Jo mazāk kravu, jo vadībai lielākas algas? 32
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ieskatoties VAS “Latvijas dzelzceļš” (“LDz”) publicētajos gada pārskatos, pārsteidzošā kārtā atklājas pozīcijas, kur pamatdarbībā sarūkošais koncerns tomēr ir ļoti strauji audzis un naudu nav žēlojis.
Konkrēti: valdes un padomju locekļu atlīdzība. Ieskatoties oficiāli auditētajās finanšu atskaitēs, redzams, ka pieaugums 2020. gadā pret 2018. gadu šajās pozīcijās sasniedzis 77,5%.
Divu minēto gadu laikā izdevumi šajās pozīcijās koncerna ietvaros pieauguši no 774 000 līdz 1 374 000 eiro. Ir pamats domāt, ka 2021. gadā šo izdevumu pozīcijas būs vēl lielākas, jo tieši aizvadītajā gadā “LDz” pabeidza komplektēt padomes visos meitasuzņēmumos pēc iepriekšējās pārvaldības reformas.
Aizvadītā gada izskaņā medijos visai plaši un uzkrītoši izskanēja ziņas, ka mūsu valstī strauji pieaudzis lielo algu saņēmēju īpatsvars. Zinām, ka valsts pārvaldes augstākās amatpersonas palielināja sev algas, bet tas jau to īpatsvaru, kā mums apgalvo paši lēmumu pieņēmēji, nekā īpaši neietekmējot.
Valsts uzņēmumi? Izlases kārtībā interesējošos jautājumus nosūtīju arī uz “LDz”, bet tur nokaitināja vīzdegunīgā attieksme: informāciju ņem un skaties konsolidētajos gada pārskatos! Labi!
Lai kā gribētos ticēt, ka politiski un ekonomiski iesāktās reformas ir ar efektivitātes uzlabošanas mērķi, sausie skaitļi diemžēl to nerāda.
Laikā no 2018. līdz 2020. gadam, kad koncerna ieņēmumi samazinājušies par 30% un tas sāka saņemt valsts dotācijas infrastruktūras uzturēšanai, valdes un padomes locekļu atalgojums pret visiem ieņēmumiem no 0,2% pieaudzis līdz 0,5%.
Ja uz šiem pašiem faktiem paskatās no ekonomiskās aktivitātes puses, tad pārvaldes izmaksu atdeve nevis kļuvusi efektīvāka, bet tikai par apmēram 2,5 reizēm dārgāka, kamēr pašā koncernā peļņas vietā parādījušies ievērojami zaudējumi.
Kopā ar valstij piederošo “Air Baltic” arī “LDz” jau vairākus gadus ir rindā pie valsts kases. Priekšā pārējiem, un izskatās, ka nevienu tas neuztrauc.
Ja ieskatās citās “LDz” finanšu pārskatu ailēs, redzams, ka pārējiem darbiniekiem gan tik labi tur neiet. Divos gados darba samaksas fonds koncernā samazinājies par 16,9%. Iepriekšējos trīs gados “LDz” strādājošo skaits no vairāk nekā 10 000 samazinājies līdz aptuveni 7000. Pērn atlaisti 684 darbinieki. Taču koncerna ieņēmumi aizvien samazinās kravu krituma dēļ, un šis process droši vien turpināsies.
Atlaiž darbiniekus
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits stāsta, ka darbiniekus no uzņēmuma atlaiž, lai padarītu “LDz” efektīvāku. Uzņēmumā esot veikts audits, kas parādījis, ka darbinieku skaits, kas veic tos pašus pienākumus, “Latvijas dzelzceļā” esot lielāks nekā kaimiņvalstīs.
Tas esot bijis pēdējais postpadomju uzņēmums kā iepriekš “Latvenergo” un “Lattelecom”, taču “LDz” līdz viņa nonākšanai ministra postenī neesot veiktas būtiskas pārmaiņas nedz organizatoriskajos, nedz tehniskajos procesos.
Nozares ekspertiem un pašiem darbiniekiem gan ir cits viedoklis: atlaišana bija un ir neizbēgama, jo vienkārši nav kravu, ko pārvadāt. Savukārt kravu nav tādēļ, ka tagadējā valdība nedarīja neko, lai kravu kritumu no Krievijas un Baltkrievijas apturētu.
Papētot dziļāk, redzami arī skaitļi par daudz piesaukto efektivitāti: pirms 2018. gada ieņēmumi uz vienu strādājošo koncernā bijuši 32 500 eiro, bet 2020. gadā, kad bija jau veiktas pirmās masveida atlaišanas, tikai 25 100 eiro jeb iekšējo reformu rezultātā efektivitāte uz vienu strādājošo samazinājusies par 23%.
Parēķinot vēl tālāk, “efektivitāte” iznāk tāda, ka jau daudz pieminētajā 2020. gadā nodokļu samazinājumos, dotācijās un kapitāla palielinājumos “LDz” ietekme uz valsts budžetu bijusi negatīva apmēram 100 miljonu eiro apmērā.
Kamēr nebūs kravu, bez valsts budžeta līdzfinansējuma iztikt nevarēs.
Turklāt ne vien “LDz”, bet visā tranzīta nozarē, kam pēdējā laikā ar valdību iznāk tāda kā aklā un kurlā sarunāšanās. Piemēram, vēl nupat, gada izskaņā, satiksmes ministrs publiski izteicies – ja Eiropas Savienība ieviesīs jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, tranzīta nozare tam pielāgosies, nekādas kompensācijas par kārtējiem zaudējumiem paredzētas nav. Vajagot vērtēt savas uzņēmējdarbības riskus.
Taču Latvijas ostās stāv termināļi kravām, kas pa dzelzceļu nāk tieši no Krievijas un Baltkrievijas. Ko valdība nezina un kādi vēl riski jāvērtē – prasa nozare. Ne investīciju, ne attīstības programmas pārveidei nav. Rindā pēc valsts naudas kopā ar “Rail Baltica” un “LDz” stāsies arī jau tā līdz šim panīkušās lielās ostas?
Arī ostās, tāpat “LDz”, pagaidām taču vēl strādā tūkstošiem cilvēku!
Tas jau nekas – lēmumu pieņēmējiem valdībā, Saeimā un pat “LDz” vadībā galva par to pārāk nesāp.
Jo viņi visi saņem lielas algas neatkarīgi no tā, vai pastāv kāda Latvijas tradicionālā tautsaimniecības nozare vai ne, vai tajā ienākumi samazinās vai ne.
