Atriebīgā daiļava 3
Nākamais šaušalīgais figurants ir Marija Madlēna de Brenviljē (1636–1676). Arī viņa ir slepkava, kura nākusi no aristokrātiskas vides. Marija dzimusi ļoti bagātā muižnieku ģimenē un jau kopš mazotnes izcēlusies ar dabas doto ārējo daiļumu. Ludviķa XIV laikā sieviešu daiļums bija īpaši augstā vērtē, un tāds “briljants” nevarēja ilgstoši palikt bez ietvara, tāpēc Mariju agri apprecināja ar marķīzu de Brenviljē, kurš bija ievērojami vecāks par viņu.
Pagāja gluži neilgs laiks, un marķīze bez vismazākās aiztures uzlika ragus vecajam vīram. Izredzētais mīlnieks bija jaunais virsnieks Godēns de Sentkruā. Tajos laikos tādas lietas praktiski nebija iespējams noslēpt, taču Marijas vīrs to visu uztvēra visnotaļ stoiski. Savukārt viņas tēvs gan jutās pamatīgi satriekts. Viņa acu priekšā sabruka visi morāli ētiskie pamati, uz kādiem audzināta viņa paaudze, turklāt meitas neķītrais sakars vistiešākajā veidā apkaunoja viņu pašu. Viņš lūdza meitu vismaz padomāt par visas ģimenes godu. Taču Marija pat negrasījās pārtraukt sakaru ar jauno virsnieku. Tad viņas tēvs – un nevis vīrs! – panāca, ka piemeklē attiecīgu iemeslu jaunā mīlnieka ieslodzīšanai Bastīlijas cietumā.
Tā bija labticīgā un krietnā Marijas tēva liktenīgā kļūda, jo tieši Bastīlijā jaunais Sentkruā iepazinās ar itāli Ekzilī, alķīmiķi un avantūristu, atzīstamu speciālistu indes jautājumos. Sentkruā kļuva par visuzmanīgāko Ekzilī mācekli, kas nelaida garām nevienu pamācību par to, kā visefektīvāk nogalināt.
