Jo ātrāka komunikācija, jo lielāks IKP . Saruna ar LMT valdes locekli Pūķi 0
Saruna ar SIA “Latvijas Mobilais telefons” viceprezidentu mārketinga un biznesa attīstības jautājumos, valdes locekli Ingmāru Pūķi.
– Kā nozarei un LMT veicies pērn, it īpaši uz telekomunikāciju nozares attīstības fona?
– Pagājušo gadu iezīmēja aizpagājušā gada beigas, kad LMT ieviesa tirgū revolucionāru tarifu plānu “Brīvība”, pēc kura mūsu klienti varēja sākt runāt neierobežoti ilgi. Tam sekoja arī mūsu konkurenti. Pēc “Brīvības” ieviešanas sākumā pieauga izejošo zvanu garums, bet pēc konkurentu reakcijas – arī ienākošo. Kopumā pieslēguma “Brīvība” klientu sarunu garums pēc tam palielinājies par 60 procentiem. Klientu komunikācija visā valstī šobrīd ir neierobežota.
Ir tāda veca teorija: iekšzemes kopprodukts ir atkarīgs no naudas aprites ātruma. Savukārt naudas aprites ātrums ir atkarīgs no komunikācijas aprites. It kā joks, bet zināma patiesība tajā ir: jo vairāk cilvēki runā pa telefonu, jo augstāks IKP. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka telekomunikāciju infrastruktūra – gan simtprocentīgs teritorijas pārklājums, gan neierobežots komunikācijas laiks, gan datu pārraides ātrums – ir cieši saistīta ar ekonomiku.
Datu pārraides apjoms katru nākamo gadu dubultojas, bet pērn bija sprādziens ātruma ziņā, kad LMT pirmais un vienīgais ieviesa jaunās paaudzes ātrgaitas mobilo sakaru tīklu 4G. Pārklājumu izvērsām, uzbūvējot vairāk nekā 300 bāzes stacijas, tagad ātrs un stabils LMT 4G internets pieejams vairāk nekā 45% iedzīvotāju. LMT turpina investēt, lai 4G būtu pieejams visā Latvijas teritorijā, tajā skaitā arī mazapdzīvotās vietās. Pašlaik puse no datu pārraides apjoma LMT tīklā notiek 4G standartā, ko izmanto aptuveni 40 000 klientu. Gada beigās izdevās 4G ieviest arī mobilajiem telefoniem, kas tehnoloģiski ir ļoti sarežģīti. Joprojām esam vienīgie Latvijā, kas piedāvā 4G internetu arī telefonos.
– Kāpēc sarežģīti, ja planšetdatori jau strādāja 4G tīklā?
– Tāpēc, ka 4G tīklā nav balss sarunu. Ja 4G tīklā ienāk zvans, centrālei ir jāsaprot, ka tā ir balss saruna, ātri jāpārslēdz tā uz 3G vai 2G. Tieši tāpēc tas visā pasaulē ir izaicinājums – telefons dzīvo 4G tīklā, bet tam jāspēj nokāpt uz 3G vai 2G. Mums tas izdevies samērā ātri – telefons pārorientējas apmēram sekundes laikā.
– Vai skaips un tamlīdzīgas programmas nav risinājums, kā 4G tīklā internetā varētu sarunāties?
– Cik zinu, pasaulē tikai viena kompānija – Japānā – izmanto šādu VoLTE (“voice over LTE”) protokolu. Tas mums nav risinājums. Jo, pirmkārt, mums nav svarīgi uzskaitīt sarunu minūtes, kā tas ir Japānā. Otrkārt, pateicoties LMT aktīvajai investīciju politikai, Latvijā ir dziļas tradīcijas kvalitatīvai balss pārraidei. Mums daudz svarīgāk audzēt 4G pārklājumu un jaudu.
– Kāpēc?
– Runājot par Latvijas telekomunikācijām, atgādināšu, ka Latvija vienmēr bijusi attīstības smailē. Pēc interneta ātruma esam TOP 5 pasaulē, arī man internets nekur nav tik labi darbojies kā šeit, Latvijā. Tas, ko amerikāņi sauc par 4G, Eiropā ir 3G – profesionāļi joprojām strīdas, kur beidzas viens un sākas otrs. Serviss, ko saņemam Eiropā, gan ātruma, gan izpildījuma, gan cenas ziņā ir labāks nekā ASV. Par to it īpaši var pārliecināties, ja salīdzina internetu aiz Pierīgas Latvijā ar to, kāds ir aiz Ņujorkas apgabala.
LMT joprojām tur augstu kvalitātes un tehnoloģiju attīstības latiņu. Tas ļauj mums arī Eiropas mērogā būt vienam no progresīvākajiem tirgiem ar augstu tehnisko un pakalpojumu kvalitāti un zemākajām izmaksām.
– Cik daudzi iedzīvotāji Latvijā izmanto viedtālruņus, un cik daudzi no viņiem izmanto arī internetu telefonā?
– Katram otrajam LMT klientam jau ir viedtālrunis. LMT “Interneta telefonā” datu apjoms gada laikā pieaudzis 1,3 reizes un “Interneta datorā” – pat 2,5 reizes. Tā vairs nav tikai uzņēmēja vai hipstera izvēle. Mūsu uzdevums – palīdzēt to izmantot labāk un vairāk, vienlaikus iepazīstinot ar viedtālruni tos, kam tā nav. Grūti izstāstīt, ko tas nozīmē, ja nav pieredzes lietošanā. Tāpēc saviem klientiem mēs viedtālruņus dodam uz divām nedēļām patestēt, paspēlēties. 80% no tiem, kas paņem viedtālruni pamēģināšanai, pie tāda arī paliek.
Manuprāt, jāsāk ar piedāvājumu pārlūkot e-pastu tālrunī, ko mēs palīdzam iestatīt. Tas ir pagrieziens domāšanā, ka tālruni neizmanto tikai zvanīšanai. Latvietis praktiskais to ātri iemanās lietot ikdienā. Man ir pazīstams uzņēmējs, kurš savu kokapstrādes cehu uzrauga savā viedtālrunī, tiešsaistē vērojot padotos ar ražotnē izvietotajām videokamerām. Ir mednieki, kas pie barotavām pieliek kameru, kas fiksē meža zvēru kustību, ieslēdzas un uzreiz to pārraida viedtālrunim.
– Vai cilvēki var atļauties jaunās tehnoloģijas?
– Pirms desmit gadiem klienti par telekomunikācijām maksāja vairāk, bet saņēma mazāk. Šodien grāmata maksā dārgāk nekā internets datorā uz mēnesi. Mūsu veiktās aptaujas rāda, ka iedzīvotājus par cenām daudz vairāk uztrauc mobilo sakaru pieejamība, ātrums, kvalitāte, iekārtas saprotamība.
– Ja 2013. bija lielāku investīciju un patērētāju brīvības gads, vai tas nenozīmē lielākus izdevumus un zaudējumus operatoram?
– LMT vēsturiski ir bijušas lielākas investīcijas nekā konkurentiem. Arī patlaban investējam vairāk nekā konkurenti – pērn LMT kapitālieguldījumi pārsniedza 24 miljonus. Tas atstāj iespaidu uz mūsu peļņu īstermiņā, taču, raugoties ilgtermiņā, mums izdevies pārlikt fokusu no bezjēdzīgas santīmu skaldīšanas uz attīstību. Mums jau ir vieni no lētākajiem sakariem Eiropā (piemēram, Igaunijā sakari ir divreiz dārgāki). Tomēr mums ir vislielākā peļņa no visiem telekomunikāciju operatoriem Latvijā, arī salīdzinot ar “Lattelecom” pašu nopelnīto.
– Vai peļņu gūstat arī tāpēc, ka maksāt nespējīgākie klienti pāriet pie citiem operatoriem ar zemākiem tarifiem?
– Nē. Arī es esmu saskāries ar runām, ka mūsu klientu skaits krītoties. Tā ir viena no tirgus leģendām, ko rada lētāku tarifu reklāma. Tas vēl ir atbildams jautājums: kuram operatoram kurā segmentā kāds pakalpojums ir lētāks? Cipari pierāda pretējo – LMT klientu skaits pērn pieauga par 13 tūkstošiem un ir 1 082 930. Tas ir lielākais klientu skaits no visiem mobilo sakaru operatoriem. Visvairāk starp operatoriem staigā priekšapmaksas karšu klienti. Mūsu aktīvo un balss klientu skaits ir stabils. Jā, mūsu klienti ir aktīvāki, vairāk lieto internetu, vairāk brauc uz ārzemēm – loģiski, ka viņu rēķins ir augstāks. Bet mūsējie arī vairāk saņem un to novērtē.
– Vai LMT konkurē arī ar fiksēto sakaru operatoriem, piedāvājot interneta pieslēgumu mājās?
– Mēs ne tik daudz konkurējam, kā tirgū aizpildām tās nišas, kurās nav infrastruktūras. Tas ir ne tikai mazapdzīvotajās vietās lauku teritorijās, bet arī, piemēram, Pierīgā, kur vēsturiski nav bijušas fiksētās līnijas. Mēs aizbraucam pie klienta uz mājām, uzstādām antenu uz tuvāko bāzes staciju, un mājā jau ir ātrais internets. Maksimālā 3G jauda no bāzes stacijas ir 40 Mb/s, bet 4G – jau 150 Mb/s. Nākotnē, kad pieslēgsim visas jaunās frekvences, uz vienu bāzes staciju jau būs 750 Mb/s, turklāt tās ļaus labāk sasniegt lielākus attālumus. No 2015. gada vidus būs vēl labāks ātrgaitas internets.
