Jezga ap Zaļo iepirkumu un karotītēm 1
Risku analīzes uzņēmums SIA “FWD Associates” pētījumā noskaidrojis nepilnības saistībā ar Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas ieviešanu, kas paredzēts kā viens no Zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) instrumentiem, nodrošinot ražotājiem priekšrocības, startējot publiskajos iepirkumos ar produktiem, kuru marķējumu rotā Zaļās vai Bordo karotītes emblēmas. Kā “LA” informē “FWD Associates” valdes locekle Ilze Lapiņa, vairums no aptaujātajiem Latvijas ražotājiem atzīst, ka sākotnējā ideja sekmēt Latvijā ražotu pārtikas produktu noietu, piemērojot ZPI prasības publiskajos iepirkumos, bija pozitīvi vērtējama. Taču realitātē dalība nacionālās pārtikas kvalitātes shēmās sadārdzinot produktu, nereti rada zaudējumus ražotājiem, kropļo konkurenci un izdara milzu pakalpojumu vairumtirgotājiem, kas nav Latvijas uzņēmumi. Turklāt ražotāji, kuri jau ieguvuši kādu no karotītēm, atzinuši, ka šīs emblēmas realitātē ir radījušas pavisam nelielu vai pat nekādu ekonomisko ieguvumu. Uzņēmēji arī atzinuši, ka tirdzniecības tīkli nepievērš uzmanību karotīšu esamībai un tas neesot faktors, kas palīdzētu pārdošanā. Arī patērētājiem tas neesot noteicošais faktors produkta izvēlē, jo lielākoties izvēli nosaka cena un paša ražotāja mārketinga aktivitātes. Kopumā tikuši aptaujāti 50 uzņēmumi, 20 pašvaldību pārstāvji un 15 skolas un bērnunami. Iebildumus par pētījumu ceļ pašmāju pārtikas ražotājus apvienojošā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF). Federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure izteicās, ka šajā “aptaujā” un paziņojumā ir pamatīga putra, jaucot Zaļā iepirkuma problēmas ar Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu, kas rada aizdomas par šīs aptaujas veicēju un pasūtītāju, kas publiski nav zināmi, patiesajiem mērķiem. “Mūsuprāt, šāda pseido aptauja veikta ar mērķi samazināt kvalitātes kritērijus Zaļajai un Bordo karotītei, jo acīmredzot ir uzņēmumi, kas tos nespēj vai nevēlas izpildīt. Turklāt šobrīd pārtikas industrijā, ņemot vērā Krievijas embargo un pasaules ekonomikas problēmas, ir ļoti asa un nežēlīga konkurence, tādēļ ir atsevišķi spēlētāji, kas ar dažādām metodēm vēlas mainīt noteikumus sev par labu, kas ir reāls drauds vietējiem pārtikas ražotājiem,” skaidro Ināra Šure.
Viņa norāda, ka līdzīgi atbalsta mehānismi darbojas daudzās citās Eiropas valstīs, jo tā faktiski ir vienīgā iespēja, kā sniegt atbalstu vietējiem pārtikas ražotājiem iepirkumos. Šobrīd aptaujas veicēji faktiski pasakot, ka atbalstīt vietējos ražotājus ir slikti, lai gan mēs ļoti labi varam redzēt, ka katra valsts dažādām metodēm cenšas savējos pasargāt. Piemērs tam esot vērstā kampaņa pret “Balticovo”, kur Igaunijā pret šo uzņēmumu tiek vākti paraksti, lai gan arī pašā Igaunijā ir uzņēmumi, kas tur vistas sprostos un tirgo 3. kategorijas olas, taču tie gan aiztikti netiek. “Interesanti, ka “aptaujas” veicēji nerunā par reālām Zaļā iepirkuma problēmām, uz kurām regulāri norāda gan uzņēmēji, gan arī valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji. Proti nespēju pielāgot un izstrādāt Zaļā iepirkuma kritērijus, nepietiekamais finansējums iepirkumu veikšanai, ražotāju sadarbības trūkums, kā arī vairumtirgotāju kontroli, kuri nereti aizvieto Karotīšu produktus ar citiem produktiem,” piebilst LPUF vadītāja.
