JKP piedāvā piecu partiju valdības modeli un amatu sadalījumu tajā 0
Jaunā konservatīvā partija (JKP) partijām, ar kurām tiekas valdības veidošanas sarunu otrajā kārtā, ir piedāvājusi veidot koalīciju, kurā iekļautos JKP, “KPV LV”, “Attīstībai/Par” (AP), apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un “Jaunā Vienotība” (JV), un amatu sadalījumu tajā.
Kā žurnālistiem pēc tikšanās ar JKP pastāstīja “Jaunās Vienotības” premjera kandidāts Krišjānis Kariņš,
JKP piedāvātais valdības modelis iekļauj piecas partijas
, tādējādi sarunu otrajā kārtā gūta skaidrība, kā JKP saredz topošo valdību un kādu modeli piedāvā.
“Jaunajai Vienotībai” jaunajā valdībā JKP piedāvā uzņemties atbildību par Tieslietu ministriju un Aizsardzības ministriju.
Kariņš pauda, ka JKP ir izteikusi konkrētu piedāvājumu par atbildības jomas sadalījumu, un JV to apspriedīs pirmdien, 15.oktorbī, partijas sanāksmē.
Pirms tam JKP bija tikusies ar VL-TB/LNNK un arī tai izteikusi piedāvājumu darboties topošajā koalīcijā.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars, piektdien notikušajās sarunās JKP esot arī piedāvājusi vienu no iespējamiem modeļiem par atbildības sfēru sadalījumu un veicamajiem darbiem, taču Dzintars piedāvājuma saturu neatklāja.
Politiķis norādīja, ka sarunas virzās uz priekšu, taču nezināmā vēl esot ļoti daudz. Viņš piebilda, ka VL-TB/LNNK izvērtēs JKP piedāvājumu.
Kā ziņots, piektdien JKP sāka sarunu par jaunās valdības veidošanu otro kārtu un plānoja atkārtoti tikties ar “KPV LV”, “Attīstībai/Par!”, VL-TB/LNNK un “Jauno Vienotību”. Tomēr “KPV LV” nolēma vispirms tikties ar katru no Saeimas jaunajā sasaukumā ievēlētajām partijām un tikai tad atkārtoti runāt ar JKP, līdz ar to piektdien JKP un “KPV LV” tikšanās vēl nenotiks.
Ar vairākiem politiskajiem spēkiem tikšanos piektdien rīko arī “Attīstībai/Par!” un “KPV LV”.
Pēc provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem “Saskaņa” nākamajā parlamentā ieguvusi 23 deputātu vietas, “KPV LV” un JKP – pa 16, “Attīstībai/Par” un VL-TB/LNNK – pa 13, ZZS – 11, bet “Jaunā Vienotība” – astoņas.
JKP pirmo sarunu apli noturējusi ar visiem politiskajiem spēkiem, izņemot “Saskaņu”. JKP paziņoja, ka viņu vadītā valdībā kopā ar ZZS nestrādās.
Saredz problēmas piecu partiju koalīcijas modelī
Vēlāk sekoja partiju sīkāki komentāri par šo piedāvājumu pēc tikšanās vēl ar citiem potenciālajiem partneriem.
“Ja to nav iespējams izveidot, tad esam gatavi diskutēt arī par citiem modeļiem. Mēs neesam vilkuši citas papildu sarkanās līnijas, tādējādi nesamazinot manevru iespējas,” pēc tikšanās ar partiju apvienību “Attīstībai/Par!” (AP) sacīja Raivis Dzintars. “Jo stabilāka un plašāk pārstāvēta būs koalīcija, jo tas būs valstij izdevīgāk,” viņš uzskata.
Dzintars uzsvēra, ka starp VL-TB/LNNK un AP bija vienprātība par to, ka nevajadzētu aizrauties ar valdības veidošanas procesa “vilkšanu garumā”. Tam būtu jānotiek “saprātīgā laika posmā”, koalīcijai būtu jābūt stabilai, sacīja Dzintars, piebilstot, ka abas partijas gatavas to veicināt.
Dzintars atgādināja, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP) uzaicinājusi VL-TB/LNNK piedalīties nākamās valdības veidošanā, prezentējot vienu no iespējamajiem atbildības sfēru sadalījuma modeļiem. Politiķis sacīja, ka patlaban nav izveidojušies nekādi bloki un sarunas turpinās ar visiem.
AP Ministru prezidenta amata kandidāts Artis Pabriks, vērtējot iespēju AP iesaistīties valdībā, kuru vadītu Jānis Bordāns (JKP) un kurā būtu pārstāvētas piecas partijas, saredz “samērā lielas problēmas”.
Pabriks atklāja, ka AP notiek iekšējas diskusijas, vai politiskais spēks būtu gatavs iekļauties Bordāna vadītā koalīcijā. “Mēs neesam no nevienas no šīm partijām ieguvuši tādas atbildes, kas mums ļautu ar pārliecību šādā valdībā iesaistīties,” teica Pabriks.
Arī viņš atzina, ka šajā konkrētajā Saeimā, ņemot vērā vēlētāju intereses, sešu partiju koalīcija būtu objektīvi labākais iznākums, jo jebkurā citā gadījumā, piemēram, JKP piedāvājumā, tas nozīmētu daudz lielāku atkarību no otras jaunievēlētās partijas “KPV LV”, kas radītu automātiskas bažas par jaunās valdības bažas efektīvi darboties un aizstāvēt tiesiskuma, demokrātijas, drošības principus un transatlantisko saiti.
Pabriks uzsvēra, ka sarunas turpinās un katrai partijai ir savi izvirzītie premjerministra amata kandidāti un savi sarunu vešanas principi. Viņš piebilda, ka AP konsultācijas ar pārējiem spēkiem bija nepieciešamas, lai rastu skaidrību arī par to, kā norisinās līdzšinējais sarunu process, ko veic divas citas jaunās partijas ar premjerministra amata kandidātiem.
