Jo tuvāk dabai, jo produktīvāk: arī biroju ikdienā 1
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pesimisti spriež, ka mūsdienu civilizācija ir tik tālu aizvirzījusies no dabas, ka tā vairs neatradīs ceļu atpakaļ. Optimisti prāto, ka tieši krīzes laikā parādās risinājumi un, ticamākais, tie būs vērsti dabas virzienā.
Katrs zemnieks gan intuitīvi, gan no senču pieredzes zina, ka govs dod labāku pienu, ja to uztur labos apstākļos un pret to sirsnīgi attiecas, pat parunājas. “Noraut pienu,” tā laukos sauca dabisko govs reakciju uz nelabvēlīgiem fizioloģiskajiem un psiholoģiskajiem apstākļiem.
Izslaukums samazinās, gotiņa kļūst nervoza un var saslimt. Vai cilvēce kopumā, kā kolektīvs organisms, nesāk “noraut pienu”? Kādas ir cilvēku attiecības ar dabu, kādu atbildi viņi tuvākā laikā var sagaidīt no tās atpakaļ?
Par to, ka dabas faktors patiešām var uzlabot cilvēka fizisko un psihisko stāvokli, cilvēki empīriskā ceļā sen ir pārliecinājušies. Piemēram, daudzviet slimnīcās jau sen izmanto dabisko apgaismojumu un zaļumus kā terapeitisku palīglīdzekli. Pētījumu rezultātā parādās arvien vairāk pierādījumu tam, ka darba vietas, kuru iekārtošanā tiek izmantoti dabas elementi – augi, saules gaisma un dabiski krāsu torņi –, daudz labāk nodrošina ražīgu darba vidi. Tātad – tās ir izdevīgākas gan kompānijai, gan darbiniekam.
Pārdomātas, dabiskas atmosfēras pozitīvo nozīmi pētnieki skaidro ar biofīliju (bio – daba, filia – just), cilvēka instinktīvo tieksmi pēc dabiskās vides un saskarsmes ar citām bioloģiskajām sistēmām. Cik tā ir subjektīva vai objektīva? Jau agrākajos pētījumos, kurus veikuši, piemēram, Kārdifas universitātes speciālisti, ticis konstatēts, ka zaļumu atrašanās birojā, ticamākais, padara ļaudis laimīgākus un darbu produktīvāku.
Tomēr vienlaikus eksperti norādīja uz to, ka biofīlijas tēma vēl maz ir zinātniski izpētīta. Zinātniekiem, kas specializējas ekoloģiskos pētījumos un stratēģiskajā plānošanā, pievienojās citu zinātnes nozaru pārstāvji – ekopsihologi, endokrinologi un neirobiologi. Tagad, pēc ekspertu domām, cilvēku vairākums jau nonākuši pie secinājuma, ka tehnoloģijas tomēr nevar aizvietot cilvēka savienību ar dabu.
Saikne ar dabu cilvēkam ir vajadzīga vienmēr, un jo tālāk cilvēce brien tehnoloģiju džungļos, jo vairāk sirdi velk uz īstu, dabisku mežu…
Zaļie biroji – produktivitātei
Piemēram, biroju darbinieki veido ievērojamu sabiedrības daļu, tomēr pat ar jaunām tehnoloģijām aprīkotos birojos strādājošie bieži uzskata savas darbavietas par atsvešinātām un bezpersoniskām.
Zinātnieki uzskata, ka par glābiņu var kalpot jaunā globālā tendence – zaļo biroju veidošana un atgriešanās pie dabas izpausmju daudzveidības. Pētījumi apstiprina, ka līdz ar pārmaiņām darbiniekiem uzlabojās garastāvoklis, darbs kļūst efektīvāks un viņi retāk pamet darba vietu, lai “uzpīpētu”.
Mājīgā birojā samazinās darbinieku rotācija un kompānijai vieglāk pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Galu galā izdevumi atmaksājas, jo darba ražība un kompānijas peļņa aug…
Privilēģija ietver atbildību (“noblesse oblige”), vēsta kāds sens anglonormāņu teiciens. Likumsakarīgi, ka vieni no pirmajiem zaļo biroja konceptu atzina tieši pasaules ekonomiskie giganti.
Piemēram, kompānija “Amazon” – viens no pasaules lielākajiem tirdzniecības uzņēmumiem izceļas ar savu unikālo galveno mītni ASV, Sietlā. To veido stiklots tumšas krāsas debesskrāpis un trīs apaļas stikla bumbas debesskrāpja pakājē. Iekšpusē lodveida celtnes vairāk atgādina parkus nekā birojus. Kopumā biroju kompleksā ir vairāk nekā 3000 augu, kas aug 30 valstīs.
Tur atrodas pārrunu telpas, kuru dizains atgādina mājiņas kokos, ūdens objekti, zaļi krāsota konferenču zāle ar putnu zīmējumiem uz sienām, iekārtas gaisa mitrināšanai un dzīvu sienu no augiem piecstāvu mājas augstumā. Starp citu, kompānijas darbiniekiem rekomendē rīkot sapulces brīvā dabā.
Viena no biroju kompleksa daļām ir neparastās stikla “Sfēras”, kuras vairāk paredzētas darbinieku atpūtai, apmeklētājiem un izklaidei. Darbinieki atzīst, ka “Sfēras” izskatās daudz iespaidīgāk no iekšpuses nekā no ārpuses – savdabīgais apgaismojums, zaļumi, urbānā ainava aiz logiem un, brīnumainā kārtā, svaigais gaiss radot patīkamu gaisotni un vēlmi pēc iespējas ilgāk šeit uzkavēties.
Īpaši iespaidīgi atrasties šajā ēkas daļā esot dienās, kad ārpusē plosās spēcīgas lietusgāzes un pērkona negaiss – tas ir kā atrasties tropiskajā mežā un izbaudīt lietus burvību.
“Amazon” ir slavena ar tās suņumīļu politiku – šeit katrs darbinieks, iepriekš gan reģistrējot savu mīluli, drīkst nākt uz darbu ar suņuku. Kopumā ik dienas uz “Amazon” biroju ar saimniekiem dodas gandrīz 6000 darbinieku reģistrētu suņu. Ēkā ir pieejami vairāki ūdenstrauki mīluļiem, bezmaksas suņu kārumi, bet blakus biroju ēkai atrodas īpašs parks darbinieku suņiem.
“Amazon” vadības centrs ir viens no lielākajiem darba devējiem Ziemeļamerikā – Sietlas birojā darbojas teju 40 000 darbinieku.
Līdz “Amazon” vērienam Latvijā vēl tālu un vai to vajag. Tomēr arī šeit daudzi nopietni uzņēmumi zaļos birojus ir jau izveidojuši. Tagad tie var dalīties biroja veidošanas pieredzē un apstiprināt koncepta dzīvotspēju.
Lokāli un pragmatiski
“SIA “Proks” zaļo biroju sākām veidot laikā, kad daudzas zaļās idejas vēl lidinājās mākoņos,” atceras dizainere Dace Zālīte, “Interior Design Studio” īpašniece. “Pasūtītājs bija prasīgs un kompetents. Realizēt projektu bija liels izaicinājums. Pirmais jautājums bija būvēt savu biroju vai īrēt.
Tika izvēlēta īre kā videi saudzīgāks risinājums. Diskusijās ar pasūtītāju nonācām pie kopsaucēja, ka nepieciešams, lai zaļā dizaina idejas biroja veidošanas laikā netiek pārspīlētas, lai tās ir ilgtspējīgas. Toties visam, ko iekļausim projektā, jābalstās uz augstiem standartiem un jānodrošina patīkama darba vide. Būtiski bija biroju radīt ilgtspējīgu, jo, investējot interjerā, noteikti nav ne racionāli, ne ekoloģiski, ne ilgtspējīgi domāt par biežu interjera daļu mainīšanu.”
Mūsdienīgās, izteikti stiklotās biroju ēkas nebūt nav arhitekta nepārdomāta kaprīze. Pietiekami daudz stiklotās plaknes birojā nodrošina papildu plašumu un arī dabisko apgaismojumu. Mazāk tiek tērēta enerģija papildu apgaismojumam. Ja debespuses un fasāžu stiklojuma veids dienas laikā nodrošina lielu saules gaismas daudzumu, tad ir iespēja to regulēt, izmantojot žalūzijas, kas limitēs saules ietekmi, taču pilnībā neaizsegs panorāmu aiz loga.
Tika izvēlēts atvērtā tipa (“open-space”) plānojums, kas birojam dod lielāku plašumu, palīdz darbiniekiem savstarpēji integrēties un simboliski veidot vienotu organismu. Telefonsarunām tika paredzētas atsevišķas telpas, bet, lai biroja atvērtības sajūta netiktu zaudēta, sapulču telpām – veidotas stiklotas starpsienas ar iebūvētām regulējamām žalūzijām.
Lai mazinātu nevēlamu skaņas atbalsošanos telpā, sienu un griestu apdarei ir izvēlēti materiāli ar sīku faktūru. Lielā griestu plakne ieklāta ar īpašiem skaņu absorbējošiem griestu paneļiem. Gaismekļi šajā birojā tika izvietoti tā, ka nodrošina mērenu gaismu biroja kopīgajās zonās. Papildu gaismas ieslēgšana darba vietā ir jau katra darbinieka ziņā.
Svarīgi bija sienu apdarē izvēlēties dabas toņus, dabiskas faktūras un grafiskos motīvus, jo tie nenogurdina acis un nenovērš uzmanību. Biroja sienas tika noklātas ar masā tonētu kaļķa apmetumu, ar roku izveidojot uz tās neuzbāzīgas faktūras. Ļoti dzīvi telpās izskatās dabiskā smilšakmens kolonnas un plaknes. Rekreācijas zonā ir novietots prāvs jūras akvārijs, kas ir papildu bonuss relaksācijai. Akvārijs var aizstāt daudz kur šim nolūkam izmantoto televizoru. “Biroja zaļie nervu mezgliņi ir vairāk nekā 70 lieli telpaugi, kuru skaits tiek papildināts. Grieztie ziedi ir visefektīgākais veids, kā kolektīvam uzlabot noskaņojumu. Tie izdala aktīvās daļiņas (fitoncīdus), uzlabo gaisu un atsvaidzina interjeru,” tā dizainere.
Kvalitāte nodrošina ilgtspēju
Apdares materiālu un iekārtojuma izvēle ir sarežģīta, jo, veidojot zaļo biroju, nepieciešams sabalansēt vairākus, reizēm teju pretējus vektorus, piemēram, kvalitāti, cenu un sociālo pasūtījumu, šajā gadījumā ekoloģiju. Arī ilgāka lietu kalpošana un atkritumu samazināšana ir zaļās domāšanas sastāvdaļa.
Birojs ir darba vieta, un funkcionālās prasības pret tur izmantotajiem materiāliem, piemēram, grīdas segumu, ir striktas. Tas nedrīkst uzkrāt statistisko elektrību, izdalīt gaisā izmešus (smakas), nedrīkst krāt putekļus un dilstot pats tos radīt.
Svarīgi zaļā biroja interjera izveidē izvēlēties nopietnu organizāciju sertificētus izstrādājumus, kas apliecina, ka biroja apdarē izmantotie materiāli ir dabai draudzīgi. Zaļā domāšana mudina izvēlēties dabiskus materiālus, kā arī materiālus, kas tapuši pēc otrreizējas pārstrādes. “Kad ofisā izvēlējāmies pirmo grīdas segumu, mēs domājām par tā kalpošanas ilglaicību,” skaidro D. Zālīte. “Lai minimizētu soļu troksni, tika lietoti vinila un līdzīgi segumi, kas uzlabo komfortu telpās, kurās cilvēks uzturas lielāko darba dienas daļu. Arī, izvēloties mēbeles, priekšroka ir dabiskiem toņiem un materiāliem, taču nereti ir jāatrod kompromiss un jāizvēlas izturīgāks materiāls ar ilgāku darba mūžu.”
Lai gan kompānija varētu atļauties ekskluzīvus dizaina zīmolus, tai nav bijis pašmērķis “izrādīties”.
Katras jaunas lietas iegāde ir nosacīta “eko izšķērdība”, jo visā tās dzīves ciklā tiek tērēta enerģija, materiāli un cilvēkresursi. Jo biežāk lietas maina, jo vairāk materiālu aiziet atkritumos, kuru utilizācija atkal rada resursu tērēšanu.
Lietotāja piezīmes
“Teju desmit gadu laikā esam pārliecinājušies, ka atvērta tipa zaļā biroja izvēle ir noteikti attaisnojusi uz šo konceptu liktās cerības,” stāsta Ineta Varkale, uzņēmuma “Proks” biroja administratore. “Šeit mēs esam izveidojuši vidi, kur varam rēķināties ar darbinieku produktivitāti.
Interjers ir ilgtspējīgs. Kvalitatīvie grīdas segumi uzkrāj mazāk putekļu, un pārāk bieža apkopējas rosīšanās telpās nav nepieciešama. Telpas ir ļoti klusas. Sākumā darbiniekiem bija jāpierod pie šāda režīma, toties tagad klusumu jau uztver kā autonomu vērtību. Uz biroju regulāri nāk dārznieks, kas rūpējas par telpaugiem. Tie ir dažādu sugu un izmēru (no 17 līdz 180 cm) – vienmēr spēcīgi un veselīgi.
Arī jaudīgo, rekreācijas stūrī novietoto jūras ūdens akvāriju regulāri divas reizes mēnesī tīra un apkopj speciālists – ihtiologs.Sīkas detaļas birojā var un pat reizēm nepieciešams atsvaidzināt. Piemēram, biroja telpaugu skaitu pakāpeniski papildinām. Nupat darbiniekus iepazīstinājām ar jaunu, jau 36. “zaļo kolēģi”. Arī akvārija iemītnieku skaitu papildinām.
Katrs jauns telpaugs, katra jauna zivtiņa it kā ienāk un iekļaujas kolektīvā. Katrs jauns griezto ziedu klēpis rada jaunu pozitīvu sajūtu plūsmu. Biroja vides humanizēšanu turpinām, piemēram, esam izveidojuši mini sporta zāli. Ofiss ir atvērta tipa, tā kā tur viegli organizēt pārmaiņas. Lai attīstības tonusu noturētu, tiek runāts arī ar pašiem darbiniekiem, noskaidrots, kādas izmaiņas dabiskuma virzienā viņi vēl vēlētos. Tā uzreiz tiek nošauti divi zaķi. Pirmkārt, darbiniekiem patīk tas, ka tiek uzklausīts viņu viedoklis. Otrkārt, šādā veidā var iegūt patiešām oriģinālas idejas,” spriež I. Varkale.
Mana pieredze
Arī birojos svarīga zaļā pieeja
Pasaules Dabas fonda Klimata programmas vadītāja Katrīna Madara Stadgale: “Daudzi uzņēmumi neizmanto dabas resursus ilgtspējīgi. Piemēram, ogļu un citu fosilo kurināmo ieguve un izmantošana iznīcina dabiskās dzīvotnes un paātrina klimata pārmaiņas. Uzņēmumi un organizācijas spēlē būtisku lomu mūsu planētas nākotnes veidošanā, tādēļ ir svarīgi, ka tās piedalās klimata krīzes novēršanā un adaptācijā.
Lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi pasaulē, globālā sasilšana ir jāierobežo līdz 1,5 °C. Lai to panāktu, līdz 2030. gadam ir jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas uz pusi, bet līdz 2050. gadam ir jāpanāk, ka papildu siltumnīcefekta gāzu emisijas netiek radītas. Vienlaikus ir jāsamazina arī klimata pārmaiņu izraisītie riski cilvēkiem un videi. Vissvarīgākie pasākumi klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā ir enerģijas saglabāšana un tās efektīva izmantošana, palielinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu un apturot atmežošanu. Tie ir pasākumi, kurus jebkurš organizācijas birojs spēj ietekmēt, uzlabojot savu darbavietu un kopienas paradumus. Mūsu dzīvesveids un pārlieku lielais resursu patēriņš ne tikai apdraud klimatu, bet arī dabas daudzveidību. Ar saviem paradumiem mēs pieprasām no dabas un tās resursiem daudz vairāk, nekā tā spēj dot un saražot. Pēdējo piecdesmit gadu enerģijas un citu dabas resursu patēriņš pasaulē ir samazinājis sugu populācijas vidēji par 69%. Dabas daudzveidības samazinājums nozīmē daudzu sugu un to dzīvotņu izzušanu. Katras organizācijas izvēles un iesaiste var palīdzēt veicināt ilgtspējīgākas nozares prakses un mazināt kopējo patēriņu ilgtermiņā.”
Vai tavuprāt zaļo augu klātbūtne pozitīvi ietekmē cilvēka darba spējas?
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
