Jo vairāk ēdīsim, jo ātrāk mainīsies klimats, brīdina vides pētnieki 10
Lauksaimniecība visā pasaulē saskaras ar daudziem izaicinājumiem, tomēr pati nopietnākā problēmas ir tās ietekme uz klimata pārmaiņām, secināts Minesotas universitātes Vides institūta vides ziņojumā.
Ņemot vērā pasaules iedzīvotāju skaita nemitīgo pieaugumu un līdz ar to arī pieaugošo nepieciešamību pēc pārtikas, pieaug arī globālās lauksaimniecības apjomi, kas savukārt palielina ietekmi uz vidi un vides aizsardzības izmaksas. Lauksaimniecība, mežu izciršana un citi zemes izmantošanas veidi rada aptuveni 20 procentus no visām siltumnīcas efekta gāzu emisijām. Tas ir vairāk nekā visas pasaules automašīnas, lidmašīnas un vilcieni kopā. Emisijas no lauksaimniecības un mežu izciršanas ir trīs reizes lielākas nekā emisijas no pasaules būvniecības nozares un tikpat lielas kā visas rūpniecības emisijas. Vienīgā nozare, kas rada lielākas SEG emisijas nekā lauksaimniecība, ir enerģijas ražošana – 37%. Ja nemainīsies mūsu domāšana un netiks pieņemti tālredzīgi lēmumi lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstībai, t. i., ja jaunattīstības valstis turpinās palielināt kultūraugu ražošanu galvenokārt uz mežu izciršanas rēķina, bet attīstītās valstis – intensificējot lauksaimniecību, tad līdz 2050. gadam SEG emisijas no lauksaimniecības pieaugs par vēl vismaz 30 procentiem.
Turklāt, uzsver pētījuma autori, pie lauksaimniecības un mežizstrādes radītajām emisijām šobrīd iekļauta tikai pati mežu izciršana un lauksaimnieciskā ražošana. Emisijas no lauksaimniecības produktu transportēšanas, iepakojuma un pārtikas atkritumiem minētajos 20 procentos nav iekļautas. Ja pieskaita arī tās, tad globālā pārtikas apgādes sistēma veido 30 procentus no pasaules emisijām. Tāpēc nākotnes izaicinājums – nezaudējot pārtikas drošību, vienlaikus samazināt lauksaimniecības un mežizstrādes radīto negatīvo ietekmi uz vidi.
Lai gan lauksaimniecībai ir nozīmīga ietekme uz globālām klimata pārmaiņām, pētnieki uzsver – pastāv efektīvi veidi, kā šīs emisijas mazināt, piemēram, mazinot pārtikas atkritumu apjomu un mainot ikdienas ēšanas ieradumus, tajā skaitā, mazinot pieprasījumu pēc pārtikas, kuras ražošana izraisa augstas emisijas, piemēram, gaļas. Lauksaimniecība rada aptuveni pusi no pasaules metāna emisijas, kas ir 26 reizes spēcīgāka siltumnīcas efekta gāze nekā oglekļa dioksīds. Noskaidrots, ka līdz pat vienai trešdaļai metāna emisiju rada atgremotāji mājlopi, tostarp govis un aitas.
Tāpat vides ziņojumā norādīts, ka SEG emisijas lauksaimniecībā pasaulē ir koncentrētas dažos reģionos, galvenokārt Ķīnā (31 procents), Indijā (11 procenti) un ASV (14 procenti). Savukārt, piemēram, pusi no pasaules kopējām dislāpekļa oksīda emisijām (aptuveni 30 reizes spēcīgāks siltumnīcas efekta izraisītājs par CO2) rada tikai trīs kultūraugu audzēšana – kvieši, kukurūza un rīss. Tas ļauj domāt, ka ir iespējams, saprātīgi rīkojoties, panākt SEG emisiju samazināšanu lauksaimniecībā.
Dažādiem pasaules reģioniem būs piemērotas dažādas SEG emisiju samazināšanas stratēģijas, tomēr, uzskata eksperti, lielākais ieguvums būtu no prakses pastiprināt samazinātas emisijas lauksaimniecisko ražošanu (lasi: ražot vairāk zemas emisijas pārtiku) jau esošajās lauksaimniecības platībās – kā ganībās, tā aramzemē, jo tas ļautu izvairīties no jaunu mežu izciršanas, kas savukārt atkal atbrīvo atmosfērā ievērojamu daudzumu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu.
