Jods – vairogdziedzerim un intelektam 1
Savulaik, veicot Latvijas iedzīvotāju pārtikas patēriņa pētījumu, izskanēja minējums, ka mūsu iedzīvotāji uzņem 57,2 līdz 68,3 mikrogramus joda, kas ir tikai 29 – 31% no ieteicamās diennakts devas.
Tomēr nesen programmā “Biomedicine” veiktais pētījums, kura laikā joda daudzumu urīnā Latvijā pārbaudīja vairāk nekā deviņsimt 9 – 12 gadus veciem bērniem, apliecināja, ka vidējie skaitļi nav satraucoši – tiesa, tikai pateicoties labiem rezultātiem Kurzemē un Zemgalē. 36% skolēnu tika konstatēts viegls, bet 6% – mērens joda deficīts.
Joprojām turpinās pētījums par grūtnieču nodrošinājumu ar jodu. Rezultāti nav pilnībā apkopoti, taču jau provizoriskie dati liecina par šīs vielas deficītu. Secināts, ka jodu saturošus multivitamīnus lieto tikai ap 40% topošo māmiņu.
Papildus mūža pirmajā pusē!
Jods organismam ir ļoti nepieciešama viela, jo piedalās vairogdziedzera hormonu veidošanā, nodrošinot enerģētisko vielmaiņu. Īpaši svarīgi, lai tā netrūktu grūtniecības laikā un bērniņam veidotos pilnvērtīga centrālā nervu sistēma, neaizkavētos augšana un attīstība, bet vēlāk nerastos intelektuālās attīstības traucējumi. Pieaugušajiem joda papildu uzņemšana prāta spējas gan vairs nepalielina. Tad mikroelementa trūkuma sekas izpaužas pašā vairogdziedzerī – tas palielinās vai arī veidojas autonomi mezgli, skaidro RAKUS endokrinoloģe, medicīnas doktore Ilze Konrāde.
Noteikt, vai organismā netrūkst joda, ir visai laikietilpīgi, jo 10 – 20 dienas laboratorijā jānodod urīns, lai rēķinātu vidējo līmeni.
Ārsti uzskata, ka līdz 45 gadu vecumam veselam cilvēkam joda deficīta profilakse ir mazāk kaitīga nekā trūkums, taču mūža otrajā pusē, ja nav pārbaudīts vairogdziedzeris, kā arī tad, ja tas ir palielināts vai tajā konstatēti noteikta veida mezgli, ar šo mikroelementu bagātinātu produktu papildu uzņemšanu nevajadzētu aizrauties.
Ja bijis šīs vielas deficīts, orgāns nereti veido autonomas šūnu grupas – tā sauktos mezglus, kas uzsūc visu uzņemto jodu, kas, ar asinīm nokļūstot vairogdziedzerī, var izraisīt tireotoksikozi – pastiprinātu hormonu veidošanos.
Vērtīgā mikroelementa īpatsvars pārtikas produktos ir saistīts ar tā daudzumu augsnē, tomēr visbagātīgāk to satur jūras veltes. Taču, lai uzņemtu nepieciešamo joda daudzumu, grūtniecēm nav ieteicams ēst tik daudz jūras zivju to iespējamā piesārņojuma dēļ. Topošajām māmiņām papildus ik dienu jāuzņem vismaz 150 mikrogramu joda uztura bagātinātāju veidā. Tām, kurām konstatētas pārmaiņas vairogdziedzerī, jākonsultējas ar endokrinologu.
Citur meklē risinājumus
Valstīs ar izteiktu joda trūkumu, piemēram, Itālijā un Šveicē, kā arī Vācijā, kur situācija nav tik slikta, atļauts izmantot tikai jodēto sāli, taču Latvijā šādas programmas nav. Pie mums tās lietošana būtu ieteicama vismaz mājsaimniecībās, uzskata minētā pētījuma veicēji. Tiesa, vispārēja sāls jodizācija var palielināt vairogdziedzera saslimšanu biežumu tiem, kuriem izveidojušies mezgli, tomēr kopumā mūsu valstī šīs vielas trūkums nav tik izteikts, tādēļ ieguvums būtu lielāks.
Pirmsskolas iestādēs un skolās ēdiena pagatavošanā jodsāli vajadzētu lietot obligāti, jo šajā vecumā lieki uzņemtais jods nevar radīt nelabvēlīgas sekas.
Taču, tā kā kopumā uzņemtās sāls daudzumu ieteicams samazināt, pasaulē meklē citas alternatīvas, piemēram, jodē minerālūdeni un maizi, dārzeņu audzēšanā izmanto ar šo mikroelementu bagātinātus minerālmēslus.
Par vienu no būtiskākajiem joda avotiem uzskata pienu, kas iegūts, govs tesmeni dezinficējot ar jodu saturošiem līdzekļiem un barojot lopus ar polivitamīniem bagātinātu pārtiku.
Latvijā ar jodu bagātināti produkti, izņemot ūdeni “Darida” un vēl dažus importētus produktus, tikpat kā nav nopērkami.
Uzziņa Cik joda nepieciešams? * Līdz 5 gadu vecumam – 90 mikrogrami (mcg) diennaktī * 6 – 12 gadu vecumā – 120 * Pieaugušajiem – 150 * Grūtniecības un krūts barošanas laikā – 250 Dienas normu var uzņemt apēdot: 75 g laša, 100 g butes, 165 g mencas, 270 g zeltainā asara, 380 g siļķes vai 250 g jūras kāpostu (no 200 līdz 4500 mcg). |
RECEPTE
Tiem, kam nepatīk jūras kāpostu garša llze Konrāde iesaka šādu recepti.
Nepieciešams: 1 – 2 bietes, 1 glāze vārītu jūras kāpostu, 3 ēdamkarotes sīpolu loku vai 1 sīpols, ķimenes, 2 – 3 ēdamkarotes 3% etiķa, cukurs, sāls, krustnagliņas, 3 – 4 ēdamkarotes eļļas.
Bietes izvāra, atdzesē, nomizo un sagriež šķēlēs, liek pagatavotajā marinādē, uzkarsē līdz 80 oC, atdzesē. Marinādi nolej. Bietes pievieno sakapātiem jūras kāpostiem, lociņiem vai kvadrātiņos sagrieztiem sīpoliem, pievieno eļļu. Rūpīgi samaisa. Kārto traukos, rotā ar zaļumiem.
