Jocīgs notikums 0
Jocīgs notikums – tādu žanra apzīmējumu devis dramaturgs Edvards Vulfs savam 1916. gadā sarakstītajam viencēlienam “Līnis murdā”, piebilstot, ka tas notiek vienā laidā – tātad vienā cēlienā. Tajā attēlots anekdotisks gadījums kāda nabadzīga mākslinieka Augusta Līņa dzīvē.
Cerēdams uzlabot savu materiālo stāvokli, viņš ieliek precību sludinājumu laikrakstā un ir spiests pieņemt daudzas – bagātas un arī nabadzīgas – jaunkundzes. Luga ir asprātīga, balstīta pārpratumos un komiskās situācijās.
Iestudējuma režisors Juris Jonelis nav apmierinājies tikai ar jocīga notikuma atainošanu. Viņam būtiskāki un interesantāki likušies cilvēki, kuru patiesās vēlmes un raksturi atklājas ar šā notikuma palīdzību. Režisors piedāvā atklātu spēli. Vispirms tā ir spēle gleznotāja darbnīcā. Tā ir piekrauta ar gleznām (scenogrāfs Uģis Bērziņš izmantojis mākslinieka Romāna Sutas darbu reprodukcijas), kuras laiku pa laikam it kā atdzīvojas. Vienā no gleznām novietojušies divi pūtēji, kas muzikāli komentē dažādas situācijas. Gleznā kā blakus telpā “noslēpjas” Augusta Līņa draugs dzejnieks Kārlis Dīka. Atklātas spēles pieteikums ir intermēdija izrādes sākumā. Dzīvokļa saimnieces mājkalpotājs piedāvā skatītājiem vairāksolīšanā iegādāties rozi kā mīlestības apliecinājumu. Uzvedumā daudz un poētiski runā par mīlestību, taču galvenā intriga ir saistīta ar naudu. Gleznotājam vajadzīga bagāta sieva, lai viņš varētu samaksāt dzīvokļa saimniecei, nopirkt krāsas, doties ārzemju ceļojumos. Tik pazīstami! No šī viedokļa viencēliena tematika ir pat ļoti mūsdienīga.
Iestudējuma programmas vāka zīmējumā izmantots Romāna Sutas akvareļa “Pēc masku balles” motīvs. Liekas, ka Māris Korsietis, veidojot Augustu Līni, iedvesmojies no R. Sutas akvarelī atainotā vīrieša tēla. Uz skatuves redzamā mākslinieka sejas izteiksme ir gandrīz tikpat skumja un nelaimīga kā akvarelī. Tāds neveikls, nobijies un noskumis jauns cilvēks, kurš rīkojas pretēji savām patiesajām vēlmēm un kuram ir kauns un neērti par to, ko sastrādājis. Bet ir kāda epizode, kurā atklājas šī cilvēka patiesā būtība. Holla viņam piedāvā doties ārzemju ceļojumos, un Augusts Līnis atplaukst. Jā, šī būs īstā pretendente, jo Itālija, Francija ikvienam māksliniekam taču ir sapņu zeme.
Māra Korsieša Augusts Līnis necenšas būt galvenā persona iestudējumā. Viņš neuzbāzīgi “iekāpj gleznā”, aizslēpjas aiz puķu poda vai spilvena un ļauj izspēlēties citiem, galvenokārt pie viņa atnākušajām sievietēm. Pirmā pretendente, kas kāro apprecēties ar mākslinieku, ir dzīvokļa saimniece Emīlija Dundur.
Maijas Korklišas izpildījumā tā ir egoistiska, valdīt kāra sieviete, kas uz mirkli padevusies sentimentam un iedomājusies, ka var sev nopirkt vīru. Viņas uzbāzīgais piedāvājums vienlaikus ir arī nožēlojams, jo lemts neveiksmei. Droši vien šai izskatīgajai un bagātajai saimniecei vajadzēs samierināties ar Ritvara Gailuma Mājkalpotāju, kurš neslēpti un demonstratīvi izrāda savas simpātijas un pat it kā tiesības uz saimnieci.
Sarkastiska attieksme pret tēlu jūtama Līgas Korlašas atveidotajā Otīlijas Plīkšen lomā. Tajā jaušams pat it kā viegls nicinājums pret ārišķīgo “augstākās sabiedrības dāmu”, kuras uzvedība ir vulgāra un piedauzīga. No šādas “dāmas” mākslinieks bēg, atpakaļ neatskatījies. Savukārt viegli ironisku attieksmi pret Laukulēpa kundzi iezīmē Alda Krastiņa. Pretencioza, augstprātīga, nelaipna, greizsirdīga uz savu meitu Hollu un arī nožēlojama savā vēlīnajā precēties kārē.
Nedaudz problemātiskāka ir pozitīvo sieviešu lomu veidošana. Hollas un Mīces raksturu atklāsmē dramaturgs devis mazāk, aktrisēm nepieciešama spilgta iztēle un fantāzija, lai radītu atmiņā paliekošus tēlus. Inese Ivulāne-Mežale Hollas lomā akcentē mākslas mīlestību, mākslinieka būtības izpratni. Viņa it kā cenšas piemēroties Augusta Līņa domām un izjūtām. Savukārt Kristīnes Veinšteinas Mīce Lapa spēlē sakaunējušos un biklu lauku skuķi, kas iekļuvis mākslinieka darbnīcā un ir pagalam apmulsis. Viņu sapurināt un Mīcē iemīlēties aicināts Augusta Līņa draugs – jauns poēts. Egils Viļumovs to veido kā ļoti kustīgu un nemierīgu cilvēku, kurš vairāk izskatās pēc dejotāja, nevis dzejnieka. Katrā ziņā Egila Viļumova vieglais, atraisītais Kārlis Dīka ir pretstats neveiklajam Māra Korsieša Augustam Līnim.
“Līnis murdā” pirmizrādi piedzīvoja 14. februārī. Tikai dažas dienas pirms referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu. Kā zināms, Daugavpilī lielākā pilsoņu daļa nobalsoja pret latviešu valodu un par krievu valodu. Daugavpils teātra latviešu trupas mēģinājumi runāt no skatuves latviešu valodā, iestudēt latviešu dramaturgu darbus uzskatāmi gandrīz vai par varonību.
Vērtējums Režija 4 Aktieri 4 Scenogrāfija 5 Kostīmi 4 Horeogrāfija 3 |
