Vai jūs vēlētos redzēt ekranizētu “Dvēseļu puteni”? 4
Māra, strādājoša studente: “Kāpēc ne, labprāt! Varbūt filmu pasniegs labā veidā, un cilvēkiem pat radīsies vēlme biezo grāmatu izlasīt. Droši vien par valsts naudu vispareizāk būtu uzņemt izpētes un dokumentālās filmas. Daiļliteratūras un vēstures ekranizējumi gan pamatā jābalsta uz privāto finansējumu. Tiesa, negribētos arī, lai Latvijai būtu filmas tikai par karu, jo mums ir arī citi – skaistāki vēstures notikumi, par kuriem būtu jāveido kino.”
Raitis Garjānis, strādā IT jomā: “Domāju, ja filmu veidotu pietiekami labs un pieredzējis režisors, tā varētu iznākt diezgan interesanta. Grāmata ir ļoti laba, un būtu bēdīgi, ja no idejas galu galā nekas nesanāktu. Milzīgus literāros darbus gan parasti ekranizēt ir diezgan grūti. Teikšu atklāti, es vispār īpaši neatbalstu valsts naudas izmantošanu kino veidošanai, bet skaidrs, ka tas notiek, tāpēc jāfinansē tās, kas spējīgas pelnīt un konkurēt ārzemēs. Tērēt naudu sevi neatpelnošu filmu radīšanai nozīmē tās izmešanu mēslainē. Labus rezultātus pasaulē parasti uzrāda animācijas filmas. Līdzīgas filmas, piemēram, “Rīgas sargi”, Holivudā taisa desmitiem katru gadu, turklāt daudz kvalitatīvākas. Esmu liels Remarka fans, tāpēc priecātos par kādu no viņa darbu ekranizējumiem. Jāatzīst gan, ka tas, vai literārais darbs tiks kvalitatīvi pārvērsts filmā, ir ļoti lielā mērā atkarīgs no režisora. To nevar veidot grāmatu fani. Mani priecē vairākas vecās pēc latviešu daiļliteratūras uzņemtās filmas. Tās uztaisītas labā līmenī, un pat māc šaubas, vai mūsdienu versija varētu ar tām konkurēt. Ļoti laba savam laikam ir filma “Purva bridējs”.”
Ildze Čakārne, bārmene: “Es labprāt redzētu šo filmu, taču tas, vai tai jāpiešķir tik daudz valsts līdzekļu, būtu jāizvērtē kādam kompetentam ekspertam. Vissakarīgākais būtu risinājums – valsts finansējums kombinēts ar privāto. Tas, ka valstij vispār jāatbalsta kino, ir fakts. Noteikti nevajadzētu ekranizēt tikai tā saucamo obligāto literatūru. Es personīgi priecātos par valsts atbalstu jauno un talantīgo režisoru projektiem. Manuprāt, ļoti pateicīga filma iznāktu no grāmatas “Savādais atgadījums ar suni”. Tā ir komēdija ar detektīva piesitienu un dziļu domu.”
Anna, skolotāja: “Jauna latviešu filma – tas būtu kolosāli. Tagad gan viss atkarīgs no naudas. Esmu literatūras skolotāja un esmu saskārusies ar problēmu atrast labas latviešu multfilmas vai filmas bērniem. Šobrīd ir vien pāris tādu filmu, un tās pašas jau visai senas – “Sprīdītis”, “Emīla nedarbi”, “Vārnu ielas republika”. Arī jauniešiem un pieaugušajiem būtu ļoti vērtīgi paskatīties labu latviešu kino, tāpēc – jo vairāk, jo labāk. Taču būtiska nozīme ir arī kvalitātei. Mums visvairāk šobrīd vajadzīgas filmas bērniem. Arī ģimenes filmas. Galvenais – par draudzību un mīlestību. Daiļliteratūras ekranizēšana būtu ļoti piemērota.”
Dzintars Puķītis, apsargs: “Es esmu par Grīna romāna ekranizēšanu. Labāk izlietot tautas naudu šādiem mērķiem, nevis lai kādi augstie vīri to atkal sastumj kabatās, ceļ dārgas mājas, pērk glaunas mašīnas un vandās apkārt pa pasauli. Filmas par vēsturi ir ārkārtīgi nozīmīgas un vajadzīgas, lai jaunā paaudze redz, ko viņu senči pārcietuši un uz ko bijuši spējīgi, lai sargātu savu zemi. Par valsts naudu, manuprāt, jāveido izglītojošas filmas – par vēsturi, dabu, dzīves ziņu utt. Arī izklaides filmas latviešiem izdodas lieliskas. Ne velti pat jaunie vairs nevienos Jāņos neiztiek bez “Limuzīna Jāņu nakts krāsā” un ik pa laikam citē filmas “Dāvana vientuļai sievietei” varoņu izteikumus. Latvieši vispār var lepoties ar bagātu laba kino vezumu. Žēl tikai, ka televīzijā drillē vienas un tās pašas. Mums ir ļoti daudz labu filmu, ko televīzijas nez kāpēc rādīt vairās.”
Fakti
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iesniegusi valsts 2014. gada budžetā pieprasījumu par 938 699 latu piešķiršanu spēlfilmas “Dvēseļu putenis” ražošanas sagatavošanai un filmēšanas pirmajam posmam.
Latvijas Filmu padome aicina komisiju mainīt savu priekšlikumu par gandrīz 1,9 miljonu latu piešķiršanu SIA “Studija F.O.R.M.A” spēlfilmas “Dvēseļu putenis” veidošanai no 2014. un 2015. gada budžeta.
“Dvēseļu puteņa” scenārijs tiks izstrādāts līdz šā gada nogalei, bet filmas tālākā tapšana savukārt atkarīga no finansējuma. Ja to saņems, filmu varētu pabeigt līdz 2015. gada nogalei.
