Viņa visu saprot! 0
Es laikam biju dumja mamma. Pirmā meita piedzima patiešām pārāk jaunai, otrā – pēc sešiem gadiem, taču arī tolaik nebija kur gūt zināšanas. Vecāko meitu audzināju pēc tolaik slavenās Bendžamina Spoka grāmatas. Varbūt atceraties – neej klāt bērnam, lai raud! Pat ja sirds lūst, neej! Ne velti šī grāmata iekļauta desmit pasaules viskaitīgāko sacerējumu sarakstā.
Varbūt šo nelāgo atmiņu dēļ satrūkstos, kad meita stāsta par metodi Cry it out (izraudāt to ārā – no angļu val.), ko varētu dēvēt par labo raudināšanu. Mazulim dienas gaitā sakrājas milzum daudz emociju, kaut vai pārdzīvojums, kad pirmo reizi pacēlies četrrāpus. Lai palīdzētu mazajam harmonizēties, mamma ņem bērnu savā drošajā apskāvienā un mudina izrunāties, izstāstīt to, kas sakrājies. Ļoti svarīgs ir acu kontakts, ko esot grūti panākt, jo kurš gan vēlas runāt par netīkamo. Taču pēc brīža mazais tiešām sāk raudāt, nereti aizgūtnēm, ja sakrājies īpaši daudz emociju. Mamma saprotoši klausās, jūt līdzi.
Meita izmēģina šo metodi, pamana, ka mazule pēc tam rāmāk iemieg un labāk guļ. Tomēr atvieglota nopūšos, izdzirdot, ka viņa to dara reti, nekrīt galējībās.
*
Izpētīts, ka bērna piesaiste vecākiem izveidojas pirmajos astoņos mēnešos. Jo mīļāk izturas pret zīdaini, jo vēlāk bērns viņiem vairāk uzticas. Mazais saprot daudz vairāk, nekā mums šķiet, turklāt jau kopš dzimšanas.
Pārliecinos, ka ir vērts sarunāties ar bērnu cieņpilni, kā ar līdzvērtīgu. Tieši tā kopš dzimšanas dara Evelīnas vecāki. Arī es mācos. Ja grasies noslaucīt viņai mutīti, mazo par to iepriekš pabrīdini. Ja vilksi jaciņu vai bikses, vispirms to pasaki, tikai tad dari, nevis – viens, divi! – norauj zeķes, bikses, uztuncī pamperu.
Nesen auklēju mazo. Sāku viņu ģērbt un saku, lai dod rociņu. Skatos – gandrīz vai stiepj roku, savos nieka sešos mēnešos skatās tik apzināti un rāmi. Zinu, ka ģērbties nevienam bērnam nepatīk, taču šāda sarunāšanās prakse palīdz.
*
Šodien Evelīnai paliek septiņi mēneši. Vajadzētu visai daudz laika un vietas, lai aprakstītu visu, ko viņa šajā dzīvē jau apguvusi. Mazmeita mācījusi arī mani – būt pacietīgākai un gudrākai. Mīlestības gan mums abām ir pārpārēm. Mēs mīlam dzīvi.
P.S. Paldies Evelīnas vecākiem, ka deva zaļo gaismu šo pārdomu publicēšanai. Pateicos Solvitai Ķervei par palīdzību raksta tapšanā.
