Jezga ap Krievijas televīzijas kanāliem. Kā būs turpmāk un ko darīt, ja jaunais piedāvājums skatītājus neapmierina? 93
“Nedēļa Kabatā”, AS “Latvijas Mediji”
Daudzus lasītājus joprojām satrauc fakts, ka no februāra sākuma Latvijas teritorijā vairs nav skatāmi vairāki, kopskaitā 16, Krievijas TV kanāli. Kā būs turpmāk un ko darīt, ja jaunais piedāvājums skatītājus neapmierina?
Februāra sākumā telekomunikācijas uzņēmums “Tet” lēma pārtraukt pārraidīt Krievijas TV kanālus “PBK”, “NTV Mir”, “Ren TV Baltija”, “Kinokomedija” un “Kinomiks”, aizvietojot tos ar līdzīgiem TV kanāliem.
Pamatojums – nav pieejama juridiski pamatota informācija par šo TV kanālu retranslācijas tiesību izplatītājiem Latvijā. Līdz ar to nav iespējams veikt pienācīgu risku izvērtējumu.
Drīz vien NEPLP paziņoja, ka tāda paša iemesla dēļ kopumā tiks pārtraukta 16 kanālu raidīšana – “Ren TV Baltic”, “NTV Mir Baltic”, “Karusel International”, “NTV Serial”, “NTV Stilj”, “NTV Pravo”, “Kinomiks”, “Nashe novoye kino”, “Rodnoje kino”, “Indijskoje kino”, “Kinokomedija”, “Kinoserija”, “KVN TV”, “Kuhnja TV”, “Boks TV” un “HD Life”. Īsi pirms tam saturisku pārkāpumu dēļ NEPLP lēma uz gadu pārtraukt kanāla “RTR Rossija” translāciju.
Līdz ar ziņām par minēto kanālu pazušanu no TV ekrāniem to vietā ir skatāmi citi līdzvērtīgi kanāli. Uzņēmuma “Tet” gadījumā – tūrisma tematikas kanāls “RTG International”, auto kanāls “Draiv” un mājokļa labiekārtošanai veltīts kanāls “Usadba-TV”. Taču sarakstā atrodams arī “TV Centr” (“TVCI”) – valsts kontrolēts Krievijas TV kanāls, kurā skatāms arī Baltiju nomelnojošs un bieži arī nepatiess saturs.
Uzņēmuma “Tet” Sabiedrisko attiecību un korporatīvās komunikācijas daļas direktore Lāsma Trofimova informēja, ka reitingu ziņā starp kanāliem krievu valodā izteikti līderi bija “PBK” un “NTV Mir”.
Pēc šo kanālu translācijas pārtraukšanas redzams, ka “Helio” interaktīvajā televīzijā pieaudzis kanālu “3+”, “THT” un “Pjatnica” skatītāju loks un lēcienu piedzīvojis tematiskais kanāls “Perec”.
Saistībā ar televīzijas kanālu izmaiņām biedrība “Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija” saņēmusi virkni patērētāju sūdzību un jautājumus par iespējām atteikties no televīzijas pakalpojumiem (izbeigt līgumu ar komersantu).
Patērētājs ir tiesīgs izbeigt elektronisko sakaru pakalpojuma līgumu jebkurā brīdī. Spēkā esošā likumdošana paredz patērētāja tiesības izbeigt noslēgto līgumu būtībā jebkurā brīdī, ievērojot līgumā norādīto kārtību.
Tas attiecas gan uz beztermiņa līgumiem, gan arī uz terminētiem līgumiem. Tomēr terminētajiem līgumiem piemīt ļoti būtiska īpatnība – par tāda līguma pirmstermiņa izbeigšanu komersants parasti ir tiesīgs piemērot patērētājam līgumsodu atbilstoši līguma noteikumiem.
Šis līgumsods ir jānosaka proporcionāli pakalpojuma sniegšanas laikam līdz līguma pirmstermiņa izbeigšanai. Līgumsoda par terminēta līguma izbeigšanu pirms termiņa apmērs var veidot gan dažus eiro, gan arī pārsniegt 100 eiro robežu.
Gadījumi, kad arī terminētu līgumu var izbeigt, nemaksājot līgumsodu
1. Ja pakalpojuma kvalitātes parametru vērtības neatbilst līguma nosacījumiem (piemēram, datu pārraides ātrums neatbilst līgumā noteiktajam). Saskaroties ar šo problēmu, patērētājam vispirms būtu jāvēršas pie komersanta.
Ja risinājumu rast nav izdevies, tad pirms līguma izbeigšanas ir jāvēršas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) ar lūgumu konstatēt konkrētajam patērētājam sniegtā elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes neatbilstību līgumā noteiktajām kvalitātes parametru vērtībām.
2. Ja komersants piedāvā patērētājam līguma grozījumus. Komersantam ir pienākums informēt par līguma nosacījumu grozījumiem un patērētāja tiesībām izbeigt līgumu bez līgumsoda piemērošanas vienu mēnesi, pirms līguma grozījumi stājas spēkā.
Šajā termiņā patērētājam ir jāpieņem lēmums par to, vai piekrist līguma grozījumiem un vai izbeigt līgumu ar komersantu.
Vai TV programmu klāsta izmaiņas uzskatāmas par līguma grozījumiem?
Sakarā ar situāciju un līguma noteikumu daudzveidību, atbilde uz šo jautājumu jāmeklē katrā konkrētajā gadījumā individuāli. Šajā ziņā ir jāņem vērā zemāk norādītie apstākļi:
1. Vai līgumā ir noteikts, ka atslēgtie TV kanāli ir būtiski noslēgtā līguma kontekstā. Par tādu pierādījumu var kalpot pats līguma teksts, tā pielikumi, līdzēju sarakste pirms līguma noslēgšanas u. c.
2. Vai līguma noteikumi paredz TV kanālu izmaiņu iespējas. Ja līgumā ir ietverts noteikums, kurš paredz komersanta tiesības vienpusēji veikt izmaiņas TV kanālu klāstā, tad pastāv iespēja, ka attiecīgās izmaiņas netiks atzītas par līguma grozījumiem.
3. Vai atslēgtie TV kanāli tiek aizvietoti ar satura ziņā līdzīgiem. Ja atslēgtie TV kanāli tiek aizvietoti ar satura ziņā līdzīgiem kanāliem un tādēļ patērētāja stāvoklis nepasliktinās, salīdzinot ar to, kurā viņš bija līguma noslēgšanas brīdī, tad tas arī var būt arguments par labu tam, ka līguma grozījumi būtībā netika veikti.
Patērētājiem, kuri nav apmierināti ar notikušām TV kanālu izmaiņām, ieteicams vērsties pie attiecīgā elektronisko sakaru komersanta, bet gadījumā, ja savstarpējās pārrunās jautājums netiks atrisināts, vērsties ar iesniegumu Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.
L. Trofimova uzsver: “Kad NEPLP šo 16 kanālu retranslāciju Latvijas teritorijā būs atzinusi par regulējumam atbilstošu un tos atkārtoti iekļaus Latvijā retranslējamo kanālu sarakstā, kā arī būs skaidri zināmi kanālu oficiālie izplatītāji Latvijā, “Tet” ir gatavi ar legālajiem kanālu pārstāvjiem atsākt sarunas par retranslācijas atsākšanu.”
Šobrīd “Tet” nodrošina televīzijas kanālu piedāvājumu atbilstoši pieprasījumam, un izmaiņas TV pakalpojumu sniedzēju kanālu piedāvājumā dažādāko iemeslu dēļ notiek regulāri – tiek pievienoji jauni kanāli, izņemti mazāku skatītāju interesi raisošie.
Atjaunojot jebkura kanāla retranslāciju, tiek vērtēts, lai tā saturs ir skatītājiem interesants, informatīvs, aizraujošs un izklaidējošs (tajā skaitā ar aktuālām filmām un seriāliem), lai piedāvāto kanālu varētu skatīties maksimāli plaša auditorija, lai tā saturs tiktu regulāri papildināts un lai izvēlētais kanāls būtu iekļauts NEPLP retranslējamo kanālu sarakstā.
