JKP vēstules atskaņas – Kučinskis audzina Bordānu 3
“Es neizslēdzu, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP) regulāri informēs vēstniecības par dzīvi partijā, par to, kā mēs raugāmies uz politiskajiem notikumiem valstī. Tā noteikti nebūs atsevišķa politika, jo mēs informēsim arī Ārlietu ministriju, un par to nebūs jāuztraucas un jākaunas,” sacīja tieslietu ministrs un JKP valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns.
Viņš bija izsaukts uz Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdi, lai pēc ZZS Saeimas frakcijas deputātu pieprasījuma skaidrotu savu rīcību, kāpēc sūtījis vēstules ārvalstu vēstniecībām, apšaubot Latvijas tieslietu sistēmas kompetenci un neatkarību. Vēstules Bordāns bija parakstījis nevis kā ministrs, bet partijas priekšsēdētājs.
Viens no pieprasījuma autoriem bijušais valdības vadītājs un Saeimas deputāts Māris Kučinskis skaidroja Bordānam, ka viņš no valdības apstiprināšanas brīža neesot nekas cits kā ministrs un tā viņš tiekot uztverts gan Latvijā, gan ārvalstīs. “Nav tāda situācija – pa dienu esat ministrs, pievakarē partijas priekšsēdētājs, bet naktī savas sievas vīrs. Jūs esat ministrs, un tā arī tas ir jāuztver,” Bordānam centās iestāstīt Kučinskis, kurš šo gadījumu uztverot kā nepieredzējuša ministra nesapratni par situāciju.
Tikmēr Bordāns uzskata, ka ir jāpanāk, lai valsts spētu nodrošināt efektīvu trauksmes cēlēju aizsardzību.
“Tikai ārvalstu spiediena rezultātā pēc diviem mēnešiem – 1. maijā – stāsies spēkā likums par trauksmes cēlējiem. Šodienas sapulce ir spilgts apliecinājums, ka par to joprojām nav izpratnes. Mums jākļūst neiecietīgiem pret klusēšanu. Mums visapkārt ir piemēri – Norvēģija, Vācija, Dānija, Zviedrija, Holande un citas valstis, kurām mēs rakstījām vēstuli, ka Latvijā šis laikmets aiziet. Esmu gatavs nest upurus, neslēpjoties aiz tieslietu ministra pozīcijas un neklusējot tikai tāpēc, ka esmu ministrs. (..) Kučinska kungs, tas man darīs godu, nevis kaunu. Mēs kā partija vēlamies parādīt visai sabiedrībai, ka ir iespējams arī politiķiem būt citādiem. Ārvalstu vēstniecībām varēja rasties būtiski jautājumi, kas tad īsti Latvijā notiek, ja izraidīšanai no Saeimas ir pakļauts korupcijas apkarošanas komisijas vadītājs. Mēs vēstniecībām sniedzām šo skaidrojumu,” sacīja Bordāns.
Uz sēdi bija uzaicināta arī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”), kura vairākas reizes uzsvēra, ka Ārlietu ministrija Bordāna rīcībā problēmas nesaskatot, jo vēstuli viņš parakstījis kā partijas priekšsēdētājs.
“Starptautiskā prakse rāda, ka ārvalstu vēstnieki seko līdzi politiskajai situācijai valstī un ļoti bieži komunicē tieši ar partiju pārstāvjiem, lai dotu ieskatu, kāda ir politiskā atmosfēra, noskaņojums, koalīcijas stabilitāte… Tas ir viens no vēstnieku darbiem, veidot priekšstatu un ziņot savām galvaspilsētām par vienas vai otras partijas nostāju dažādos jautājumos un partiju savstarpējām attiecībām. Arī mūsu vēstnieki mūs informē par citām valstīm, par partiju pozīciju un galvenajiem darba kārtības jautājumiem,” pastāstīja parlamentārā sekretāre.
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) gan bija nobažījies, ka varot parādīties personas, kas šādus signālus, kas ārpus Latvijas nāk no tieslietu ministra puses, izmantos ļaunprātīgi pret mūsu valsti.
Ārlietu ministrijas pārstāvei piebalsoja arī ”KPV LV” Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs, kurš vairāk nekā 20 gadus bijis universitātes pasniedzējs profesionālās ētikas jomā un uzskata, ka Bordāns nav izdarījis neko ārkārtēju, kas būtu pretrunā viņa lomai.
ZZS deputāti lūdza Bordānam skaidrot, kā tas nākas, ka datumi uz viņa vēstulēm atšķiras – portālā “Puaro”, kur tika par šo faktu paziņots, norādīts 25. janvāris, bet deputātiem izsniegtajā vēstulē – 29. janvāris.
J. Bordāns: “Es nelasu informatīvās lapas, kas saucas “NRA”, “Puaro”… Ja sabiedrībā ir kas lasa un uzzina par mūsu vēstulēm, tad tas dod kādu pienesumu arī sabiedrībai, un tas nav slikti. Nelasu un aicinu nelasīt, jo tas indē sabiedrību. Viņi veido prettiesisku priekšstatu par to, kādai ir jābūt pasaulei un kādai jābūt dzīvei.”
Bordāna parakstītajā vēstulē ir norādīts, ka tās mērķis esot vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka Latvijas ģenerālprokurors mēģina saukt pie atbildības Latvijas parlamenta deputātu, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu. Lai izskaidrotu radušos situāciju, tiek izklāstīti šīs lietas galvenie fakti. Vēstules noslēgumā vēstniecības tiek informētas, ka, pateicoties Juraša veikumam korupcijas novēršanas jomā Latvijā, viņš ir iemantojis daudzus ietekmīgus ienaidniekus, kuriem esot līdzzinātāji Latvijas tiesībaizsardzības iestādēs un arī Ģenerālprokuratūrā.
