Jo svešāks bullis, jo vairāk piena 0
“Piena govju ražīgumu par 50% nosaka ēdināšana, par 30% turēšanas apstākļi, telīšu izaudzēšana un par 20% ciltsdarbs. Jāņem vērā, ka sliktos apstākļos audzēts dzīvnieks nevarēs izmantot savu ģenētisko potenciālu,” uzsver Māris Līdaks, ciltsdarba speciālists govkopībā ar gandrīz 25 gadu stāžu.
Viņš un arī citi eksperti uzskata – Latvijā vidējā izslaukuma potenciāls ir vismaz 8900 kg. Salīdzinājumam – 2010./2011. pārraudzības gadā valstī vidējais izslaukums bija 6128 kg. Pamatojums – vaislas buļļu, ar kuru bioproduktu apsēklo govis, mātēm vidējais izslaukums ir 12 100 kg.
Patlaban šos citās valstīs atlasītos aptuveni 60 vaislas buļļus uztur a/s “Siguldas ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija” (“Siguldas CMAS”), a/s “Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija” (“Kurzemes CMAS”) Jaunpilī un a/s “Latgales ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija” (“Latgales CMAS”) Viļānos. “Buļļus aptuveni viena gada vecumā pēc radurakstiem un klātienē rūpīgi izvēlas mūsu eksperti. Latvijā līdz nokaušanai tie dzīvo aptuveni četrus gadus, kuru laikā no viena buļļa iegūst aptuveni 10 000 – 20 000 bioprodukta devu,” tā M. Līdaks. Piebildīsim, ka labs vaislas bullis maksā Ls 2500 – 2800.
Tirgus dalībnieki
Pavisam slaucamo govju ģenētikas tirgū Latvijā darbojas seši nopietni spēlētāji – bez iepriekš nosauktajām trīs reģionālajām ciltslietu stacijām arī LPKS “Trikāta KS”, SIA “Vidzemes veterinārais serviss” un SIA “SK ciltsdarba serviss”. Par šo uzņēmumu bioproduktu ikviens saimnieks var būt drošs – tas ir sertificēts saskaņā ar ciltslietu un dzīvnieku audzēšanas likumu.
Visvairāk – aptuveni 85% ganāmpulku – ģenētikas materiālu saimniecībām piegādā trīs – Siguldas, Kurzemes un Latgales – mākslīgās apsēklošanas stacijas. Dzīvnieki galvenokārt tiek apsēkloti mākslīgi, dabiskā lecināšana patlaban tikpat kā nenotiek.
Ražīgākās govis – no ASV ģenētikas
“No ASV audzētajiem un ģenētiski izkoptajiem buļļiem iegūtais bioprodukts, šīs valsts un Kanādas pieredze govju ražībā un atbalsts mācību, tostarp pieredzes apmaiņas braucienu rīkošanā uz Ameriku ir nostādījis piena ražošanu Latvijā uz konkurētspējīgas izaugsmes ceļa,” uzsver SIA “Vidzemes veterinārais serviss” valdes loceklis veterinārārsts Egils Juitinovičs. Viņa uzņēmums kopš 1998. gada ir oficiālais amerikāņu ģenētikas produktu uzņēmuma “Select Sires” izplatītājs Latvijā. Patlaban tam ir 250 klienti – ganāmpulku īpašnieki. Vid- zemes veterinārajā servisā lepojas, ka Latvijas piecas vislabākās Holšteinas šķirnes govis ir no “World Wide Sires” ģenētikas. 2010./2011. pārraudzības gadā izslaukums no šīm govīm bija 16 429 – 18 225 kg.
E. Juitinoviča teiktais par amerikāņu ieguldījumu Latvijas piena ražotāju konkurētspējas celšanā nav tukši vārdi – no 25 mūsu valsts pērn visražīgākajiem ganāmpulkiem 15 izmanto ASV iegūto ģenētikas materiālu. Latvijā un vēl vairāk nekā 70 valstīs to izplata diviem amerikāņu zemnieku kooperatīviem (“Select Sires” un “Accelerated Genetics”) piederošā firma “World Wide Sires”. Šā uzņēmuma 25 vaislinieki ir iekļauti pēdējā (decembra) pasaules 100 visvērtīgāko buļļu sarakstā.
Cita amerikāņu un vienlaikus pasaulē vislielākā šīs nozares uzņēmuma “ABS” ģenētiku (21 bullis iekļauts pasaules 100 visvērtīgāko vaislinieku sarakstā) Latvijā pārdod piena ražotāju kooperatīvs “Trikāta KS”, bet SIA “Siguldas CMAS” pārdod uzņēmuma “CRI” ģenētiku (pasaules 100 visvērtīgāko buļļu sarakstā ir iekļauti 17 šā uzņēmuma vaislinieki). Savukārt Jaunpilī pārdod Kanādas uzņēmuma “Semex” ģenētiku. Latvijas saimnieki patlaban var pasūtīt un saņemt jebkura katalogā esoša vaislinieka bioproduktu.
Svarīgi precizēt, ka daudzi jauni buļļi no 100 visvērtīgāko vaislinieku saraksta pazūd jau pēc trim četriem mēnešiem, tāpēc ka, vērtējot to meitas aizvien jaunos ganāmpulkos, statistikas rādītāji kļūst sliktāki. Uldis Krievārs, Vecbebru pagasta zemnieku saimniecības “Pilslejas” saimnieks, teic, ka viņš ģenētikas materiālu izvēloties pēc rezultātu ticamības, kas jaunajiem pirmā simtnieka buļļiem esot 70 – 80%, bet labam otrā vai trešā simta bullim – 95%.
Kauguru pagasta zemnieku saimniecības “Vītoliņi” saimniece Ieva Rutkovska teic, ka “Select Sires” bioproduktu savā nu jau 94 slaucamo govju ganāmpulkā izmanto kopš 1998. gada. “Kad sāku izmantot ASV iegūto bioproduktu, no vienas govs slaucām 6000 kilogramu piena. Patlaban esam sasnieguši 10 000 kilogramu robežu. Ļoti patīk amerikāņu attieksme un atbildība pret klientu – viņi rūpējas, lai pie visiem klientiem jebkurā pasaules valstī nonāk augstas kvalitātes produkts. Viņu darba filozofija – visi klienti, vienalga, kur tie atrodas, ir vienādi svarīgi,” teic I. Rutkovska. “Vītoliņu” saimniece stāsta, ka ASV mācījusies piena ganāmpulku vadīšanu. “Vissvarīgākās atziņas, ko guvu, – iemācījos pozitīvi domāt, ticēt saviem spēkiem, izvirzīt konkrētus mērķus un soli pa solim tos sasniegt,” tā I. Rutkovska.
Atzinība vietējam bioproduktam
Latvijas pērn visražīgākā – zemnieku saimniecības “Kalna Dambrāni” – ganāmpulka saimniece Iveta Tīrumniece uzsver – augstu izslaukumu sasniegšanai no augstražīgām govīm ar labu ģenētiku vien nepietiek, ir jānodrošina arī labi turēšanas apstākļi un kvalitatīva barība. I. Tīrumniece uzsver – govju ģenētikas nozarē problēmu Latvijā patlaban neesot, ja vien saimnieks izmanto tam piedāvātās iespējas. Dzirdēts gan esot par nelegāliem darboņiem, kas piedāvā nesertificētu bioproduktu, tomēr saimniece viņus sastapusi neesot.
“Patlaban pāru atlases programma izvēlas trīs vispiemērotākos buļļus, nav vairs jāizšķirsta biezas grāmatas, lai nepieļautu tuvu radniecību. Mēs visvairāk sadarbojamies ar Siguldas staciju, izmantojam Siguldā audzēto buļļu bioproduktu, tomēr tas nav vienīgais.
Govis apsēklojam arī ar Kurzemes, “Trikātas KS” un Vidzemes veterinārā servisa piedāvāto bioproduktu, galvenokārt izmantojam amerikāņu piedāvājumu. Iepriekš nosauktie četri uzņēmumi ir nopietni spēlētāji, uz kuriem var paļauties,” tā I. Tīrumniece. Piebildīsim, ka “Kalna Dambrānos” pērn slauca vidēji 11 723 kg no govs.
Maksa atšķirīga
M. Līdaks uzsver – daudzās mazajās saimniecībās varētu iegūt būtiski lielāku izslaukumu ar nosacījumu, ja govīm dotu ar olbaltumvielām bagātāku barību. Vēl viens izaugsmi kavējošs iemesls ir dzīvnieku izlase, kas daudzās saimniecībās netiek veikta. “Mūsu saimnieki vēlas paplašināt ganāmpulkus. Viņiem vajadzētu brāķēt aptuveni pusi no telītēm, tomēr nepietiekamā naudas daudzuma dēļ to nevar atļauties. Līdz ar to nākamajās paaudzēs iedzimst vājas tesmeņa saites, liels somatisko šūnu daudzums un citas nevēlamās īpašības. Izslaukuma kāpums kļūst lēnāks,” tā eksperts.
Labs bioprodukts, turklāt vests no liela tāluma, maksā daudz dārgāk nekā no Latvijā turētiem buļļiem iegūtais. Piemēram, cenas spermai a/s “Siguldas CMAS” ir no Ls 3,50 līdz 16,50 (bez PVN) par vienu devu. Kā norāda šā uzņēmuma pārstāve Inita Bidere, visdārgākā ir pēc dzimuma šķirotā sperma (ar to iespējams iegūt telītes ar 90% lielu ticamību) – no Ls 10 līdz 16,50 (bez PVN). Maksa par simt pasaules visvērtīgāko buļļu sarakstā iekļauta vaislinieka vienu spermas devu var pārsniegt arī Ls 60. Ja apsēklošana pirmajā reizē neizdodas, tad ir viela pārdomām.
