“JKP” kļūst par nemiera cēlājiem: vai cenšas atgūt zaudēto popularitāti? 4
“Mums katru dienu būs kādi pārbaudījumi, bet krīzes ir tāpēc, lai tās pārvarētu un attīstītos,” sacīja Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdis Jānis Bordāns pēc tikšanās ar premjeru Krišjāni Kariņu (“Jaunā Vienotība”).
Pieminēto krīzi izraisīja JKP iziešana no valdības sēdes, kurā par Valsts drošības dienesta vadītāju apstiprināja Normundu Mežvietu, ko JKP vēlējusies iztaujāt. K. Kariņš atgādināja, ka viņš vada piecu partiju koalīciju, un tajā partijas pakāpeniski mācās cita ar citu sastrādāties, taču viņš ir gatavs veltīt visu savu enerģiju, lai tas izdotos.
“Mans mērķis vienmēr būs panākt vienprātību visos jautājumos. Tas ne vienmēr būs iespējams, bet es darīšu visu, lai to veicinātu. Tur, kur tas nav iespējams, tur nav iespējams,” sacīja K. Kariņš. Viņš atzina, ka reizēm ir grūtības, kādas ir ikvienai valdībai, bet tāpēc ir jātiekas, lai saprastu, kā tās pārvarēt un no tām izvairīties.
Ne viens, ne otrs presei pēc tikšanās nekonkretizēja, par ko tieši notikusi saruna. Jāteic, ka tai bija divas daļas. Pēc tam, kad premjers kopā ar saviem biroja kolēģiem ieradās pie JKP, J. Bordāns ieveda K. Kariņu kādā frakcijas telpā, kurai ir skaņu slāpējošās durvis. Gan premjeru pavadošie cilvēki, gan JKP deputāti 50 minūtes gaidīja, kad abu divpusējā saruna beigsies. Pēc tam tikšanās notika ar visiem kopīgi.
Svarīgākie ir drošības jautājumi
“Mēs uzaicinājām premjeru uz JKP frakciju, lai pārrunātu, kā mēs darbosimies tālāk. Atklātas sarunas ir mūsu darba stils, pieņemiet to! Tas veicina demokrātiju un valsts pārvaldes efektivitāti visā Latvijā. Mēs tiešām gribam ienest jaunas vēsmas Latvijas sabiedrībā. Domāju, ka ar premjera Krišjāņa Kariņa palīdzību tas arī izdosies,” tie bija pirmie vārdi, ar kuriem J. Bordāns pēc tikšanās uzrunāja mediju pārstāvjus.
Tad viņš turpināja: “Ja turpināsim koalīcijā darbu ar atklātumu un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pārējiem, tad šī koalīcija var izdarīt neticamas lietas. Tā var ne tikai izslēgt oligarhu atbalstītājus ZZS no valdības, bet var arī attīrīt rindas visās valsts pārvaldes drošības institūcijās no tiem cilvēkiem, kas negrib strādāt demokrātijas virzienā.” Drošības jautājumiem JKP pievērsīšot pastiprinātu uzmanību.
Tikšanās notika pēc JKP iniciatīvas. Tās mērķis bija noskaidrot, kāds būs K. Kariņa vadītās valdības turpmākās darbības stils, kā to tās dienas rītā intervijā Latvijas Radio paskaidroja JKP frakcijas vadītāja Juta Strīķe. Viņa norādīja, ka jautājums aktualizējies pēc valdības lēmuma apstiprināt amatā Valsts drošības dienesta vadītāju N. Mežvietu uz otro pilnvaru termiņu. Taču JKP politiķu publiskā retorika liecina, ka tas nebūt nav vienīgais temats, par kuru viņi nolēmuši skaļi runāt.
Vairākus no tiem J. Bordāns pieminēja arī sarunā ar žurnālistiem – par pārbaudījumu valdībai viņš uzskata, piemēram, arī izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) “pievēršanos personāliju jautājumam Latvijas Universitātē”. Ar to domātas ministres publiski izteiktās rekomendācijas valdībai neapstiprināt LU rektora amatā Indriķi Muižnieku. “Personālvadība ir stūrakmens,” uzsvēra J. Bordāns.
Savukārt “Vienotības” (tā ir viena no “Jaunās Vienotības” dalīborganizācijām) priekšsēdētājs un Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens aicināšot kolēģus atbalstīt I. Muižnieka apstiprināšanu, ziņo LETA. A. Ašeradens ir norādījis – “likums ir tā uzbūvēts, ka LU pašai ir jāpieņem lēmums šajā jautājumā”, kas nozīmē, ka valdībai nav pamata jaukties LU iekšējās lietās.
Augusta vidū valdība atsāks diskusijas par nākamā gada valsts budžetu. Jau tagad ir paredzams vismaz viens jautājums, kurā JKP pozīciju partneri nesteidz atbalstīt. Runa ir par JKP priekšvēlēšanu programmā pieteikto plānu “3 x 500”, kuru JKP politiķi sākuši popularizēt sociālajos tīklos. Feisbukā ir ievietots foto, kas uzņemts Saeimas namā pie Latvijas Televīzijas vajadzībām iekārtotās studijas galdiņiem, kur stāv JKP deputāti Krišjānis Feldmans, Gatis Eglītis un Reinis Znotiņš, turot rokās plakātus ar skaitli “500”.
K. Feldmans atsaucās uz Valsts prezidenta Egila Levita uzsvērto nevienlīdzības mazināšanu. “Mūsu plāns “3 x 500” ir labs risinājums šai problēmai, bet pretestība joprojām ir liela! Tāpēc kopā ar JKP kolēģiem ekonomistiem izmantojām iespēju veicināt plāna “3 x 500″ atpazīstamību,” feisbukā paskaidroja K. Feldmans. Kad JKP paziņoja, ka iestāsies par minimālās algas celšanu līdz 500 eiro, premjers K. Kariņš vairākās intervijās norādīja, ka tas varētu atsaukties uz inflāciju.
Viņaprāt, varētu runāt par ar nodokļiem neapliekamā ienākumu minimuma celšanu, bet arī tam jānotiek tikai no 2021. gada. Līdz tam iepriekšējā valdība solīja neveikt izmaiņas nodokļu likumos, ar ko rēķinās uzņēmēji.
Iespējams, grib atgūt reitingus
Kāds koalīcijas politiķis neoficiāli JKP aktivitātes saista ar JKP centieniem atgūt zaudēto popularitāti. Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktajā SKDS aptaujā jūlijā strauji pieaudzis “Jaunās Vienotības” reitings, kas sasniedzis 10,5%, par Nacionālo apvienību balsotu 7,7%, par “Attīstībai/Par” – 6,8%, par Zaļo un zemnieku savienību – 6,3%, bet par JKP – vairs tikai 4,6%, “KPV LV” atbalstītu 3,4%.
Koalīcijas partneri uzskata, ka šai valdībai ir iespējas turpināt strādāt. Taču “AP” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts atzina, ka koalīcijā zināma spriedze ir vērojama pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Kā zināms, JKP un arī “KPV LV” neguva pārstāvniecību EP, bet pārējām valdības partijām starts tajās bija veiksmīgāks. “Spriedze reizēm saasinās, bet, manuprāt, kopumā koalīcija ir stabila,” sacīja D. Pavļuts.
Jau valdības veidošanas laikā bijis skaidrs, ka atsevišķos jautājumos nebūs vienprātības, jo to veidoja arī ideoloģiski atšķirīgas partijas, “Latvijas Avīzei” sacīja Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars. Tas radot diskomfortu te vienai, te citai partijai. Jautājumā par Valsts drošības dienesta vadītāja apstiprināšanu neapmierinātību izrādījusi JKP, un tad gaisotne esot kļuvusi saspringtāka.
R. Dzintars uzskata, ka lielais pārbaudījums koalīcijai būs valsts budžeta pieņemšana. Ja to neizdodas pārvarēt, tad alternatīva esot JKP aizstāšana ar Zaļo un zemnieku savienību. “Taču nedomāju, ka tagad jau būtu jārunā par valdības krīzi un izmaiņām tās sastāvā. Es arī nedomāju, ka JKP tās būtu izdevīgas,” sacīja R. Dzintars.
“Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis vēl negribot JKP biedēt, jo uzskata, ka šī koalīcija var nostrādāt četrus gadus. Taču piecu partiju valdībā jaunajiem politiķiem ir jāsaprot, ka daļu no saviem solījumiem tie nevarēs izpildīt, tāpēc ir jānosaka savas prioritātes. “Paies ilgāks laiks, kamēr viņi to sapratīs. Tās ir augšanas problēmas un arī pierīvēšanās jautājums,” sacīja A. Latkovskis.
