JKP sarunās arī ar JV radusi kopsaucējus par valdības darbiem un prioritātēm 0
Jaunā konservatīvā partija (JKP) arī ar “Jauno Vienotību” nonākusi līdz vairākiem kopsaucējiem par topošās valdības darbiem, šodien pēc abu partiju tikšanās paziņoja politisko spēku līderi.
JKP premjera amata kandidāts Jānis Bordāns žurnālistiem pauda, ka sarunā ar “Jauno Vienotību” gūts apstiprinājums, ka abas partijas grib veidot sekmīgu valdību. Tāpat rasti kopsaucēji par vairākām prioritātēm.
“Jaunās Vienotības” politiķis Krišjānis Kariņš sacīja, ka abi politiskie spēki ir vienisprātis, ka Latvijai jāsaglabā eiroatlantiskais kurss, jāvirzās uz sabalansētu valsts budžetu, jāstiprina tiesiskums, kā arī jāturpina izglītības reformas un jāveic teritoriālā reforma.
Taujāts par iespēju atstāt opozīcijā Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), Kariņš bija izvairīgs, norādot, ka pašlaik netiekot spriests par konkrētu koalīciju, bet par darāmajiem darbiem.
Tiek runāts par mērķiem, nevis koalīcijas modeli, un Saeimā var būt spēcīgs vairākums, kas minētos mērķus varētu atbalstīt, norādīja Kariņš.
Citus aicinājumus uz valdības veidošanas sarunām, piemēram, no “KPV LV” “Jaunā Vienotība” vēl nav saņēmusi, piebilda politiķis.
Kā ziņots, trešdien turpinājās valdības veidošanas sarunas, kurās iniciatīvu uzņēmušās JKP un partija “KPV LV”.
Tomēr JKP trešdien paziņoja, ka jaunās valdības izveidē neplāno sadarboties ar ZZS. Bordāns pēc sarunas ar ZZS uzsvēra, ka viņa vadītājā valdībā ZZS nevarēs strādāt. Vienlaikus viņš piebilda, ka šāda valdība varētu tikt sekmīgi izveidota.
Tikmēr kopīgi saskarsmes punkti JKP esot ar nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK). Abu politisko spēku politiķiem ir līdzīgas nostājas vērtību jautājumos, un organizāciju “sarežģīta attiecību vēsture” netraucēšot konstruktīvam darbam”, – pēc abu partiju tikšanās pauda to līderi.
Pēc valdības veidošanas sarunu otrās dienas 13.Saeimā ievēlētās partijas joprojām ir nogaidošas.
Politiskie spēki aizvien neatklāj potenciālās valdības sastāvu. Pašlaik sarunas turpina piecas partijas – Jaunā konservatīvā partija, partija “KPV LV”, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, “Jaunā Vienotība”, kā arī apvienība “Attīstībai/Par”.
JKP pirmo sarunu apli noturējusi ar visiem politiskajiem spēkiem, pasakot, ka ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) nestrādās.
Savukārt partija “KPV LV” turpina sarunas, rīt tiekoties ar VL-TB/LNNK. Lielāka skaidrība par iespējamo koalīcijas modeli varētu būt nedēļas beigās, jo JKP piektdien plāno atkārtoti runāt ar piecām minētajām partijām.
Politiķu skatījumā JKP tiek vērtēti kā nopietnāki partneri no abām populārākajām centriskajām, centriski labējām jeb latviskā spārna partijām. Salīdzinoši JKP politiķis Jānis Bordāns tiek vērtēts kā reālāks premjera amata kandidāts, bet nav zināms, vai tam gatava piekrist “KPV LV”.
No atsevišķiem politiķiem arī izskan kritika par JKP neprasmīgumu sarunu vešanā un neskaidrībām. Tāpat tiek pausts pārsteigums, ka JKP par ZZS neņemšanu koalīcijā paziņojusi, pirms ir panākta vienošanās ar kādu citu partiju par kopīgu sadarbību valdības veidošanā.
JKP līderis Bordāns pēc sarunas ar ZZS uzsvēra, ka viņa vadītājā valdībā ZZS nevarēs strādāt. Vienlaikus viņš piebilda, ka šāda valdība varētu tikt sekmīgi izveidota.
Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem “Saskaņa” nākamajā parlamentā ieguvusi 23 deputātu vietas, “KPV LV” un JKP – pa 16, “Attīstībai/Par” un VL-TB/LNNK – pa 13, ZZS – 11, bet “Jaunā Vienotība” – astoņas deputātu vietas.
Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem “Saskaņa” nākamajā parlamentā ieguvusi 23 deputātu vietas, “KPV LV” un JKP – pa 16, “Attīstībai/Par” un VL-TB/LNNK – pa 13, ZZS – 11, bet “Jaunā Vienotība” – astoņas deputātu vietas.