Foto – Fotolia

Francūzietes… Ak, ko gan sevī slēpj šis vārds, kādu tēlu spēj uzburt! Bet… 1972. gada jūlijā 18 gadus vecā Mišlīna Brika un viņas 17 gadus vecā draudzene Žoslīna, dīvainas un acumirklīgas iedomas mudinātas, veikalā nopirka nažus, darbnīcā tos pamatīgi uzasināja, tad izgāja uz ceļa un sāka “balsot”. Apstājās jau pirmais braucējs – strādnieks Žans Klods Reijs, kurš, dabiski, nenojauta, kas nabadziņu sagaida. Bezbēdīgi tērgājot un izsakot ceļa biedrenēm komplimentus, viņš braši pārslēdza ātrumus un pagriezienos akurāti piebremzēja. Tiklīdz mašīna bija nonākusi klusā vietā, meitenes palūdza apstāties. Un tad Mišlīna, kura sēdēja aizmugures sēdeklī, iedūra Rejam ar nazi mugurā. Faktiski vienlaikus Žoslīna iedūra viņam vēderā. Tad viņas izkāpa no mašīnas, notašķījušās ar asinīm, un pat nepaņēma Reja kabatas portfeli, jo – ne jau naudas dēļ viņas to bija darījušas… Un viss. 3

1984. gadā uzradās Lorāns Hatabs, lielizmēra biznesmeņa atvase. Viņam arī ļoti patika bohēmisks dzīvesveids, nauda un azartspēles. Savukārt Valērijā viņā neprātīgi iemīlējās. Drīz viņiem pievienojās vēl viens jauns dzīves baudītājs – Žans Remī Saro. Kompānijas dvēsele un galvenais motors bija Valērija, un viņi izdomāja sev “filosofiju”, kas, tiesa, nebija gluži tik izsmalcināta, kādu iespēja Dostojevska romāna varonis Rodions Raskoļņikovs, taču dziļākajā būtībā tās savstarpēji bija ļoti līdzīgas. Proti – mēs neesam tādi, kādi ir visi, tāpēc mums viss ir atļauts. Dzimtā valsts viņiem tagad šķita nožēlojama provinciāla nomale, kurā īsteni spēcīgai personībai nav iespēju izvērsties. Viņi sapņoja par Ameriku. Taču izlēma, ka uz turieni nedosies tukšām kabatām, bet gan… vismaz ar desmit miljoniem franku tajās.

Savukārt 18 gadus vecā Valērija Sibra tieši naudas dēļ kļuva par divu slepkavību un septiņu slepkavības mēģinājumu līdzdalībnieci. Viņa dzimusi 1966. gadā un bija vienīgais bērns ģimenē. Valērijas māte bija trīs reizes precējusies un šķīrusies. Savu īsto tēvu Valērija pirmo reizi ieraudzīja 16 gadu vecumā.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
Lasīt citas ziņas
Kopā ar svārstīgo māti Valērija nemitīgi pārcēlās no vienas dzīves vietas uz citu. Viņa mācījās baznīcas skolā, taču tā arī nesaņēma atestātu par pilnu vidējo izglītību, jo vienkārši izlēma nenokārtot izlaiduma eksāmenus – tas šķita pārlieku grūts pasākums. Tomēr viņā mājoja kaut kas no tieksmes uz daiļo, tāpēc Valērija pieteicās estētikas skolā. Taču – ak, kāda gan var būt estētika, kad patiesībā domas vairāk aizņemtas ar to, kā labāk ģērbties, apmeklēt dārgus restorānus, turklāt nekad nedomājot par to, ko tu vari vai nevari atļauties iztērēt vienā vakarā! Protams, estētikas skola ātri vien palika bez Valērijas, un tās vietu ieņēma gatavo apģērbu vairumtirdzniecības veikals un Valērija tur pārdevējas lomā. Vajadzības gadījumā viņa dažkārt pārvērtās arī par manekeni, un… tā iesākās “saldā dzīve” – nakts kafejnīcas, izklaides izbraucieni, neskaitāmi mīļākie.
1984. gadā uzradās Lorāns Hatabs, lielizmēra biznesmeņa atvase. Viņam arī ļoti patika bohēmisks dzīvesveids, nauda un azartspēles. Savukārt Valērijā viņā neprātīgi iemīlējās. Drīz viņiem pievienojās vēl viens jauns dzīves baudītājs – Žans Remī Saro. Kompānijas dvēsele un galvenais motors bija Valērija, un viņi izdomāja sev “filosofiju”, kas, tiesa, nebija gluži tik izsmalcināta, kādu iespēja Dostojevska romāna varonis Rodions Raskoļņikovs, taču dziļākajā būtībā tās savstarpēji bija ļoti līdzīgas. Proti – mēs neesam tādi, kādi ir visi, tāpēc mums viss ir atļauts. Dzimtā valsts viņiem tagad šķita nožēlojama provinciāla nomale, kurā īsteni spēcīgai personībai nav iespēju izvērsties. Viņi sapņoja par Ameriku. Taču izlēma, ka uz turieni nedosies tukšām kabatām, bet gan… vismaz ar desmit miljoniem franku tajās.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.