“Jo mazāks uzņēmums, jo lielāka savstarpējā uzticība,” ekonomists par to, kāpēc Latvijā maksā aplokšņu algas 31
“Pašos mazākajos uzņēmumos, kuros strādā līdz deviņiem darbiniekiem, aplokšņu algas ir apmēram piektā daļa jeb 20% attiecībā pret oficiāli izmaksāt apjomu. Vislielākajos uzņēmumos tikai 1%,” TV24 raidījumā “Preses klubs” par vienu no jaunākajiem Latvijas Bankas pētījumiem, kas ikvienam atrodams makroekonomika.lv, stāsta “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.
“Jo mazāks uzņēmums, jo neformālās attiecības tajā,” viņš sniegtos datus skaidro.
Arī, jo mazāks cilvēku loks kolektīvā, jo augstāks pazīšanās un savstarpējās uzticēšanās līmenis.
“Visu var klusi un viegli noorganizēt, tas ir viens faktors,” ekonomists turpina.
Ja ļoti lielā uzņēmumā mēģinātu maksāt aplokšņu algas, tas būtu ļoti acīmredzami.
“Kā man jokoja viens pazīstams cilvēks no liela tirdzniecības tīkla “ja mēs gribētu maksāt aplokšņu algas, mums vajadzētu ne tikai izlūkošanas, bet arī pretizlūkošanas dienestu savu iekšējo!”” Strautiņš smejas.
Otrs noteicošais faktors- mazie uzņēmumi mēdz nodarboties nozarēs, kur ir liela skaidrās naudas apgrozība.
“Dažkārt arī lieli uzņēmumi, kuriem nav šādas lielas skaidrās naudas apgrozības, mēģina maksāt aplokšņu algas, tas nereti noved pie tām karuseļu shēmām, kas beidzas ar izmeklēšanu, lielu traci,” viņš skaidro.
Ja uzņēmējam ir katru dienu skaidrās naudas apgrozījums, piemēram, restorānā vai frizētavā, tas ir elementāri, jo var daļu no skaidrās naudas novirzīt aplokšņu algās, to naudu nedeklarējot, izsekot visus nevar un pieķert esot ļoti grūti.
