Jiri Ratass stājas premjerministra amatā 0
Igaunijas parlaments apstiprinājis Centra partijas priekšsēdētāju Jiri Ratasu premjerministra amatā un pilnvarojis viņu veidot jauno valdību, kurā ir arī Sociāldemokrātiskās partijas un “Tēvzemes” un “Res Publica” savienības pārstāvji. Premjerministrs Jiri Ratass apstiprinājis jaunās koalīcijas valdības ārpolitikas pēctecību, kā Igaunijas labāko drošības garantiju saglabājot dalību NATO un Eiropas Savienībā. Igaunijas jaunās valdības Centra partijas līdera Jiri Ratasa vadībā ministri šodien deva svinīgo zvērestu parlamentā un oficiāli sāka darbu.
Diviem ministriem nav augstākās izglītības
Par Ratasa apstiprināšanu premjerministra amatā balsoja 53 deputāti, pret bija 33, septiņi likumdevēji atturējās, bet trīs no sēdē klātesošajiem 96 deputātiem balsošanā nepiedalījās. Igaunijas parlamentā pavisam ir 101 deputāts. Balsu samērs liecina, ka jauno koalīcijas valdību negaida vieglas dienas. Centra partija, Sociāldemokrātiskā partija (SDE) un “Tēvzemes” un “Res Publica” savienība (IRL) ir parakstījušas koalīcijas līgumu, kas paredz, ka katrai partijai jaunajā valdībā būs pieci ministri.
Centra partijas priekšsēdētāja vietniece Kadri Simsone būs ekonomikas un infrastruktūras ministre, partijas kandidāte prezidenta vēlēšanās Mailisa Repsa būs izglītības un zinātnes ministre. 30 gadus vecais parlamenta deputāts Martins Repinskis nosaukts lauku lietu ministra amatam. SDE ārlietu ministra amatam virza bijušo aizsardzības ministru un pašreizējo parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Svenu Mikseru. IRL partijas priekšsēdētājs un pašreizējais sociālās aprūpes ministrs Marguss Tsahkna nosaukts aizsardzības ministra amatam. Savus amatus jaunajā valdībā saglabās tieslietu ministrs Urmass Reinsalu, finanšu ministrs Svens Sesters un vides ministrs Marko Pomerantss. Jaunajā valdībā diviem ministra amata kandidātiem ir tikai vidējā izglītība. Augstāko izglītību nav ieguvis Martins Repinskis, kurš tiek virzīts lauku lietu ministra amatam, kā arī aizsardzības ministra amatam virzītais IRL priekšsēdētājs Marguss Tsahkna. Centra partijas virzītā izglītības un zinātnes ministra amata kandidāte Mailisa Repsa, kura jau agrāk ir bijusi šajā amatā, intervijā aģentūrai BNS sacīja, ka viņa izglītību vērtē ļoti augstu, tomēr ļoti svarīga esot arī dziļa izpratne un zināšanas par attiecīgo kompetences jomu. Viņa uzstāja, ka ministri bez augstākās izglītības Igaunijas valdībās bijuši arī iepriekš, piebilstot, ka “viņi ar savu darbu tikuši galā ļoti labi”.
Jāizbeidz līgums ar “Vienoto Krieviju”
Kā savas valdības svarīgākos uzdevumus Ratass minēja Igaunijas demogrāfiskās krīzes risināšanu, ekonomikas atdzīvināšanu, sociālās nevienlīdzības mazināšanu un drošības stiprināšanu. Atbildot uz deputātu jautājumiem, Ratass atkārtoti apstiprināja viedokli, ka Krievija ir okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu un ka pašreizējā Igaunijas un Krievijas attiecību situācijā Centra partijas un Krievijā valdošās “Vienotās Krievijas” pirms desmit gadiem parakstītais sadarbības līgums nedarbojas. Pēc Ratasa vārdiem, “tas ir izņemts no darba kārtības, iesaldēts uz laiku, kamēr starpvalstu attiecības būs tādas, kādas ir pašlaik”. Ratass apgalvoja, ka ārvalstu medijos nonākušās runas par Igaunijas prorietumnieciskās valdības nomaiņu ar prokremlisku ir meli.
Premjers kategoriski noraidījis izteikumus, ka jaunā valdība varētu mainīt valsts ārpolitisko virzienu un kļūt par “drošības risku”, nosodot šos izteikumus kā “spēlēšanos ar Igaunijas tēlu”. “Krievijai jāciena starptautiskie likumi un kaimiņvalstu suverenitāte,” apgalvoja Ratass. “Cerēsim, ka Centra partija un tās līderis Ratass, kļuvis par premjerministru, izbeigs sadarbības līgumu ar Putina “Vienotās Krievijas” partiju, jo Igaunijas tēlam nenāk par labu uzturēt partijas sakarus ar autoritāru režīmu,” atzīmē izdevums “EUobserver”. Ratass apstiprināja, ka Igaunija turpinās atvēlēt aizsardzībai vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta un jaunajai valdībai ir papildu finanšu plāns aizsardzības jomā. Viņš pauda gandarījumu par NATO sabiedroto spēcīgu klātbūtni Igaunijā un solīja valdības iesaisti nepieciešamā finansējuma iedalīšanā sabiedroto spēku izvietošanai. Viņa valdība centīšoties ievērot līdzsvarotu budžetu, vienlaikus strādājot sociālās nevienlīdzības mazināšanā. Valdība paredz vērsties pret firmām, kas izved peļņu no valsts, nemaksājot nodokļus, palielināt ar nodokli neapliekamo minimumu, uzlabot igauņu valodas apmācības kvalitāti valsts mācību iestādēs, palielināt skolotāju algu un pabalstus skolēnu bezmaksas maltītēm.
Nesola simt dienas bez kritikas
Reformu partija ir nonākusi opozīcijā pēc 17 gadiem, kad tā bija varas partija. Tāvi Reivass kā panākumu, divarpus gadus darbojoties Igaunijas premjera amatā, minēja drošākas un turīgākas sabiedrības veidošanu. “Par nozīmīgāko sasniegumu es uzskatu NATO sabiedroto klātbūtnes stiprināšanu, strupceļā nonākušās administratīvās reformas iekustināšanu, darbaspēka nodokļu samazinājumu un līdzsvarota budžeta saglabāšanu,” teikts Reivasa paziņojumā pēc neuzticības balsojuma parlamentā. “Igaunija ir bijusi spēcīga NATO sabiedrotā un novērtēta Eiropas Savienības partnere. Pēc daudziem kritērijiem mēs esam starp labākajiem pasaulē, un pēdējo trīs gadu laikā mēs arī esam nogājuši tālu ceļu uz drošāku, turīgāku un dinamiskāku sabiedrību,” uzskata Reivass. Reformu partijas parlamenta frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valdo Randpere paudis pārliecību, ka partija neļaus jaunajai valdības koalīcijai nostrādāt pirmās simt dienas bez kritikas, jo “koalīcijas līgumā ir daudz lietu, par kurām mums ir būtiski jautājumi”.
