Iznācis no cietuma, Anrī pat nedomāja mainīt specialitāti, nešaubīgi turpinot aptīrīt lētticīgas sievietes. Bet tad viena no viņām, jau padzīvojusī atraitne Kišē kundze, kuras rīcībā bija visnotaļ solīds kapitāls, “sakara” laikā nejauši atklāja Anrī noslēpumu. Viņi satikās dzīvoklī, kuru īrēja Šantilī pilsētiņā netālu uz ziemeļiem no Parīzes. Un reiz Kišē kundze, kad jaunā mīlnieka nebija klāt, sievišķīgas ziņkāres mudināta, atvēra kādu skapī atrastu lādīti un uzzināja, ka viņas draugs itin nemaz nav nekāds mesjē Diārs, par ko uzdevās, bet gan Anrī Landro, četru bērnu tēvs. Kišē kundze ļoti satraucās un bija tik neuzmanīga, ka apbēra Anrī ar cēlsirdīgas kvēles pārpilniem pārmetumiem. Anrī acumirklī nespēja atrast nekādu piemērotu versiju tam, kāpēc uzstājas ar viltotu vārdu, tāpēc strauji nolēma, ka šāda lieciniece diemžēl nedrīkst palikt dzīvajo vidū. Tā no dzīves šķīrās Kišē kundze un pie viena… arī viņas vēl nepilngadīgais dēls. 3
Anrī praktiskais prāts nespēja samierināties ar to, ka no sava upura nogalināšanas viņš nav guvis nekādu materiālo labumu. Pēc šā gadījumā viņš sāka apdrošināt savu mīļāko dzīvības, bet ar dažām pat noslēdza laulības līgumu. Anrī nākamo upuru sarakstā bija tikai atraitnes. Vēlāk viņu apsūdzēja par desmit sieviešu un viena zēna slepkavību. Sākot ar Eonas kundzi, Anrī visas sievietes nogalināja savā Gambas villā “Ermitāža”, kur viņa pamatnodarbošanās bija rožu audzēšana. Starplaikos viņš tātad savaldzināja un slepkavoja nelaimīgās sievietes. Līķus sadedzināja.
Bet iekrita Anrī ar Segrē kundzi. Viņa izrādījās vērīgāka par visām savām priekšgājējām. Vai nu ar cilvēku pelniem mēslotās rozes bija pārlieku leknas un krāšņas, vai arī Anrī nesodāmības apziņā jau bija sācis zaudēt modrību un vairs tik ļoti neievēroja konspirācijas noteikumus, taču, tikai pateicoties Segrē kundzes aizdomīgumam, policija beidzot pievērsa pastiprinātu uzmanību ārēji pieticīgajam puķkopim.
1919. gada 12. aprīlis kļuva par pēdējo Anrī brīvībā pavadīto dienu. Tiesā viņš kategoriski noliedza savu vainu, arī neskatoties uz to, ka bija vienkārši gūzma tiešu un netiešu pierādījumu. Viņam piesprieda nāves sodu. Pirms soda izpildes, atbilstoši senai tradīcijai, viņam piedāvāja izsmēķēt Kubas cigāru un izdzert glāzi Antiļu ruma, taču Anrī no tā atteicās un uz giljotīnas savu galvu nolika ar apvainotas nevainības grimasi sejā.
