Jeruzalemē atklāts “ārkārtīgi rets un neparasts” 2700 gadus vecs artefakts, kas maina izpratni par lasīšanu un rakstīšanu senatnē 9
Arheologi Jeruzalemē ir atklājuši “ārkārtīgi retu un neparastu” senu akmens amuletu, kas varētu mainīt mūsu izpratni par lasīšanu un rakstīšanu senatnē, ziņo medijs “nypost.com“.
“No melna akmens izgatavotais zīmogs ir viens no skaistākajiem, kāds jebkad atklāts izrakumos senajā Jeruzalemē,” paziņojumā norādīja Izraēlas Senlietu pārvaldes (IAA) direktori Juvals Baruks un Navots Roms.
Artefakts tika atrasts Deividsona arheoloģiskajā dārzā Izraēlas senlietu pārvaldes un Dāvida pilsētas fonda kopīgu izrakumu laikā, ziņoja laikraksts “Times Of Israel”. Tiek lēsts, ka šis priekšmets ir aptuveni 2700 gadu vecs, un tas ir viens no senākajiem atradumiem kopš izrakumu uzsākšanas valstī.
Uz nieciņa bija uzrakstīta frāze “Le Yehoʼezer ben Hoshʼayahu”, kas ir norāde uz diviem ievērojamiem vīriem, kuri, iespējams, dzīvoja laikā no 10. līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras. Vārdi bija rakstīti spoguļrakstā – pretēji valodas dabiskajam virzienam, tāpēc zīmogu varēja izmantot, lai iespiestu vārdus vaskā.
Tajā pašā laikā neliels caurums akmenī norāda, ka to varēja sasiet ar auklu vai ķēdīti.
No tā eksperti secināja, ka šis nieciņš piederēja kādai augsta ranga amatpersonai Jūdas karalistē, kas zīmogu izmantoja dokumentu parakstīšanai un nēsāja to kā talismanu ap kaklu.
Iespējams, visnozīmīgākais bija spārnotas figūras attēlojums, kuras klātbūtni un dizainu, šķiet, ietekmēja asīrieši, kas tolaik valdīja Jūdā.
“Šis ir ārkārtīgi rets un neparasts atradums,” sajūsminājās IAA arheologs un asīriologs Dr. Filips Vukosavovičs. “Šī ir pirmā reize, kad Izraēlas un reģiona arheoloģijā ir atrasts spārnots “džins” – aizsargājoša maģiska figūra.”
Viņš piebilda: “Spārnotu dēmonu figūras ir zināmas 9.-7. gs. p.m.ē. neoasīriešu mākslā, un tās tika uzskatītas par sava veida aizsargdēmonu.”
Šajā gadījumā zīmogs, iespējams, tika izmantots, lai simbolizētu īpašnieka varu.
Runājot par lietotāja identitāti, šķiet, ka greznā figūra un nedaudz nejaušais uzraksts liecina, ka burti tika pievienoti vēlāk.
Arheologi izvirzīja hipotēzi, ka piekariņš sākotnēji piederējis “cilvēkam vārdā Hošʼajahu” – no tā arī izriet gravējums -, kurš bija iepriekšminētā amatpersona “Jūdas karaļvalsts pārvaldē”, raksta IAA.
Kad viņš nomira, zīmogu mantoja viņa dēls Yeho’ezer un uz zīmoga iegravēja gan savu, gan tēva vārdu, lai piesavinātos “labvēlīgās īpašības, ko, viņaprāt, talismans iemiesoja kā maģisks priekšmets”.
Iespējams, ka rakstība norāda uz to, ka prasme lasīt un rakstīt bija izplatītāka, nekā līdz šim uzskatīts.
“Pretēji vispārpieņemtajai domai, šķiet, ka šajā periodā rakstpratība nebija tikai sabiedrības elites sfēra,” teorētiski sprieda Baruks. “Cilvēki mācēja lasīt un rakstīt – vismaz pamatlīmenī, tirdzniecības vajadzībām.”
