Igaunijas premjers izspēlē “krievu kārti” – gatavs izdāļāt pilsonību 22
Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass izteicis priekšlikumu dot iespēju iegūt pilsonību jebkurai personai, kas nodzīvojusi valstī 25 gadus, pat ja tā nerunā igauņu valodā. Centra partiju, kurai ir sadarbības līgums ar Krievijas valdošo partiju “Vienotā Krievija”, tradicionāli atbalsta etniskie krievi, daļa no kuriem pēc Padomju Savienības sabrukuma nav pieņēmuši ne Krievijas, ne Igaunijas pilsonību. Premjerministrs Ratass grib izspēlēt “krievu kārti” nākamajās vēlēšanās, atzīmē raidsabiedrība “ERR”, piebilstot, ka opozīcijas partijas asi kritizē premjera priekšlikumu.
Nacionālā apvienība pret pilsonības nulles variantu
Centristu līdera un koalīcijas valdības vadītāja Ratasa ideju piešķirt pilsonību bez papildu prasībām visiem, kas nodzīvojuši Igaunijā ne mazāk kā 25 gadus, “zināmā mērā” būtu gatavi atbalstīt valdības koalīcijā ietilpstošie sociāldemokrāti, bet koalīcijas partneri no apvienības “Tēvzemes savienība un Res Publica” un opozīcijas partiju pārstāvji kritiski vērtē šo priekšlikumu, uzskatot to par Ratasa vadītās Centra partijas vēlmi vairot savu atbalstītāju skaitu nākamajās vēlēšanās. “Centra partijas elektorātu veido aptuveni 80 procenti Igaunijas krievvalodīgo iedzīvotāju, tāpēc šis priekšlikums vērtējams kā vēlēšanu kampaņas sauklis vēlētāju piesaistīšanai,” paziņojis parlamenta deputāts no Konservatīvās tautas partijas Marts Helme. Brīvās partijas pārstāve Krista Aru uzskata, ka valdībai vajadzētu rīkot vairāk kursu igauņu valodas apguvei, taču nemainot politisko pamatnostādni un prasības pilsonības iegūšanai. Nacionālās apvienības un opozīcijas pārstāvji uzskata, ka vēlmi kļūt par tās vai citas valsts pilsoni pirmām kārtām jāizsaka pašam pilsonības pretendentam, turklāt prasības Igaunijas pilsonības iegūšanai nav sarežģītas un tās nebūtu jāpazemina. Ratasa priekšlikumu asi kritizējis Brīvās partijas līderis Andress Herkels, jo tas ir pretrunā ar tiesisko pēctecību, kas saista pirmskara Igaunijas Republiku un pašreizējo Igaunijas valsti, un ir bijis konceptuālais pamats neatkarības atjaunošanai.
Kur ved Centra partijas “mazie soļi”
Tā dēvēto pilsonības nulles variantu Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass aktualizēja intervijā raidsabiedrībai “Brīvība”, paziņojot, ka pilsonības piešķiršana visiem cilvēkiem, kas dzīvojuši Igaunijā 25 gadus vai vairāk, būs galvenā tēma nākamajās parlamenta vēlēšanās. Ratass apgalvoja, ka “pašreizējai valdības koalīcijai būs neiespējami panākt nopietnu progresu nepilsoņu problēmas risinājumā”, tāpēc viņš esot nācis klajā ar šo ideju. Igaunijas Centra partijas bijušais vadonis Edgars Savisārs izteicies, ka šādu priekšlikumu partija izvirzījusi jau pirms vairākiem gadiem un tā ierakstīta partijas programmā. Pēc viņa vārdiem, Igaunijā esot aptuveni 100 000 cilvēku bez pilsonības. “Jau tagad esošās koalīcijas ietvaros mēs speram nelielus soļus,” intervijā raidsabiedrībai ERR teica Ratass. “Ja ģimenē vecākiem ir dažādas pases – pelēkā nepilsoņa pase un citas valsts pilsoņa pase –, bērni var saņemt Igaunijas pasi.” “Igaunijā dzīvojošo nepilsoņu skaita samazināšana veicinātu vairāku problēmu risināšanu,” paziņojis Ratass. “No valsts drošības viedokļa būtu svarīgi, lai šeit dzīvojošie cilvēki būtu Igaunijas pilsoņi. Tas arī mazinātu sociālo atstumtību sabiedrībā un veicinātu izpratni, ka Igaunija ir mājas mums visiem.” Igaunijas premjers uzsvēra, ka, apsverot pilsonības loka paplašināšanu, tajā nekad nav bijušas iekļautas personas, kas sadarbojušās ar bijušajām spēka struktūrām un drošības dienestiem.
“Iesaldētā” sadarbība ar “Vienoto Krieviju”
Igaunijas premjera ieskatā, Igaunijas interesēs būtu izkārtot attiecības ar Krieviju, taču Igaunija ir ES dalībvalsts, kas noteikusi sankcijas pret Krieviju. Ratass apliecināja, ka Igaunija ir un paliks ES uzticams partneris un solidāri ar citām dalībvalstīm balsos par sankciju pagarināšanu pret Krieviju. Ratass atzīmēja Igaunijas un NATO attiecību svarīgumu un apliecināja, ka šajā jomā Igaunijas politikā izmaiņu nebūs.
Intervijā “Radio Brīvība” Ratass izteicās, ka Igaunijai “lielā mērā ir liegta iespēja patstāvīgi formulēt politiku attiecībās ar Krieviju, bet sankciju nepieciešamību nosaka starptautiskās tiesības”. Ratass apgalvoja, ka Kremlis nekādi neietekmē Centra partijas darbību un pirms desmit gadiem noslēgtais sadarbības līgums ar partiju “Vienotā Krievija” esot iesaldēts, taču atteicās to anulēt.
