Iznācis brīvībā, Sentkruā jau pirmajā tikšanas reizē ar Mariju, kura vēl joprojām nedomāja atteikties no viņa mīlas glāstiem, dedzīgi izstāstīja viņai visu, ko uzzinājis no itāļa. Apķērīgā Marija acumirklī aptvēra, kādu papildu labumu vēl viņa var gūt no sava mīļākā. Taču vispirms viņa tikai eksperimentēja. Kopā ar Sentkruā viņi no arsēna un citām nepieciešamajām sastāvdaļām izgatavoja indi, ko Marija izmēģināja uz nelaimīgajiem slimniekiem, kurus kristietiskās žēlsirdības pienākuma vārdā apmeklēja slimnīcā. Ātri noskaidrojās, ka inde iedarbojas perfekti. Bet galvenais – slimnieki mirst ārkārtīgi dabiski un ārsti viņu organismā nespēj atrast indes pēdas. 3
Marija bija sajūsmā. Sentkruā saņēma jaunus skūpstus un glāstus, savukārt nīstamais tēvs – regulāras, nelielas indes devas. Nākamos astoņus mēnešus nelaimīgo Marijas tēvu nomocīja kāda neizskaidrojama slimība. Meita, pārvērtusies mīlošas meitas paraugā, pati personiski sakārtoja spilvenu zem sirdzēja galvas un, protams, allaž pasniedza zāles. Savukārt ārsti tikai regulāri nolaida viņam asinis, dzirdīja ar īpašu elzasiešu balzamu, lika aukstas kompreses, taču – nekādu uzlabojumu. Drīz tēvs nomira.
Viņa bērēs Marijai nācās raudāt divkārt lielā jaudā, jo izrādījās, ka tēvs visu mantojumu atstājis viņas diviem brāļiem, bet viņai pašai – absolūti neko. Taču viņa ātri atguvās. Amats taču rokā un reiz paveikto varētu arī atkārtot, vai ne? Te gan bija vajadzīgi jau citi līdzzinātāji, jo brāļiem iedot indi bija daudzkārt sarežģītāk. Tad Marija par savu kārtējo mīļāko viegli padarīja kādu nelaimīgo Lašosē, kurš rātni izpildīja viņas iecerēto. Gada laikā pēc tēva nāves arī abi Marijas brāļi viens pēc otra pameta šo pasauli.
Protams, tik strauja abu brāļu aiziešana no šīspasaules nevarēja neizraisīt zināmas aizdomas, taču ar tajā laikā esošajām pārbaudes metodēm nebija iespējams atklāt “itāļu indes” klātbūtni. Marija tagad bez aizķeršanās saņēma visu tēva mantojumu, un viss ritēja skaisti un gludi, kamēr atgadījās kārtējā liktenīgā nejaušība. Eksperimentējot laboratorijā, Sentkruā nejauši nāvīgi saindējās ar indīgajiem tvaikiem. Izmeklējot viņa nāves apstākļus, policija laboratorijā atklāja kastīti ar pudelītēm, kurās bija kāds aizdomīgs šķidrums. To pārbaudīja ar dzīvniekiem, un tie visi ātri nobeidzās. Tostarp noskaidrojās, ka Sentkruā testamentā par attiecīgās kastītes mantinieci nozīmēta marķīze Marija.
