Jezuītu slepenie plāni Jaunmārupē. Vietējos iedzīvotājus pielīdzina viduslaiku tumsoņām 22
Mārupes novada Jaunmārupes iedzīvotāji vaino katoļu organizāciju “Jezuīti Latvijā” sabiedrības maldināšanā, uzskatot, ka jezuīti ar viltu grasās būvēt baznīcu Jaunmārupē, apstādījumu un dabas teritorijā, kur vērienīga būvniecība nemaz nav atļauta, vēstīja raidījums “Bez Tabu”.
Tāpat iedzīvotāji uzskata, ka Mārupes novada Būvvalde izdabā jezuītiem: neinformējot sabiedrību izsniegusi būvatļauju. Esot ignorēts arī iedzīvotāju teju vienprātīgais “nē”, ko pērn pauda publiskajā apspriešanā.
Iedzīvotāji uzrāda žurnālistu komandai dokumentu, kas tapis 2017. gadā. Tajā var iepazīties ar jezuītu sākotnējo ieceri. Dokumentā uzmodelēts “Saieta nams”,liela ēka, kas rotāta ar lielu kristu, vizuāli atgādina baznīcu. Dievnams bija iecerēts īpašumā, ko reiz katoļu baznīcas kūrija saņēma dāvinājumā. Garīdzniekiem piederošais īpašums daļēji sastāv no meža ar staltiem kokiem (pārējā daļa ir pašvaldības īpašumā), zemesgabals ietilpst plašākā dabas un apstādījumu teritorijā.
Ieva, Jaunmārupes iedzīvotāja: “Dievnama ieceri mēs, tuvāko māju īpašnieki noraidījām, iesniedzot iesniegumu Mārupes novada domē. Jau toreiz izteicām savu viedokli. Lūdzām te nebūvēt pilnīgi neko. Dabas un apstādījumu teritorijā nedrīkst būvēt tik pamatīgas ēkas, neko praktiski nedrīkst būvēt. Galvenā te ir daba, tomēr te iecerēja izbūvēt milzīgu ēku ar krustu. Jau toreiz ar šo baznīcu jezuīti parādīja, ko šeit vēlas izbūvēt, ar kādu mērķi.”
Sapratuši, ka baznīca konkrētajā vietā “neies cauri”, jezuīti pērn publiskai apspriedei pasniedza citu ieceri – izbūvēt mazāku ēku bez krusta, nodēvējot to par kultūras un sociālā garīguma centru “Kairos”.
Pret ”Kairos” celtniecību iebilda 604 iedzīvotāji, bet par – tikai 125 iedzīvotāji. Mārupes novada dome toreiz noraidīja centra būvniecības ideju. Tāpēc liels bija iedzīvotāju pārsteigums šovasar, kad Mārupes novada dome sociālajos tīklos paziņoja, ka jezuītiem būvatļauja tomēr izsniegta, jo būvniecības ierosinātājs ir mainījis ēkas izmantošanas koncepciju, liekot uzsvaru uz kultūras iestādi, nevis kulta ēku. Mainīts arī ēkas novietojums, tādējādi skarot mazāku skaitu koku.
Attiecīgās teritorijas apbūves noteikumi pieļauj kultūras iestādes būvniecību un pie atļautās izmantošanas neparedz publiskās apspriešanas nepieciešamību
Iedzīvotāji gan uzskata, ka, nosaucot plānoto ēku par kultūras iestādi, jezuīti “sakārtojuši tīrus papīrus” un “aizmālē acis”.
Mārupes novada Būvvaldes vadītāja Aida Skalberga norāda, ka pašvaldībai nav juridisku iemeslu, lai neakceptētu jezuītu iecerēto būvniecību. Iedzīvotāju pretestība ir pielīdzināma “viduslaiku tumsonībai”, uzskata Skalberga.
Plašāk pievienotajā “Bez Tabu” sižetā:
