Jo skarbākos apstākļos dzērvene augusi, jo vērtīgāka 0
Dzērvenes daudz slavējam par to veselīgajām īpašībām, bet kādas tās īsti ir un kā šīs ogas pareizi uzglabāt, lai tās nezaudē vērtību, šķiet, esam piemirsuši. Par to stāsta “Veselības centra 4” uztura speciāliste, uztura zinātniece GUNA RIJKURE.
– Gan mežā lasītās, gan dārzā audzētās dzērvenes bagātīgi satur C, B1, B2 vitamīnus. Savvaļas dzērveņu un lielogu dzērveņu jeb dižbrūkleņu ķīmiskais sastāvs ir ļoti līdzīgs. Šīs ogas palīdz uzlabot organisma aizsargspējas, mazina saaukstēšanās simptomus un palīdz infekcijas slimību gadījumos. Kā profilakses līdzekli dzērvenes ieteicams lietot cilvēkiem, kuri sirgst ar ļaundabīgiem audzējiem. Pateicoties bagātīgajam flavonoīdu, antioksidantu un minerālvielu daudzumam, šīs ogas palīdz normalizēt vielmaiņu un asinsspiedienu. Tas nozīmē, ka dzērvenes ieteicams lietot uzturā sirds un asinsvadu slimniekiem, arī tiem ļaudīm, kuri cieš no aterosklerozes.
Dzērvenēs ir maz kaloriju, bet ļoti daudz bioloģiski aktīvu vielu. Vērtīgākā no tām ir benzoskābe. Tā veicina gremošanas sulas sekrēciju, uzlabo ēstgribu, stiprina asinsvadus, pazemina holesterīna līmeni, uzlabo visus organisma vielmaiņas procesus. Patiesībā labvēlīgo iedarbību, dezinficējot mutes dobumu, dzērvene sāk, tiklīdz nonākusi mutē, jo benzoskābei piemīt antibakteriālas īpašības. Pateicoties šai skābei, dzērvenes arī dziedē urīnceļu iekaisumus. Ne velti tās pievieno dažādiem uztura bagātinātājiem. Jau kopš seniem laikiem dzērvenes ir uzskatītas par ļoti efektīvu iekaisumu ārstēšanas līdzekli. Turklāt konstatēts – jo skarbākos apstākļos augušas dzērvenes, jo vairāk tajās koncentrējušās vērtīgās vielas.
Ja dzērvenes vāc vēlu rudenī, tās ir skābākas, bet sulīgākas. Reizēm ļaudis dzērvenes atstāj purvā uz visu ziemu un vāc tikai pavasarī. Pārcietušas salu, tās ir saldākas, bet, tiesa, nav ilgi uzglabājamas. Viens no veidiem, kā dzērvenes uzglabāt svaigas, lai tās nezaudē savu vērtību, ir apliet ar vēsu ūdeni. Populārs dārzeņu, augļu un ogu, arī dzērveņu uzglabāšanas veids ir saldējot. Pēc atkausēšanas lielākā daļa labo vielu dzērvenēs saglabājas, bet jāpatur prātā, ka ogas nevajag atkausēt un sasaldēt atkārtoti. Mūsdienās ļaudis mēdz darīt arī tā – svaigas, tīras dzērvenes pārkaisa ar cukuru (aptuveni 10% no ogu masas), sablendē, pilda mazos trauciņos un liek saldētavā. Šādi sagatavotas dzērvenes var pievienot brokastu putrai, saldajam ēdienam, kūkai, baudīt kopā ar pankūkām. No dzērvenēm var arī izspiest sulu.
Dienā ieteicams apēst ap 100 gramiem svaigu dzērveņu, arī bērniem, ja nav iebildumu pret šo ogu izteikti skābo garšu. Lai gan dzērvenes pūdercukurā satur diezgan daudz cukura, bērnam tās var piedāvāt. Vismaz organisms saņems labās vielas, ko satur dzērvenes. No svaigu dzērveņu baudīšanas varbūt vienīgi jāatsakās cilvēkiem ar jutīgu kuņģi. Atsevišķos gadījumos skābās ogas var izraisīt dedzināšanu. Vai, saēdoties daudz dzērveņu, organismā var uzkrāties pārāk daudz vitamīnu? C vitamīns ir ūdenī šķīstošs. Ja organismā tas un citi vitamīni nonāk pārāk lielā daudzumā, cilvēks no tiem atbrīvojas dabiskā veidā. Bērniem no liela apēsta dzērveņu daudzuma var izsisties kāda pumpa.
No šīm ogām gatavoti pildījumi konfektēm, biezpiena sieriņiem un citiem produktiem, kas plašā klāstā pieejami veikalos, satur tikai nedaudz to labo vielu, kas ir svaigās dzērvenēs. Karsēšanas un cita veida apstrādes procesā vitamīnu daudzums strauji samazinās.
