Foto – Fotolia

Izmeklēšana ieilga. Marijas nauda un attiecīgie sakari spēja tikai attālināt neizbēgamo sodu par pastrādāto. Kad arestēja Lašosē un citus Marijas līdzzinātājus, viņa pamanījās aizbēgt no Francijas un trīs gadus nodzīvoja svešumā, kamēr nostalģiskas jūtas tomēr atveda atpakaļ mājās. Kādu laiku viņa slēpās vienā no Lježas patversmēm, taču drīz viņu atpazina, arestēja un nogādāja Parīzē. Atbilstoši viņas marķīzes stāvoklim Mariju tiesāja Parīzes parlamenta augstākā tiesa. Tolaik karalis nopietni koķetēja sabiedrisko attiecību uzlabošanas nolūkā, tāpēc pats personiski pieprasīja, lai taisnā tiesa notiktu pilnīgi neatkarīgi no apsūdzētās tituliem. Tiesa nešaubīgi atzina Mariju par vainīgu slepkavībās ar iepriekšēju nodomu, un jau drīz viņai publiski nocirta galvu. 3


Ģimenes liekais bērns

Bet tagad pārcelsimies vēl par pusotru gadsimtu uz priekšu, uz laiku, kad Eiropā valdīja romantisks noskaņojums. Napoleona piemēra uzturētā spēcīgas personības teorija bija pārmākusi tā laika intelektuālās elites prātus. Daudzi buržuā sāka sevi iedomāties par dēmoniskiem varoņiem. Lielākajai daļai tas viss beidzās ar elkoņu deldēšanu valsts dienestā, savervēšanu armijā vai labākā gadījumā ar kādas privātbodītes iegādāšanos. Taču dažkārt uzradās kāds, kurš tomēr nolēma attiecīgo teoriju līdz galam pārbaudīt praksē. Un tāds bija Pjērs Fransuā Lasners (1800–1836), kuru savā ziņā var dēvēt arī par Dostojevska spilgtā varoņa Raskoļņikova franču priekšteci.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
Lasīt citas ziņas

Laikabiedri viņu dēvēja par cilvēku, kurš ir dzimis slepkava. Pjērs nāca pasaulē netālu no Lionas esošajā pilsētiņā Franšvilā. Ir izplatīta leģenda par to, ka reiz bērnībā, kad Pjērs kopā ar tēvu pastaigājies pa Lionu, viņš dēlam parādījis vienu no slavenās pilsētas galvenajām ievērojamām vietām–lietām – pilsētas laukumā novietoto giljotīnu un nezin kāpēc izteicis pravietojumu: “Skaties, dēliņ, uzmanīgi – uz šitādas padarīšanas tu beigsi savas gaitas.”

Katrā ziņā situācija Pjēra ģimenē liek neizbēgami atcerēties Freidu. Viņš tajā bija trešais liekais, jo vecāki bija gribējuši tikai divus bērnus, taču katastrofāli trūka “angļu kapuču” – tā tolaik dēvēja prezervatīvus. Tā rezultātā – vecāku vēsums un mīlestības trūkums, nepārtrauktas ķildas un sodi.

CITI ŠOBRĪD LASA
Jau pietiekami ātri vecāki faktiski atbrīvojās no Pjēra, nododot viņu svešās rokās. Franciju satricināja militārās un politiskās vētras, Napoleons cīkstējās ar Angliju, Austriju, Krieviju un iekšējo opozīciju, savukārt Pjērs dažādās iestādēs apguva gramatiku un rēķināšanu. Turklāt viņš mācījās itin atzīstami, jo bija apveltīts ar iedzimtu apķērību. Tomēr audzinātāji viņu īpaši nemīlēja, jo Pjērs allaž gāja pret straumi, pārkāpa noteikumus. Turklāt viņš to nedarīja tā kā citi zēni, proti, nejauši vai slepus un neatzīstoties, bet gan atklāti un tīšām, faktiski metot reālu izaicinājumu. Jau skolnieka vecumā viņš sacēlās pret sabiedrības morāli, kurā saskatīja tikai liekulību un plātību. Par Pjēra apmāto ideju kļuva vēlme iespējami vairāk ieriebt šai sabiedrībai. Kādā veidā? Viņam šķita, ka to var paveikt, tikai kļūstot par noziedznieku un vislabāk tieši par slepkavu.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.