jāpārtaisa.
– Kas tev noticis?
– Eh… uzbruka, atņēma naudu, izvaroja…
– Tu iegaumēji, kurš tas bija?
– Vai nu savu sievu aizmirsīsi…
– Nu, kā pagāja ballīte?
– Galīgi garām! Pēc ballītes Anna mani uzaicināja uz glāzi vīna. Mēs parunājāmies, patenkojām, tad viņa pēkšņi izslēdza gaismu un izģērbās. Protams, es uzreiz sapratu, ka viņa ir ļoti nogurusi un devos mājās.
Nevajadzēja tomēr vakar no bāra braukt mājās ar automašīnu. Turklāt uz turieni es aizgāju kājām.
– Sveiks, Māri!
– Meitenīt, es neesmu…
– Ilgs laiks pagājis! Joprojām esi tikpat labs gultā?
– Nu, ja reiz Māris, tad Māris…
Mazā veikaliņa pārdevējs smaidot jautā:
– Ko meitene vēlas?
Es atbildu:
– Meitene vēlas Martini, labu vīrieti un pastāvīgu seksu, bet atnākusi pēc maizes…
