Franču meitenes 3
Nākamais slaveno franču slepkavnieku pāris, protams, krietni vien atpaliek no Marsela Petjū, vismaz mēroga ziņā, toties viņu noziegumi nodēvēti par “izteiktu franču slepkavību”. Denīza Labē noslīcināja savu mazgadīgo meitu, lai gūtu iespēju dzīvot kopā ar iemīļoto. Jau kopš jaunības Denīza sapņoja par augstu stāvokli sabiedrībā, un viņai pietika gan prāta, gan ietiepības, taču traucēja agrīnais mīlas sakars, kura rezultātā dzimusī meitiņa ļoti traucēja Denīzas godkārīgajām iecerēm un vēl jo vairāk jauniem mīlas sakariem. Kad Denīzai apritēja 28. gadskārta, liktenis viņu saveda kopā ar jaunu skaistuli militāristu…
Žaks Algarons labi apzinājās savu vērtību. Šis armijnieks donžuāns nesteidzās sasaistīt sevi likumīgu laulību važām un vēl jo mazāk to vēlējās darīt ar sievieti, kurai jau ir bērns cita “autora” izpildījumā. Nav īsti noskaidrots, vai meitenītes slepkavība bija Denīzas pašas iniciatīva vai arī Žaka mājienpilnas vēlmes izpildīšana. Lai gan nav arī izslēdzams, ka viņš vienkārši godīgi skaidroja Denīzai, kāpēc nesteidzas ar viņu apprecēties, varbūt pat neiedomājoties, ka izmisusī mīlniece spētu izšķirties par tik šaušalīgu soli kā sava bērna nogalināšana. Taču mīlniece izšķīrās gan. 1954. gada 8. novembrī mazā Katrīna jau bija beigusi dzīvot savu neilgo dzīvīti.
Vēlāk noskaidrojās, ka Denīza iepriekš jau divas reizes centusies nogalināt meitu – pirmajā reizē viņu atturējušas sirdsapziņas grēmas, otrajā reizē upe pati iznesusi bērniņu krastā un viņš izglābies… Pazīstamais franču rakstnieks Žaks Kokto Denīzas tiesas prāvu nodēvēja par gadsimta tiesu. Bet tā viņai piesprieda mūža ieslodzījumu. Savukārt smukulīti virsnieku Žaku tiesneši tomēr uzskatīja par iedvesmotāju un piesprieda viņam 20 gadus cietumā.
