“Ilgtermiņā varēs pastāvēt tāds bizness, kas spēj apvienot saimniecisko darbību ar vides aizsardzību.” Saruna ar VARAM ministru 12
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Klimata pārmaiņu ierobežošana un tautsaimniecības pielāgošanās šim procesam būs viens no karstākajiem tematiem vismaz līdz gadsimta vidum. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs sarunā ar “Latvijas Avīzi” atbild uz aktuālākajiem jautājumiem tieši šobrīd.
Šīs vasaras aktualitāte ir bijis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra konflikts ar vairākām zemnieku un mežsaimnieku organizācijām, kas izvērties ar demonstrācijām pie ministrijas ēkas. Ar ko tas ir beidzies un kādi secinājumi?
A. T. Plešs: Jau no pirmās dienas ministra amatā esmu paudis, ka jebkuru mērķu sasniegšana jārisina cieņpilnā dialogā. Tādēļ priecājos, ka nu jau ir pagājis laiks, emocijas noplakušas un tagad varam mierīgi un konstruktīvi runāt par sasniedzamajiem mērķiem, to sasaisti ar citām problēmām.
Šobrīd, reģionālo vizīšu ietvaros apmeklējot gan bioloģiskos, gan konvencionālos lauksaimniekus, redzu, ka kopumā mēs saprotamies, esam uz vienas lapas un izprotam klimata pārmaiņu ierobežošanas, izmešu samazināšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas mērķus.
Nenoliedzami, tie ir sarežģīti mērķi, taču, ja pie darba ķeras jau šodien, nevis atliek to uz rītdienu vai vēl sliktāk – uz pāris gadiem, tad tie ir sasniedzami.
Kad mērķi būs sasniegti, Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurences pozīcijas starptautiskajā tirgū būs krietni uzlabojušās.
Prieks dzirdēt, ka, jūsuprāt, esat uz vienas lapas ar zemniekiem, taču viņi pauduši viedokli, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā esošais Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) valsts līdzekļus izmantojis sistemātiskai zemnieku nomelnošanai. Vai arī jautājumā par LVAF esat nonākuši pie vienota viedokļa ar zemniekiem un šādi konflikti vairs nenotiks?
Latvijas Vides aizsardzības fonds par valsts līdzekļiem īsteno valsts politiku, veicinot sabiedrības izpratni par vides aizsardzības jautājumiem – tā tas ir bijis un tā tas būs arī turpmāk. Un, LVAF projektu izvērtēšanas procesā jau šobrīd ir pārstāvēts plašs viedokļu spektrs – tur ir gan pašvaldību, gan Zemkopības ministrijas pārstāvji.
Turklāt, vērojot to, kas notiek uzņēmējdarbībā, es redzu arvien saudzīgāku attieksmi pret dabu – tas ļauj gan vairāk nopelnīt, gan arī ekonomēt resursus un sasniegt klimata mērķus.
Vai jums nešķiet, ka virknē gadījumu viens izvirzītais mērķis ir pretrunā ar otru? Piemēram – šobrīd noris dabas skaitīšana Latvijā, kuras rezultāti būs zināmi gada beigās, taču mežsaimnieki ir pilnīgi pārliecināti, ka šī procesa rezultātā samazināsies mežizstrādei pieejamo meža platību un koksnes resursu apjoms. Esmu dzirdējis aplēsi, ka samazinājums varētu būt aptuveni par 100 tūkstošiem hektāru meža. No otras puses – tiek deklarēta virzība uz ilgtspējīgu būvniecību, tostarp tieši koka būvniecību, kas, dabiski, prasīs lielākus koksnes resursus. Kā šos mērķus iespējams līdzsvarot?
Par konkrētiem skaitļiem – to vēl redzēsim, jo pastāv dažādās pieejas, kā var apsaimniekot mežu, un nenoliedzami pēdējo 50 gadu laikā bizness ir kļuvis daudz produktīvāks un spēj efektīvāk izmantot dabas resursus. Vienlaikus, ja paskatāmies uz Latvijas bioloģisko daudzveidību un dažādu biotopu stāvokli, tad redzam, ka situācija nav īpaši iepriecinoša.
Dažādu ekosistēmu stāvoklis – tas nav jautājums tikai par biznesa vērtību, ko no tām var “izspiest”, bet arī jautājums par sabiedrības funkcionēšanu vidē kopumā, tostarp arī klimata procesu regulēšanā. Ja domāsim tikai par īstermiņa peļņu, tad var izrādīties, ka pēc desmit gadiem vairs nevarēsim gūt nekādu, jo klimats un vide būs mainījušies tā, ka vairs nespēsim tajā eksistēt.
Tādēļ ilgtermiņā varēs pastāvēt tāds bizness, kas spēj apvienot saimniecisko darbību ar vides aizsardzību.
Jūs taču būsiet pamanījis, ka pagājušais gads bija karstākais novērojumu vēsturē, un pastāv liela varbūtība, ka šis gads pārspēs iepriekšējos rekordus. Šogad lauksaimnieki cerēja uz lielām ražām, taču lielais karstums, kam sekoja ilgas lietavas, šīs cerības būs krietni noplacinājis.
Klimatam mainoties, Latvijā ienāk jaunas invazīvas sugas, un runa nav par tālu nākotni, bet gan šodienu. Jo ātrāk to sapratīsim un rīkosimies, jo labākas izredzes mums izveidot ilgtspējīgus biznesa modeļus un saglabāt vidi nākamajām paaudzēm.
Neapstrīdu, ka iespējama saimnieciskā darbība un saudzīga attieksme pret vidi vienlaikus, taču šādas darbības sekas būs augstākas produkcijas cenas. Piemēram, 25% no Latvijas lauksaimniecības zemes 2030. gadā jāapsaimnieko bioloģiski. Bioloģiskās lauksaimniecības rezultāts ir kvalitatīva, bet dārga produkcija, galvenokārt zemāku ražu dēļ. Zemākas ražas, ja pieprasījums saglabājas tāds pats, nozīmē augstākas cenas veikalos un lielāku sociālo nevienlīdzību. Vai neiznāk tā, ka ieguvēji no Zaļā kursa un pārējiem klimata plāniem būs tikai sabiedrības bagātākā daļa?
Kopš 1990. gada Eiropas Savienībā siltumnīcefekta gāzu emisija samazinājusies par 23%, vienlaikus valstu savienības iekšzemes kopprodukts palielinājies par 61%. Līdzīgi procesi notikuši arī Latvijā, un tas parāda, ka dabai draudzīgāka saimniekošana nekalpo tikai sabiedrības turīgākajai daļai – tā padara bagātākus visus sabiedrības slāņus.
Šī trīsdesmit gadus ilgā attīstība demonstrē, ka rūpes par dabas aizsardzību ir pilnīgi reāls mērķis un tas nav pretrunā ar ekonomisko izaugsmi.
Ja runājam par bioloģisko lauksaimniecību Latvijā, tad tās attīstības temps ir ļoti labs – jau šobrīd 14% lauksaimniecības zemes tiek apsaimniekoti bioloģiski, un 25% sasniegšana 2030. gadā šķiet pilnīgi reāla.
Var saprast satraukumu un bažas par to, kā šis process notiks, taču pieprasījums pēc bioloģiskās produkcijas aug gan pasaulē, gan Latvijā, un, sekojot šai tendencei, mēs varam tikai nostiprināt savas pozīcijas globālajā tirgū un paši kļūt turīgāki.
Tas arī ir viens no galvenajiem Zaļā kursa mērķiem – aizsargāt klimatu un dabu, vienlaikus veicot ekonomisko transformāciju un tehnoloģiju paaudžu nomaiņu, lai mēs kļūtu produktīvāki un turīgāki.
Vismaz viena nozare Latvijā gan ir nobažījusies par savu eksistenci Zaļā kursa kontekstā – runa ir par kūdras ieguvi. Kādu nākotni jūs prognozējat tai?
Ar kūdras ieguves nozari pēdējos gados ministrijai ir bijusi produktīva sadarbība, kopīgi ir izstrādāta ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. Nozare spēs pastāvēt arī turpmāk, un esam tikuši skaidrībā arī par pārējiem jautājumiem – kā tiks rekultivēti kūdras purvi, piesaistītas ogļskābās gāzes emisijas u. c.
Nozare ir gatava nākotnei – tiek ieguldīts zinātniskajos pētījumos, tiek iepirkta jauna tehnika un tiek aktīvi domāts, kā mazināt ietekmi uz klimatu un vienlaikus radīt produktus ar augstāku pievienoto vērtību.
Ko mainīs jaunveidojamais klimata likumprojekts, kuru šobrīd veido VARAM?
Šobrīd sākta likumprojekta sabiedriskā apspriešana. Tam ir vairāki mērķi. Pirmais – apkopot un vienkāršot jau esošo likumu bāzi klimata pārmaiņu ierobežošanas jautājumā, jo šobrīd tā izmētāta pa dažādiem likumiem.
Otrais – integrēt Latvijas likumdošanā dažādas Eiropas Savienības direktīvas un lēmumus. Visbeidzot trešais – skaidri noformulēt likumdošanas līmenī dažādu ministriju un nozaru mērķus un atbildību klimata pārmaiņu ierobežošanā līdz 2030. un 2050. gadam. Šis pēdējais punkts ir būtiskākais jauninājums, ko atnesīs klimata likums.
Pēdējā laikā tiek bieži uzsvērts, ka ne Latvijas valsts pārvalde, nedz arī sabiedrība apzinās to, cik daudzas pārmaiņas nesīs 2030. un 2050. gada klimata mērķu sasniegšana. Par problēmām vēl parunāsim, bet vai, jūsuprāt, šie mērķi rada Latvijai arī kādas būtiskas nākotnes iespējas?
Noteikti, un tas arī ir galvenais, kas būtu jāsaprot, – šī ir mūsu iespēja pārveidot mūsu ekonomiku, padarīt to daudz produktīvāku un ļaut mūsu iedzīvotājiem vairāk nopelnīt.
Pēdējo gadu laikā ir arī skaidri redzams, ka tās nav tikai runas – arvien skaidrāk tiek iezīmēts finansējums šo mērķu sasniegšanai. Piemēram, 37% no 1,82 miljardiem eiro ES Atjaunošanas un noturības mehānismā (ANM) iezīmēti specifiski klimata pārmaiņu samazināšanas mērķiem.
Pārsvarā runa ir par elektromobilitātes attīstību, elektrotīklu modernizāciju, ēku siltināšanu un līdzīgiem pasākumiem. Liels akcents, 20% līdzekļu, ANM ietvaros likts arī uz digitālo transformāciju – tā ir viena no svarīgākajām iespējām sasniegt izvirzītos klimata mērķus. Mehānisma ietvaros saņemsim arī pusmiljardu eiro sociālo problēmu risināšanai, kas nozīmē, ka ekonomikas transformācija būs arī sociāli taisnīga.
Viens no svarīgākajiem jautājumiem šīs transformācijas laikā būs arī jautājums par aprites ekonomiku un otras dzīves došanu materiāliem – proti, vienreiz resursi ir iegūti, no tiem kaut kas izgatavots un izmantots, bet pēc tam jāizdomā, kā šo materiālu izmantot vēlreiz vai citādi. Un tas jau notiek.
Piemēram, nesen iznāca viesoties “BalticOvo” un viņi demonstrēja, kā tas izskatās reālajā dzīvē – procesi ir salāgoti tā, ka viņi spēj lietderīgi izmantot pilnīgi visus blakusproduktus un atkritumus, kas rodas ražošanas procesā. Tas rada papildu peļņu un vienlaikus samazina kaitējumu videi.
Kurās saimnieciskās darbības jomās klimata mērķu sasniegšanai 2030. gadā būs visvairāk uzdevumu un problēmu?
Izaicinājumi un problēmas būs visās, taču, raugoties no emisiju apjoma viedokļa, lielākās problēmas būs tur, kur vislielākās emisijas – enerģētikā un transportā tās ir ap 30% no kopējām radītajām, bet lauksaimniecībā 25%.
Viens no galvenajiem transporta emisiju samazināšanas paņēmieniem būs pāreja uz bezemisiju transportu, kas šobrīd no praktiskā viedokļa nozīmē galvenokārt elektromobiļus. VARAM nākamajiem diviem gadiem ir paredzējusi subsīdijas elektrisko automašīnu iegādei 4500 eiro apmērā par katru mašīnu, taču elektriskās mašīnas cenas dēļ joprojām ir pieejamas tikai sabiedrības turīgākajai daļai.
Turklāt šīm subsīdijām paredzētie desmit miljoni eiro ir piliens jūrā. Tam būs nepieciešamas daudz lielākas summas, jo jūsu pašu informatīvais ziņojums valdībai liecina – lai elektromobiļu skaits sasniegtu 1% no visu vieglo automašīnu skaita, subsīdijām nepieciešami 27 miljoni, nevis 10 miljoni. Ko darīsiet ar to?
Visa Eiropas pieredze liecina, ka šādu valdības subsīdiju esamība palīdz iekustināt tirgu, rada stimulus uzlādes punktu tīkla attīstībai, liek domāt, kā tiks attīstīta elektromobilitāte pilsētās – tādēļ uz šo atbalstu vajadzētu skatīties tieši no šāda viedokļa.
Protams, ka šis finansējuma apjoms neļaus nomainīt visu Latvijas autoparku – mērķis ir iekustināt tirgu.
Pirms gadiem trim četriem šāda atbalsta piešķiršana nonāktu tikai sabiedrības turīgākajai daļai elektromobiļu cenu dēļ, taču šobrīd lētākās elektriskās mašīnas pieejamas jau par aptuveni 25 tūkstošiem eiro, un ceram, ka šī subsīdija spēs cenas pazemināt vēl vairāk. Vismaz citu valstu pieredze liecina tieši par to – tirgus iekustināšana palielina konkurenci un sākas cenu samazināšanās.
Tehnoloģiju attīstība un tas, ka ražotāji arvien vairāk fokusējas uz elektroautomobiļu ražošanu, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka elektriskās automašīnas tuvākajos gados kļūs pieejamas plašākam iedzīvotāju slānim.
Gribētu uzsvērt arī to, ka 10 miljoni eiro elektrisko automašīnu subsīdijām ir domāti tieši privātpersonu atbalstam. Valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmējiem būs citi mehānismi, tostarp ANM ietvaros tam būs veltīti apmēram 30 miljoni eiro – to varēs izmantot gan uzņēmēji, gan arī pašvaldības tieši elektroautobusu iegādei.
Pirms dažiem gadiem VARAM izvirzīja tēzi, ka malkas apkure pilsētās būtu jāaizliedz cieto daļiņu izmešu dēļ. Pēc tam tas noklusa, bet tagad varētu aktualizēties atkal. Kas notiks ar malkas apkuri pilsētās?
Ministrijas plānos gaisa piesārņojuma mazināšanai līdz 2030. gadam nevienā brīdī nav bijusi runa par malkas apkures aizliegšanu. Taču pilsētām, kurās dzīvo liels iedzīvotāju skaits, ir jāizstrādā specifiski plāni, kā tās paredz samazināt gaisa piesārņojumu. Rīgā, Liepājā un Rēzeknē šādi plāni tiek šobrīd izstrādāti.
Raudzīsimies, kādi pasākumi tiks piedāvāti cieto daļiņu izmešu ietekmes mazināšanai uz vidi un cilvēku veselību, un VARAM no savas puses nākamajā ES fondu plānošanas periodā būs paredzējusi līdzekļus, lai palīdzētu nomainīt apkures veidu pilsētās.
Es šajā atbildē saklausīju – mēs, ministrija, šo jautājumu nerisināsim, bet liksim to risināt lielajām pilsētām. Ja mums viņu plāni patiks – finansiāli atbalstīsim…
Ministrija izstrādā kopējo valsts politiku, un mūsu uzdevums nav izstrādāt plānu katrai atsevišķajai pašvaldībai – katrai pašvaldībai pašai, protams, jādomā par to, kā uzlabot un modernizēt savu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un vidi.
Labi, jautāšu citādi – vai paredzamie cieto daļiņu izmešu samazināšanas plāni pilsētās pieļaus turpināt kurināt ar malku?
Tas būs atkarīgs no katras pašvaldības plāna.
Esmu pārliecināts, ka katrā pilsētā šie plāni būs citādi, jo piesārņojums ar cietajām daļiņām jau nerodas tikai no malkas apkures.
Rīgai šāds plāns bija jāizstrādā līdz 20. augustam, skatīsimies, kas tur būs rakstīts.
Vai ticat, kā 2050. gadā Eiropas Savienība spēs sasniegt mērķi kļūt izmešu ziņā neitrāla?
Jā, ticu un mums īsti arī nav citas izvēles – tas jāsasniedz. Redzot šo vasaru, karstumu, kura dēļ bija grūti dzīvot pat Latvijā, nemaz nerunājot par Grieķiju vai Spāniju, nav citas izejas, kā mūsu pašu dēļ ierobežot šīs klimata pārmaiņas.
Jāstrādā gan pie klimata pārmaiņu samazināšanas, gan arī pie cilvēces pielāgošanās tām izmaiņām, kuras apturēt vairs nebūs iespējams.
Runa ir par zaļās infrastruktūras attīstību pilsētās – apstādījumiem un parkiem, kas spētu dot paēnu karstā laikā un ātrāku ūdens uzsūkšanos plūdu laikā, pretplūdu infrastruktūru – dambjiem, novadgrāvjiem un sūkņiem – un ugunsdzēsības sistēmu attīstību.
Kādi ir iespaidi par administratīvi teritoriālās reformas pirmajiem rezultātiem?
Satversmes tiesa ar saviem spriedumiem ir atzinīgi novērtējusi VARAM sākotnējo piedāvājumu, ka lielo valstspilsētu apvienošana ar līdzās pastāvošajiem novadiem ir reālistiskākais un veiksmīgākais attīstības ceļš. To apstiprina arī dati un arī Eiropas pieredze. Saeimai par šo jautājumu būs jālemj tuvākajā laikā.
Kopumā – ir redzamas pirmās pozitīvās tendences novadu administratīvās struktūras pārveidē. Jau šobrīd Dienvidkurzemes, Ogres un Valmieras novadā ir redzams finansiāls ietaupījums kopumā vairāku miljonu apmērā, un šos līdzekļus varēs izmantot citu pašvaldības pakalpojumu pilnveidē un iedzīvotājiem nozīmīgu iniciatīvu realizēšanā.
