“Pigmaliona efekts” jeb jo lielākas gaidas, jo labāki rezultāti 0
Tā dēvēto “Pigmaliona efektu” (Pygmalion effect – angļu val.) pirmo reizi pārbaudīja psihologs Roberts Rozentāls (Robert Rosenthal), strādājot ar pirmās un otrās klases skolniekiem. Gada sākumā psihologs sarunas gaitā pārliecināja skolotājus, ka daži no bērniem, kas patiesībā bija izvēlēti vien pēc nejaušības principa, var uzrādīt patiešām labus mācību rezultātus un ka viņiem piemīt krietni lielāks potenciāls nekā pārējiem skolas biedriem.
Gada beigās, veicot atkārtotu zināšanu pārbaudi, tika secināts, ka tie bērni, kuri savulaik tika skolotājiem raksturoti kā īpaši apdāvināti, patiešām uzrādīja labākus rezultātus nekā pārējie. Tā iemesls bija elementārs – šiem audzēkņiem skolotāji tika pievērsuši lielāku uzmanību, vairāk sadarbojoties ar bērniem, kā rezultātā pasniedzēju pārliecība un gaidas radīja labvēlīgu augsni plānoto sasniegumu realizēšanai.
Tādējādi varam secināt, ka, ikdienā sevi izaicinot paveikt šķietami neiespējamo un ticot, ka mums tas izdosies, mēs patiešām varam sasniegt labus rezultātus, turklāt mūsu panākumi vairosies, ja sastapsimies ar līdzcilvēku atbalstu un iedrošinājumu. Turklāt, tieši tādā pat veidā varam ietekmēt sev apkārtējos cilvēkus, mudinot un veicinot viņu panākumu gūšanu, mūsu cerībām rezultējoties pamanāmos sasniegumos.
