JKP nobloķē budžetu 2
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) iebildumu dēļ valdība pagājušajā piektdienā nevarēja izskatīt informatīvo ziņojumu par nākamā gada, kā arī vidēja termiņa trīs gadu valsts budžeta prioritātēm, par kurām koalīcijā jau bija panākta vienošanās. Dienu iepriekš valdības partijas bija nolēmušas Liepājas cietuma būvniecību uzsākt 2022. gadā, nevis nākamgad, kā to rosināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Taču piektdien JKP ministrus panāktais kompromiss vairs neapmierināja un, izmantojot sadarbības līgumā paredzētās tiesības, JKP aicināja budžeta prioritāšu izskatīšanu atlikt uz nedēļu. Tas faktiski nozīmē diskusiju par tām atklāt no jauna, jo, nepanākusi Liepājas cietuma būvniecības drīzāku uzsākšanu, tagad JKP vēlas partneru atbalstu citām savām interesēm, ieskaitot minimālās algas celšanu līdz 500 eiro.
Tas, ka Jaunās konservatīvās partijas pārstāvjiem tik svarīgs ir Liepājas cietuma būvniecības projekts, līdz šim nebija tik uzkrītoši manāms, jo partija skaļāk runāja par savu priekšvēlēšanu programmā paredzēto plānu “3 x 500”, kas nozīmē līdz 500 eiro palielināt minimālo algu, ar nodokli neapliekamo diferencēto minimumu un pensiju.
Valdības partijas bija vienojušās minimālo algu, kas tagad ir 430 eiro, līdz 500 eiro celt no 2021. gada, bet nākamajā gadā par 50 eiro jeb līdz 300 eiro palielināt diferencēto neapliekamo minimumu algām līdz 500 eiro, kas varētu papildus prasīt nedaudz vairāk kā 30 miljonus eiro. Līdz ar to daļēji JKP viedoklis tika saklausīts.
Valdības partneri atzina, ka sarunas bijušas smagas, bet ceturtdien šķitis, ka partijas tomēr vienojušās. Tāpēc negaidīts bijis JKP līdera Jāņa Bordāna piektdien paziņotais, ka šie kompromisi partiju tomēr neapmierina. Neoficiāli tas tiek saistīts ar Liepājas cietuma projektu, jo tā atlikšana nozīmētu, ka Liepājas cietumu vairs nebūvētu SIA “Abora”, kas bija uzvarējusi šajā iepirkumā.
JKP pārstāvju asā reakcija savukārt esot radījusi aizdomas, ka JKP politiķi, iespējams, bija ieinteresēti, lai projektu īstenotu tieši “Abora”, jo kādam tās politiķim varētu būt saikne ar vienu no tās apakšuzņēmējiem.
Aģentūra LETA ziņo, ka būvuzņēmējs “Abora” tika minēts arī kontekstā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Konkurences padomes veiktajām procesuālajām darbībām vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām saistībā ar iespējamu kukuļdošanu un būvnieku karteli.
Tieslietu ministrs J. Bordāns pēc valdības sēdes žurnālistiem paziņoja, ka ar SIA “Abora” netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma būvniecību un tiks izsludināts jauns starptautisks konkurss. Viņš atzina, ka koalīcijā tagad nav atbalsta finansējuma piešķiršanai cietuma būvniecībai.
Sarunā ar “Latvijas Avīzi” notikušo J. Bordāns vērtēja kā partneru sabloķēšanu pret JKP, kurai īsti neesot izdevies saņemt atbalstu nevienai savai prioritātei. Piemēram, iekšlietu sistēmas darbiniekiem ir iedots finansējums algām, bet ieslodzījuma vietās un probācijas dienestā strādājošajiem – ne, uz ko arī tagad uzstāšot J. Bordāns.
Cietumi esot kritiskā situācijā, uz ko jau norādījušas Eiropas institūcijas – ja tagad nebūvēs jaunu cietumu, tad arī darbinieki varot pāriet uz policiju, kur būs labāks atalgojums. Finanšu ministrs Jānis Reirs (“JV”) “LA” paskaidroja, ka policijas darbinieku algas ir tikai pielīdzinātas tieslietu sistēmā strādājošajiem, kā to prasot likums.
Lūgts komentēt minējumus par atsevišķu JKP politiķu iespējamo saistību ar būvfirmu “Abora”, J. Bordāns atbildēja: “Varu apgalvot, ka arī tā ir spēle pret mums. Tie ir izdomāti meli, zinot, ka mēs cīnāmies par tiesiskumu.
Kad mēs rūpējamies par sabiedrisko drošību, tad mēs atkal tiekam apmeloti un saistīti ar šo firmu.” JKP jau ir parādījusi “dzelteno kartīti”, kad bez tās atbalsta Valsts drošības dienesta vadībā tika atkārtoti apstiprināts Normunds Mežviets. Pašlaik JKP nākamo soli vēl nesperšot un “sarkano kartīti” nemeklēšot.
Tā tikai vēloties, lai pret to izturoties ar vienlīdzīgu attieksmi. J. Bordāns atzina, ka pēc būtības JKP aicinās vēlreiz atvērt diskusiju par budžeta prioritātēm, bet nekā dramatiska tajā nesaskata. “Tā ir tikai normāla saruna,” piebilda tieslietu ministrs.
Finanšu ministram J. Reiram grūti iedomāties, ka diskusijas par budžeta prioritātēm varētu sākties no jauna, bet, ja kāds no partneriem to vēlas, tad sarunas būs. Šīs esot pirmās brīvdienas, kad cilvēki, kuri gatavo budžetu, nestrādāšot, teica J. Reirs. Arī viņš uzsvēra, ka visi kompromisi jau bija panākti. Ikvienam priekšlikumam, ko ierosina viens vai otrs partneris, ir jābūt visu piecu partiju piekrišanai.
“Politiski man ir grūti vērtēt šo situāciju. Ceru, ka tas ir process ar labiem nodomiem un te ir tikai pieredzes trūkums, nevis mēģinājums gāzt valdību,” “LA” teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”).
Arī viņam bija radies iespaids, ka visi politiskie spēki jau bija vienojušies, tāpēc JKP paziņojums bijis negaidīts. J. Pūce domā, ka pieejamais finansējums ir sadalīts taisnīgi un visas partijas ir kaut kur piekāpušās, jo budžeta iespējas ir mazākas nekā vajadzības. Diskusijas par Liepājas cietuma būvniecību koalīcijas darba kārtībā bijušas vairākas nedēļas.
