Jo lielāks novads, jo labāk? 0
Kā salāpīts lupatu deķis, kas plīst pa visām vīlēm. Šādiem vārdiem pašvaldību lietu ministrs Edmunds Sprūdžs raksturoja pašreizējo Latvijas teritoriāli administratīvo sadalījumu, ko veido deviņas lielās pilsētas un 110 novadi – lielāki un mazāki gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā.
“Spēcīgas pilsētas un izmirstoši novadi. Nav normāli, ka ar resursiem bagātāki novadi uzvar mazos,” teica ministrs, norādot, ka nenotiek visu novadu vienmērīga attīstība.
E. Sprūdžs aicina turpmāko septiņu gadu laikā būtiski samazināt novadu skaitu, iespējams, līdz 21 novadam un deviņām pilsētām. Lai motivētu pašvaldības brīvprātīgi apvienoties, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvās finansiālo atbalstu 100 000 latu par katru pievienoto pašvaldību. Šī summa nav liela, taču tā vismaz segšot apvienošanās izdevumus.
To, ka nepieciešams pilnveidot valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, paredz arī Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020. gadam.
Ministrijā piektdien, izvērtējot rezultātus, eksperti izteicās, ka dzīve pēc reformas uzlabojusies lielākajās pašvaldībās – tur gan budžeta un infrastruktūras iespējas lielākas, gan pakalpojumu klāsts iedzīvotājiem plašāks, gan sekmīgāk piesaista investīcijas, tostarp Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu.
Savukārt mazajās pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 4000, nodokļu ieņēmumi tāpat kā iepriekš esot mazi, bet administratīvie izdevumi pārāk lieli, iespējas piesaistīt investīcijas – minimālas. Valstī joprojām ir 36 mazie novadi – tā ir trešā daļa no visām pašvaldībām.
Klātesošie pašvaldību vadītāji kategoriski iebilda – daudzi mazie novadi darbojoties ļoti veiksmīgi. Durbes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Radzēvičs uzsvēra, ka mazās pašvaldības nereti apguvušas daudz vairāk līdzekļu uz vienu iedzīvotāju nekā lielās pilsētas vai novadi. Bet Jaunjelgavas novada vadītājs Guntis Libeks pārmeta, ka vidējās pašvaldības ar iedzīvotāju skaitu no četriem līdz desmit tūkstošiem vispār neesot analizētas.
Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis uzskata, ka Rīgai vairs nav jāsaņem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi – tie ir nepieciešami reģioniem. Reformas izvērtējumu kritizēja arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža vecākais padomnieks Māris Pūķis. Viņš uzskaitīja, ka reformā nav novērtēts ne tās sociālais, ne administratīvais efekts, izņemot pieņēmumu – jo lielāks novads, jo labāk.
Ministrijas pārstāvji piekrita, ka diskusija par reformas izvērtējumu ir jāturpina. E. Sprūdža pārliecība – tās pamatā jābūt viņa piedāvātajam potenciālajam novadu sadalījumam 21+9, lai gan arī tas neesot “ne galējs, ne akmenī cirsts”.
Pašvaldību salīdzinājums (pēc administratīvi teritoriālās reformas) Mazs novads – piemērs (līdz 4000 iedz.) Budžets 1,2 milj. Administratīvie izdevumi 16% Iedz. skaits pēdējos 10 gados: -22% Pakalpojumi: pamatskola, vidusskola bibliotēka kultūras nams, muzejs Attīstības plānošana – attīstības plānošanas speciālists Valsts iestāžu pakalpojumi: pasts, LLKC
Liels novads – piemērs (virs 10 000 iedz.) Budžets 15 milj. Administratīvie izdevumi 6% Iedz. skaits pēdējos 10 gados: -16% Pašvaldības pakalpojumi pirmsskolas izglītības iestādes, pamatskolas, vidusskolas, profesionālās izglītības iestāde mākslas/mūzikas skolas, sporta skolas kultūras centrs, centrālā bibliotēka, muzeji tūrisma informācijas centrs Attīstības plānošana – izveidota atsevišķa nodaļa Valsts iestāžu pakalpojumi: VZD, PVD, VID, VSAA, LLKC, pasts u. c. Dati: VARAM |
