Jo vairāk iedzīvotāji iesaistās paši, jo labāk izprot pašvaldības darbu 0
Tukuma rožu kokteilis
“Un kā tu sāc savu dienu?” jautā tukumniece pilsētas jauniešu pašu uzņemtā filmiņā, kas popularizē gan aktīvu dzīvesveidu, gan skaisto pilsētu, kas ikvienu aicina braukt “uz Tukumu pēc smukuma”. Konkursa “Eiropas Gada pašvaldība 2014” žūrija gan bija ieradusies ar citu mērķi – izvērtēt, ko pašvaldība piedāvā izglītotam, aktīvam, radošam, veselīgam iedzīvotājam.
Tukuma novada platība ir 1334,9 kvadrātkilometri, un novadā kopā ar pilsētu ir arī 10 pagasti – Degole, Džūkste, Irlava, Jaunsāti, Lestene, Pūre, Sēme, Slampe, Tume un Zentene.
Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, stāstot, ko pašvaldība pati uzskata par sasniegumiem, piemin gan 68 sadarbības līgumus ar nevalstiskajām organizācijām, gan pašvaldības stipendijas trim studentēm, gan to, ka piecu gadu laikā ir uzcelti divi jauni bērnudārzi. Atbalstot ģimenes ar bērniem, pašvaldība gadā tērē vairāk par pusmiljonu eiro. Trūcīgo ģimeņu atvasēm brīvpusdienas ir par velti, daudzbērnu ģimeņu skolēniem ar 75 procentu atlaidi, bet pārējiem skolēniem pašvaldības līdzmaksājums pusdienām ir 50 centi dienā.
Ir izdevies “nosargāt” Tukumā slimnīcu, kas nav pārveidota dienas centrā, kā noticis daudzviet citur. Tāpēc Tukuma slimnīcas dzemdību nodaļas pakalpojumus izmanto arī talsenieces, kam ceļš līdz Rīgai būtu par tālu.
Domes sēdes var vērot internetā, un priekšsēdētājs saka, tās skatoties arī daudzi, kuri tagad ārzemēs.
2011. gadā Tukuma novadā dzīvoja 30 602 cilvēki, šogad – 31 903, tātad viņi redz attīstību. Uz Pūres uzņēmumiem brauc strādāt pat rīdzinieki. Novadā bezdarbnieku skaits ir mazāks par septiņiem procentiem, un tas ir zemāks nekā vidēji valstī (8,4%); kvalificētu darbaroku novadā jau sākot trūkt.
2012. gadā pašvaldība par 1,8 miljoniem latu nopirkusi ēku Tukumā, kurā dzīvokļi piešķirti kā pašvaldības dienesta dzīvokļi, un ēkas mansarda stāvā ir labiekārtotas dienesta viesnīcas istabiņas Tukuma Raiņa ģimnāzijas audzēkņiem.
Tukumā gan trūkst liela sporta kompleksa, bet pašvaldības vadītājs cer, ka nākamajā plānošanas posmā tādu izdosies uzcelt. Piekopt veselīgu dzīvesveidu tukumniekus rosina 12 kilometru garumā ierīkotie veloceliņi.
Tukums savulaik ir bijusi rožu audzētāju pilsēta, un arī šodien roze ir viens no Tukuma simboliem. Domājot, kā viesiem piedāvāt ko īpašu, divi bārmeņi ir izveidojuši “Tukuma rožu kokteili”, kurā ir kokosriekstu sīrups, rožu sīrups “Monion”, dzērveņu sula, Rīgas “Bezalkoholiskais šampanietis”, divu citrona daiviņu sula, ābolu daiviņa un rozes pumpurs.
Ar ko jums asociējas Pūre? Atbildot uz šo jautājumu, lielākā daļa droši vien nosauktu “Pūres šokolādi” un Pūres dārzus. Arī biedrību “Pūres dzirnas” labi pazīst ne tikai savā pagastā un novadā, bet arī citās Zemgales un arī Kurzemes vietās. Šai biedrībai pieder pārvietojamā sulu spiede, ko ābolu ražas laikā vēlas izmantot jo daudzi dārzu īpašnieki. Pārvietojamā iekārta nodrošina pilnu ciklu – sulas izspiešanu, pasterizēšanu un iepildīšanu pieclitrīgos maisos, un tad ābolu īpašniekam par litru sulas iznāk maksāt 35 centus.
Malkojam sulu Kopienu centra namiņā, kur atradušas mājvietu vairākas Pūres nevalstiskās organizācijas. Ik trešdienu seniorēm deju kolektīva mēģinājumi, bet otrdienās un ceturtdienās zumbas ritmos dejo jaunietes. Kopienu centra ēkā var spēlēt galda tenisu, novusu un nosvinēt dzimšanas dienas. Te noticis gan nūjotāju seminārs, gan zāļu sievas Līgas Reiteres priekšlasījums par veselīgu dzīvesveidu.
Pūres pagasta bibliotekāre Valda Dzelzkalēja par savu pieredzi pasākumu rīkošanā ir stāstījusi bibliotekāru kongresos. Viņas darba vietā var pārliecināties, ka pagastā bibliotēku labprāt apmeklē gan lieli, gan mazi, un te cieņā ir “Lauku Avīzes” izdevumi. Uz bibliotēku tiek atvesti arī bērnudārznieki. Skolēni uzspēlē “Pūres spēli”, kurā ietverti jautājumi par pagastu, un piedalās Bērnu žūrijā.
Jaunpils no ”Ņūkāslu alianses”
Jaunpils novadam šovasar bija piecu gadu jubileja. Tas izveidots, apvienojoties Jaunpils un Viesatu pagastiem, plešas 209 kvadrātkilometros, novadā dzīvo 2643 cilvēki.
Novadā ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi – Jaunpils baznīca, Jaunpils viduslaiku pils, Jaunpils muižas parks, Dievkalns un Veckuipju pilskalns, pieminekļi. Novada kultūrvēsture saistīta ar Krišjāņa Barona vārdu: viņš dzimis Struteles muižā, kuras teritorijā bijušas dzimtas mājas.
Atskan improvizēts lielgabala šāviens, ar ko Jaunpils muzejs sagaida ekskursantu grupas – gan pašmāju, gan ārzemju tūristus. Viduslaiku pili un bagāto kultūrvēsturisko mantojumu no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām gatavs izrādīt gids mūka tērpā un atslēgu glabātāja, kura piedāvā ikvienam izkalt Jaunpils monētiņu.
Vārds “Jaunpils” angliski ir “New Castle” jeb Ņūkāsla. Starptautiskās atpazīšanas veicināšanai ap simts pasaules pilsētu (Nova Hrada Čehijā, Neiburga Vācijā, Šinširo Japānā u. c.) ir apvienojušās “Ņūkāslu aliansē”. Pirms diviem gadiem tajā iestājās arī Jaunpils. Tāpēc novada delegācija ir piedalījusies Pasaules Ņūkāslu konferencē Nova Hradā un dalījusies pieredzē ar citām pašvaldībām par tūrisma attīstību, vēsturisko ēku izmantošanu, kultūras mantojuma saglabāšanu, finansējuma piesaistīšanu ar dažādu fondu palīdzību u. c.
Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere ir pārliecināta: jo vairāk iedzīvotāji iesaistās paši, jo vairāk viņi izprot pašvaldības darbu. Tāpēc pašvaldība regulāri rīko iedzīvotāju forumus un apkopo tajos izteiktās idejas, kā arī sludina projektu konkursus “Darām paši”, kur piešķir līdz pat 70 procentus no projektā vajadzīgās naudas.
Piemēram, Viesatu pagastā biedrība “Kamene” vēlējās ierīkot pie kultūras nama lielu puķu dobi. Uzrakstīja projektu, nopirka stādus, un tā visu vasaru tika prieks gan pašām, gan citiem. Vai cits piemērs – reģionālajā attīstības centrā “RATS” jeb NVO mājā viena no apmeklētājām izstāstīja, ka abiem mazdēliem uzdāvinājusi velosipēdus, bet bažījoties, vai viņi pratīs uz ceļa uzvesties. Šis gadījums deva ierosmi sarīkot apmācības jaunajiem velosipēdistiem. “RATA” mājā ir arī virtuve, kur seniores ierāda pavārmākslas noslēpumus jaunām sievietēm, un senioru biedrības pārstāve Austra Sipeniece priecājas, ka “virtuve vieno jaunpiliešu paaudzes”.
Veselīgā pilsēta – Jūrmala
Jūrmalas pilsētas teritorija ir simt kvadrātkilometru; kūrortā dzīvo 57 385 cilvēki. Viņu dzīvesvieta ir vienīgā Latvijā, kas saņēmusi sertifikātu “Veselīga pilsēta”.
Pētījumu centrs SKDS, izzinot, kas priecē jūrmalniekus un kādas problēmas viņi saredz, noskaidroja, ka Jūrmalas domes labo darbu vidū 46 procenti aptaujāto minējuši bezmaksas sabiedrisko transportu pensionāriem un bērniem, kā arī brīvpusdienas bērniem un 41 procents uzslavējuši par pilsētas labiekārtošanu, tostarp bērnu rotaļlaukumu ierīkošanu. Septiņi no desmit jūrmalniekiem uzskata, ka šajā jomā vēl daudz darāmā – jāremontē ielas, gājēju celiņi u. c.
Konkursa “Eiropas Gada pašvaldība 2014” žūrijas dalībniecei Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vecākajai ekspertei Veronikai Jurčai pavaicāju, kas no Jūrmalā redzētā paticis visvairāk. Viņa minēja moderno jaunuzcelto bērnudārzu “Austras koks”, atzinīgi vērtēja, ka Jūrmalā pilsētnieku ērtībām ir vairāki pakalpojumu centri – vienas pieturas aģentūras – un ka pārdomāti iekārtots dienas aprūpes centrs cilvēkiem ar speciālām vajadzībām. Tajā var apgūt dažādas prasmes, tostarp ēst gatavošanu, kā arī piedalīties radošās nodarbībās. Renovētā ēkā pērn iekārtoti 130 pašvaldības dzīvokļi pensionāriem.
Pilsētas viesiem jūrmalnieki iesaka apskatīt mākslinieka Kristapa Gulbja skulptūru “Raiņa priedes” un iegriezties kādā no pašvaldības muzejiem, kuros ieeja ir bez maksas un kurus gada laikā apmeklējuši 43 536 interesenti. Tā, piemēram, Jūrmalas pilsētas muzeja eksponātu vidū ir senas pastkartes, lielākā peldkostīmu kolekcija Latvijā un zemūdens arheoloģijas eksponāti. Populārs ir muzejs “Aspazijas māja”.
Lai gan oficiālā peldsezona beigusies, Jūrmala turpina gaidīt viesus un no oktobra līdz aprīlim iebraukšanas maksa pilsētā nebūs jāmaksā.
