Zvejnieks: “tāda mērvienība malkai kā beramkubs – tas parādījās, kad tirgotāji izmantoja vecu cilvēku lētticību un smērēja kuba vietā” 146
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdības pieņemtie lēmumi malkas pirkuma kompensāciju jomā šķiet tik samudžināti, ka izveidojuši perfektas lamatas Latvijā dzīvojošajiem Milzu Lempjiem. Tagad jāgaida, kas tajās iekritīs.
“Pieņemsim,” viņš teica Sivēnam, “ka tu gribētu noķert mani. Kā tu rīkotos?”
“Es?” prasīja Sivēns, “es darītu tāpat. Vispirms es izraktu Lamatas un ieliktu Lamatās medus podu. Tad tu saostu medu un ietu to meklēt, un tad…”
“Un tad es ietu to meklēt,” aizrautīgi turpināja Pūks, “bet es darītu to ļoti piesardzīgi, lai ar mani nekas nenotiek, un tad es paņemtu medus podu un aplaizītu maliņas, it kā pods būtu pavisam tukšs. Pēc tam es ietu projām un domātu par medu, bet drīz es nāktu atkal atpakaļ un sāktu laizīt no paša vidus un tad…”
“Tas nav svarīgi, Pūk. Galvenais, ka tu būtu Lamatās un es tevi noķertu. Tagad mums vispirmām kārtām vajag domāt, kas garšo Milzu Lempjiem. Droši vien zīles, kā tev šķiet? Mēs salasītu labi daudz zīļu…” (A. A. Milns, “Vinnijs Pūks un viņa draugi”)
Latvijā Milzu Lempjus iecerēts pievilināt ar šādu ēsmu: “Atbalsts tiks attiecināts malkai, kas iegādāta no 2022. gada 1. maija, bet kurai nav maksājuma apliecinoša dokumenta vienreizēja 60 eiro apmērā.
Tāpat atbalsts tiks attiecināts arī malkai, kas iegādāta no 2022. gada 1. maija un kurai ir maksājumu apliecinošs dokuments un kuras iegādes cena pārsniedz 40 eiro par berkubikmetru, atbalsta cenai nepārsniedzot 15 eiro par berkubikmetru.
Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos, arī malkas izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā (ja izmaksas pārsniedz 40 eiro berkubikmetrā), bet ne vairāk kā 15 eiro berkubikmetrā apmērā.
Malkas izmaksu robežvērtība pieņemta siltumenerģijai – 35 eiro/MWh, ņemot vērā, ka tas ir populārākais individuālas apkures kurināmā veids, vienlaikus sociāli pieejamākais, sevišķi tām iedzīvotāju grupām, kas nekvalificējas papildu sociālajam atbalstam un kurām arī malkas kopējo izmaksu pieaugums ir proporcionāli izmaksā tikpat dārgi kā centralizētās siltumapgādes, brikešu vai granulu cenu pieaugums.Malkas iegādes ar maksājuma apliecinošu dokumentu gadījumā uz vienu mājsaimniecību paredzēts maksimālais patēriņa apjoms 35 berkubikmetri, kas aprēķināts, pieņemot vidējo ar malku apkurināmo mājsaimniecību platību.
Ņemot vērā PVN ieņēmumu prognozi 2021. gadam malkai, aprēķināts, ka mājsaimniecības mēnesī patērē 216 000 berkubikmetrus.
“Šķiet, ka valdība ir pārliecināta, ka no šādu tekstu lasīšanas Lempjiem tā sareibs galva, ka viņi īpaši vairs nepretosies. Tomēr, drošs paliek drošs, lai rezultāts būtu pārliecinošs, valdība piemetusi vēl pāris lapu līdzīga teksta, lai Lempis tiktu apdullināts, pārliecinoši vairs nespētu apdraudēt sabiedrību ar savu neprognozējamo rīcību. Diemžēl jāsecina, ka rezultāts nav gluži simtprocentīgs.
Šķiet, ka daži Lempji atsakās lasīt šādus tekstus un valdības taktika nenostrādā. Piemēram, kāds Milzu Lempis jeb, pareizāk sakot, “Latvijas Avīzes” lasītājs no Jelgavas, redakcijai piezvanot, sacīja tā: “Mani paziņas Eiropā smejas, ka mums ieviesta tāda mērvienība malkai kā beramkubs – tas parādījās, kad tirgotāji izmantoja vecu cilvēku lētticību un smērēja kuba vietā.
Tagad valdība to legalizējusi. Beramas ir granulas – tās tiek mērītas tonnās. Vai tiešām visās valsts institūcijās nav cilvēka ar inženiertehnisku domāšanu?
Tad jau berkubos jāsāk mērīt kartupeļi vai olas.
Es visu mūžu apkurei izmantoju malku – no diviem berkubiem iznāk viens sters, kas ir 0,7 kubikmetri koksnes.
Blēdība ir acīmredzama. Turklāt, domājot par kompensāciju, nevar pielīdzināt mērvienību malkai dažādiem kokiem – no alkšņa nevar iegūt tikpat daudz enerģijas, cik no bērza vai oša.”
Un ja vēl viņš būtu vienīgais tāds skeptiskais. Pastāv pat vesela nopietna organizācija, kas atsakās apstulbt. To sauc LTRK – Lempju Tiesību Reformu Komiteja – jeb, pareizāk sakot, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Un tā apgalvo, ka kompensācija no valsts budžeta par iegādāto malku, neprasot par to čeku, ir apšaubāms un ēnu ekonomiku stimulējošs ierosinājums. Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2021. gadā bija 26,6% no iekšzemes kopprodukta, apgalvo organizācija, un, lai gan tā atbalsta risinājumus energoresursu cenu pieauguma kompensācijai, tie tomēr nedrīkst būt ēnu ekonomiku un nereģistrētas biznesa aktivitātes stimulējoši.
Latvijā kopumā esot aptuveni 250 000 apkures objektu, kur kā kurināmo izmanto malku, un, tā kā valdība vienojusies par 60 eiro atbalstu katrai šādai mājsaimniecībai, tad kopējās izmaksas lēšamas ap 15 milj. eiro, no kuriem daļa var nonākt nodokļu nemaksātāju atbalstam.
Ko var secināt? Ir apsveicami valdības pūliņi vēl vairāk samudžināt un birokratizēt pieņemtos lēmumus, jo nav ko Lempjiem un bauriem urbties tik smalkās mākslās kā valsts pārvalde.
Tomēr vajadzīgais rezultāts vēl nav sasniegts – uz visiem tas neiedarbojas. Tādēļ jāsper arī nākamie soļi. Ļoti iespējams, ka te varētu palīdzēt zinātnieku – valodnieku un kriptogrāfijas speciālistu – iesaiste.
“Arlabvakar, Pūk,” teica Sivēns, kad viņi bija nonākuši pie Pūka durvīm. “Satiksimies sešos no rīta pie Priedēm un iesim paskatīties, cik Milzu Lempju būs iekrituši mūsu lamatās.”
“Labi, sešos no rīta, Sivēn. Vai tev atradīsies kāda aukliņa?”
“Nē. Kam tev vajadzīga aukliņa?”
“Ko vest viņus mājās.”
“Ā … Es domāju, ka Milzu Lempji nāk tāpat, ja tikai viņiem pasvilpj.”
“Daži nāk, daži nenāk. Ar Milzu Lempjiem nekad neko nevar zināt. Arlabunakti!”
