“JKP” panācis savu: Saeimā savākti 34 deputātu paraksti, lai izvērtētu Kalnmeiera darbību 0
Saeimā ir savākti nepieciešamie 34 parlamenta deputātu paraksti, lai tiktu veikta Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķu rosinātā pārbaude ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstības amatam izvērtēšanai.
Par šo ierosinājumu vēl plānots lemt Saeimā.
Vaicāta, kas ir mainījies kopš pirmdienas, kad valdību veidojošās partijas vēl norādīja, ka parlamentā būs jāstrādā pie pamatojuma sagatavošanas, JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe žurnālistiem skaidroja, ka ir noticis intensīvs darbs un pamatojums sagatavots, ņemot vērā arī koalīcijas partneru iebildumus.
Pēc partneru rosinājuma no pamatojuma izņemti jautājumi par prokuratūras rīcību saistībā ar kriminālvajāšanai izdoto Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP) un deputātu Ati Zakatistovu (KPV LV), par kuru šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts lēmumprojekts par viņa izdošanu kriminālvajāšanai.
Viņa norādīja, ka pamatojumā norādīts uz ilgstošu “Moneyval” prasību nepildīšanu, Valsts kontroles konstatētajām nepamatotajām izmaksām prokuroriem, maigu sodu piemērošanu konkrētai apgabaltiesas tiesas tiesnesei un bijušajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam. Kļaviņa gadījumā esot arī pārkāpts likuma regulējums, uzsvēra politiķe.
Cita starpā dokumentu parakstījuši deputāti Juta Strīķe (JKP), Atis Lejiņš (JV), Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), Mārtiņš Šteins (AP), Ēriks Pucens (KPV LV), Andrejs Judins (JV), Jānis Butāns (JKP), Jānis Iesalnieks (VL-TB/LNNK), Aldis Blumbergs (KPV LV) un Inese Voika (AP).
Likumā kā viens no gadījumiem, kad var tikt vērtēta ģenerālprokurora atbilstība amatam, noteikts, ka pārbaude Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājam jāierosina pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma.
Saskaņā ar likumu pārbaudi veic AT priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja pārbaudē tiek konstatēts kāds no likumā minētajiem atlaišanas iemesliem, Saeima ģenerālprokuroru var atbrīvot no amata.
Iesniegumu parakstījuši dažādi koalīcijas partiju deputāti.
LETA jau ziņoja, ka JKP līdera Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija maijā nāca klajā ar rosinājumu diskutēt par ģenerālprokurora Kalnmeiera atbilstību amatam.
Valdošās koalīcijas politiķi vienojās, ka par šo jautājumu varētu diskutēt Saeima, ja tam būtu konkrēts pamatojums. No politiķiem tobrīd neoficiāli izskanēja, ka Tieslietu ministrijas sagatavotais pamatojums Kalnmeiera darbības izvērtēšanas rosināšanai esot bijis vājš un pat tika pieļauts, ka tālāk par koalīcijas apspriedēm tas nenonāks.
Pats ģenerālprokurors Kalnmeiers ir atzīmējis, ka nav pārsteigts par tieslietu ministra plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata, jo Bordāna vadītā JKP priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam “saukusi personas, kuras būtu jānomaina”, turklāt prokuratūras lietvedībā patlaban atrodas krimināllieta pret Bordāna partijas biedru Juri Jurašu.
Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs vēl maija vidū norādīja, ka neuzskata, ka šobrīd pastāvētu Prokuratūras likumā paredzētie apstākļi, lai sāktu izvērtēt ģenerālprokurora Kalnmeiera atbilstību amatam.
Bičkovičs atturējās no plašākiem komentāriem par Bordāna paziņojumu par ģenerālprokurora atbilstības amatam izvērtēšanu, taču norādīja, ka šobrīd nepastāv neviens no Prokuratūras likumā 41.3 panta 2.daļā paredzētajiem apstākļiem pārbaudes veikšanai.
